Aizkraukles dīķim plāno izlietot teju 60 tūkstošu eiro

Aizkraukles pilsētas dīķa dūņu izcelšanai un izvešanai šogad ieplānoti 28 tūkstoši eiro, savukārt krastu labiekārtošanai —
30 tūkstoši eiro. Līdzekļi paredzēti no dabas resursu nodokļa naudas.
Pagājušajā gadā Rīgā reģistrētās SIA “Baumaschinen Lettland” strādnieki ar amfībijām dīķī nopļāva niedres virs un zem ūdens un tās nogādāja krastā, šie darbi izmaksāja gandrīz 4,5 tūkstošus eiro. Šogad dīķa sakopšanas darbi turpināsies. Vai pļaušana ar amfībijām deva vēlamo efektu?
“To, kāds efekts būs no šiem darbiem, redzēsim pavasarī,” saka Aizkraukles novada domes priekšsēdētāja vietnieks Einārs Zēbergs.
Iepirkumā par dīķa dūņu izcelšanu un izvešanu piedalījās četri pretendenti, tajā skaitā firma, kas pagājušajā gadā pļāva niedres, tomēr šoreiz tā neuzvarēja. Tika izvēlēta firma, kas piedāvāja viszemāko cenu, un tā ir Jūrmalā reģistrētā SIA “SB Transbulk”. Firma apņēmās darbus veikt par 23 tūkstošiem eiro. Bet visdārgākais piedāvājums bija apmēram divreiz lielāks — gandrīz 50 tūkstoši eiro. Šīs summas ir bez pievienotās vērtības nodokļa.
Dūņu izcelšanai un izvešanai šogad budžetā kopā ar pievienotās vērtības nodokli atvēlēti 28 tūkstoši eiro. Darbu laikā ūdeni nenolaidīs. Aizkraukles novada pašvaldības izpilddirektors Kaspars Sniedzītis teic — ja nolaistu ūdeni, apkārtnē izplatītos nepatīkama smaka. Savukārt Einārs Zēbergs skaidro — ūdens nolaišanas gadījumā izmaksas, iespējams, būtu vēl lielākas, jo dūņu tīrīšanai no gultnes arī vajadzētu specializētu tehniku.
Varbūt ir apsvērta iespēja dīķī ielaist baltos amūrus — zivis, kas Latvijas klimata apstākļos ir kultivējami zālēdāji, jo pārtiek galvenokārt no niedru, meldru jaunajiem dzinumiem un ir zināmi kā dabiskie dīķu tīrītāji?
“Neesmu pārliecināts, vai dīķa ūdens kvalitāte būtu baltajiem amūriem atbilstoša un piemērota vide, jo dīķī ir lietus ūdens kanalizācijas sateces vieta, tur ieplūst lietus notekūdeņi no ielām, kā arī no rūpnieciskajām teritorijām, piemēram, uzņēmuma “AKZ” teritorijas. Dažkārt dīķī ūdens puto. Ne reizi vien esam ar uzņēmumu “AKZ” runājuši par šo jautājumu, tā pārstāvji apgalvo, ka tehnoloģiskajā procesā ir noslēgts cikls un izlietotais ūdens tiek izmantots atkārtoti,” saka Ēinārs Zēbergs. “Lietus ūdenī no asfaltētajām teritorijām nokļūst skaidas, putekļi, dažādi netīrumi. Amūru ielaišana neatrisinātu dūņu jautājumu un ar niedrēm aizaugušo platību attīrīšanu.”
Savukārt Kaspars Sniedzītis skaidro: “Šis dīķis pilda lietus notekūdeņu savākšanas funkciju. Diezgan liela daļa pilsētas teritorijas notekūdeņu, tajā skaitā no ceļiem, nonāk tur. Šie ūdeņi satur daudz suspendēto daļiņu, kas nogulsnējas dīķī. Tas ir sava veida ūdens attīrīšanās process. Šāda veida dīķi ir periodiski jātīra, lai tie turpinātu pildīt notekūdeņu attīrīšanas funkciju un netiktu piesārņota upe. Privātīpašumos dīķis parasti kalpo citām funkcijām.”
Dīķa krastu labiekārtošanai šogad budžetā paredzēti 30 tūkstoši eiro. “Lai sakārtotu krastus un tie kļūtu par pievilcīgu pilsētvides ainavu, tā nav liela summa. Dīķis ir jāsakopj, ūdens objektiem jābūt vizuāli pievilcīgiem,” teic Einārs Zēbergs.
Vispirms tiks izstrādāts dīķa krastu labiekārtošanas projekts, paredzot gājēju celiņa atjaunošanu un apgaismojuma ierīkošanu, kā arī citu darbu veikšanu, lai ainavu padarītu pievilcīgāku un atpūtai ērtāku un patīkamāku.
Kategorijas
- Reklāmraksti
- Afiša
- Balles
- Izstādes
- Koncerti
- Teātris
- Citi pasākumi
- Sporta pasākumi
- Laikraksta arhīvs
- Foto un video
- Veselība
- Vaļasprieks
- Lietotāju raksti
- Latvijā un pasaulē
- Dzīve laukos
- Izglītība
- Operatīvie dienesti
- Novadu ziņas
- Aizkraukles novadā
- Jaunjelgavas novadā
- Kokneses novadā
- Neretas novada
- Pļaviņu novada
- Skrīveru novadā
- Vecumnieku novadā
- Viesītes novadā
- Sports
- Viedokļi/Komentāri
- Statiskas lapas
- Pazudis/atrasts
- Abonēšana
- "Staburaga" projektu raksti
- Kultūra