Neziņa rada satraukumu

Lāsma Ruža-Riekstiņa, Iršu pagasta pārvaldes vadītāja

2021. gada 23. februāris 00:00

445

Jau gandrīz gadu strādājam neierastos apstākļos, izņēmums nebija arī aizvadītā nedēļa. Iedzīvotāji uz pagasta pārvaldi turpina nākt, un katram no viņiem ir savas vajadzības. Ne visiem mājās ir dators un internets, tādēļ iegriežas samaksāt par komunālajiem pakalpojumiem. Cits savukārt atnāk nokārtot dzīvokļa pabalstu, pagājušajā nedēļā interesējās arī par brīvajiem dzīvokļiem. Cilvēki ir apzinīgi, iepriekš piezvana, lai uzzinātu, kad var ienākt. Telpās ir roku dezinfekcijas līdzeklis, kur iespējams, uzliktas aizsargbarjeras, tāpat nevienam nav bijis jāaizrāda par masku nelietošanu un distances neievērošanu. Salīdzinājumā ar pavasari apziņas līmenis ir cēlies, un nu piesardzības ievērošana šķiet pati par sevi saprotama.

Esam teritoriālās reformas gaidās, un arī šī situācija rada zināmu satraukumu. Pagājušajā nedēļā “Zoom” platformā bija trīs attālinātās konferences. Esmu darba grupā. Pašlaik ir daudz neskaidrību, daudz jautājumu, kas kā mazi puzles gabaliņi tiek likti lēnām kopā, lai redzētu nākotnes vīziju. Darba grupā jāizprot, kas kur nepieciešams, kādas ir iespējas, kādi ir draudi, un personīgi man kā pārvaldes vadītājai rada bažas, kas notiks laukos, kuras amata vienības atstās, kuras likvidēs, kāda būs mūsu lemtspēja. Šos jautājumus man uzdod arī darbinieki, bet pagaidām uz tiem atbilžu man nav. Vislielākais uztraukums ir tiem darbiniekiem, kuriem tuvojas pensijas vecums. Šobrīd cilvēki ir sevī ierāvušies, stresaini. Darbs, izglītība, veselība — dzīves pamata vaļi šobrīd viens no otra ir atdalījušies. Visam priekšā liela jautājuma zīme.

Aktīvs darbs šobrīd ir Iršu muižas klēts — magazīnas atjaunošanā. Tiek rakstīts projekts, tādēļ jādomā, kas tur varētu būt nākotnē. Ir vīzija tur iekārtot saieta namu un vēsturisku ekspozīciju par Hiršenhofas laikiem, sasaistot ar Iršu pagasta un Latvijas vēsturi. Šobrīd tiek aktīvi vākta informācija.

Joprojām turpinās saslimstība ar Covid-19. No tā nebija pasargāts arī mūsu pagasts. Bija paredzēts, ka pirmās četras klases varētu atsākt klātienes mācības skolā, taču, tā kā novada mācību iestādēs ir saslimšanas gadījumi, tad pagaidām skolēniem mācības turpināsies attālināti. Arī pirmsskolas vecuma bērni karantīnas laiku pavadīs mājās. Tas katrā ziņā daudziem vecākiem rada papildu stresu.

Esmu triju bērnu mamma un arī noraizējusies par attālināto mācību procesu un situāciju kopumā. Kā lai vienlaikus esmu laba, izdarīga priekšniece, darbiniece un kā lai esmu laba un atbildīga mamma, kas atbalsta bērnus mācību procesā?

Diennaktī trūkst stundu, lai to visu apvienotu. Bērni ir atšķirīgi. Vieni ir patstāvīgi un ar visu paši tiek galā, citi ir jāpamudina, viņiem arī vajadzīga pieaugušā palīdzība, īpaši mazākajiem. Vakari paiet, mācot un mēģinot sadalīt visiem uzmanību. Man, un noteikti arī daudziem vecākiem bērnu attālināto mācību laikā, ir problēmas, kā sadalīt telpu, laiku, tiešsaistes tehnoloģijas. Ja vairāki bērni, katram konkrētajā laikā ir savas vajadzības. Mums ir lauku māja, katram bērnam ir sava telpa. Ja daudzbērnu ģimene mīt dzīvoklī, neklātienes mācības var sagādāt grūtības. Par interneta pārklājumu Iršu pusē nevar sūdzēties. Tā kā ne tikai skolēni attālināti mācās, bet daudzi arī strādā no mājām, šķiet, brīžiem “nevelk”, bet kopumā situācija ir apmierinoša. Vecākiem, bērniem, pedagogiem ir ļoti grūts šis periods, un nepieciešama pacietība, nevis kritika. Šajā laikā nedrīkstam dalīt apzinīgajos vai neapzinīgajos.

Valdība pagājušajā nedēļā nolēma piešķirt vecākiem 500 eiro lielu krīzes pabalstu par katru ģimenē apgādībā esošo bērnu. Pabalsts ir ļoti nozīmīgs, es līdz pēdējam brīdim neticēju, ka notiks kas tāds. Šis lēmums arī raisījis dažādas diskusijas. Manai ģimenei tas problēmas nesagādās, jo zinām, kā ar naudu apieties, un, protams, padomāsim arī par bērnu vajadzībām. Vislielākās bažas ir par to, lai nauda netiktu vienkārši notriekta visādos niekos vai lai kāda daļa to neizlieto uzdzīvei, un bērnam no tā nekas netiks. Sociālajiem dienestiem droši vien būs darbs, tikai, vai ir reāli izkontrolēt visas redzeslokā nonākušās ģimenes, lai pārliecinātos, kā šī nauda tiek tērēta.

Vēl problēma, ka daļa bērnu, kuri ir pusaudžu vecumā un labi orientējas internetā, ziņās, uzstāj, ka šī nauda pienākas viņiem, nevis vecākiem. Šādā situācijā var līdzēt tikai pārrunas, izskaidrojot, kā noris naudas aprite ģimenē, un vienojoties, kā šo naudu izlietos, protams, neaizmirstot arī bērna vajadzības, tā iztiekot bez liekiem asumiem.

Labklājības ministrija rosināja piešķirt 200 eiro pabalstu pensiju saņēmējiem. Atbalstu arī šādu ideju, pat lielākas summas piešķiršanu. Pensionāriem šobrīd nav vieglākais laiks.

Diendienā apspriestā tēma ir vakcinācija. Organizē darba grupas, izveido Vakcinācijas biroju ar labu atalgojumu darbiniekiem, bet temps joprojām lēns, daudz neskaidrību. Domāju, saņemot vakcīnu, pensijas vecuma cilvēks emocionāli justos daudz mierīgāk, nekā gaidot, kad tas notiks. Katram vajadzētu justies atbildīgam un padomāt, cik cilvēku var saslimt, ja kontaktēsies ar tevi.
Kopumā par vakcināciju ir divējāds viedoklis. Ir daļa cilvēku, kas no vakcīnas baidās, jo nezina, kādas blakusparādības var rasties, toties citi savu kārtu gaida kā glābšanas riņķi. Kas izslimojis, to kādu laiku pasargās antivielas. Aizvien ir kāds, kas slimības esamību noliedz. Otra čībās neiekāpsi, bet, kamēr pašu tas neskar, nesaproti, cik tas ir nopietni. Vakcīna, protams, nav simt procentu garantija, bet tā ir cerība izslimot vieglā formā.

Šajā laikā cilvēkiem jāstiprina imunitāte visādos veidos. Var iet pastaigās, skriet, slēpot, bet noteikti jāparūpējas arī par garīgo veselību. Katrs pats zina, kas viņam palīdz — tēvreizes skaitīšana, sarunas pa telefonu ar labākajiem draugiem, televīzijas skatīšanās vai kas cits. Neatstāj sevi vienu ar savām domām!

Labā ziņa ir, ka no 1. marta atsāks darbu skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzēji. Beidzot! Ja tu dzīvo mājās, neej sabiedrībā, varbūt tas nav īpaši aktuāli. Bet, ja darbs ar cilvēkiem, vajag izskatīties civilizēti. Domāju, aizliegums darboties bija pārsteidzīgs lēmums. Veikalos tiekamies biežāk nekā frizētavā, kur iespējams ievērot visas epidemioloģiskās prasības. Kā mamma biju neapmierināta, ka bērniem nevarēja nopirkt cimdus un zeķes. Lai frizieri strādā! Friziera un manikīra apmeklējums katrai sievietei sagādā emocionālo baudu, no kā uzlabojas pašsajūta.

Šis laiks māca apdomāt savas pamatvērtības, iemācīties jaunas iemaņas un pieņemt izaicinājumus. Svarīgi ir mācēt pārvarēt bailes un satraukumu. Turieties pie tām vērtībām, lietām vai sajūtām, kas rada drošības un miera sajūtu!

Staburags.lv ARHĪVS

Neziņa rada satraukumu

Kategorijas