Kā neuzbaroties pandēmijas laikā?

2021. gada 23. februāris 00:00

Attālinātais darbs, stress, neziņa par rītdienu, bailes no vīrusa — tie ir tikai daži faktori, kas šajā pandēmijas laikā “palīdz” apēst emocijas un tikt pie liekiem kilogramiem. Ko darīt, lai mazinātu tauku slāni un pavasarī varētu ielīst vecajās drēbēs, stāsta uztura speciāliste un uztura zinātniece Guna Rijkure.

Emocionālie ēdāji
G. Rijkure atzīst, ka tieši pandēmijas laikā ir liels pacientu pieplūdums un kādi 70 procenti ir tā saucamie “emocionālie ēdāji’’.
“Citi to paši apzinās, ar citiem mēs līdz tam nonākam sarunas gaitā. Katram, protams, ir savi emocionālie faktori, kas to iespaido un provocē. Daži ēd, vienkārši garlaicības mākti, citiem dažādi stresi, kas kaut kā ir jāakumulē...’’

Taču, kā stāsta uztura speciāliste — katram no mums ir noteikts kaloriju daudzums, kas dienā jāuzņem, bet ir cilvēki, kuri pa dienu iztiek ar šo un to, bet vakarā apēd visu koncentrēti un ar uzviju.

“Daudziem tagad tā ir ikdiena: visu dienu pie datora, ar vienu roku “skrollē” peli, bet ar otru roku — pa čipsu paku. Emocionāli cilvēks ir darbā, bet pa to laiku vēders dzīvo savu dzīvi. Ēdiens netiek uzņemts apzināti, un lielākoties tur nav nekādas sāta sajūtas un saprašanas, vai tas vispār bija garšīgi. Tāpēc, lai arī cik aizņemts jūs būtu, tomēr vajadzētu atrast laiku — tās piecpadsmit minūtes —, lai kvalitatīvi paēstu. Jo arī zinātniskie pētījumi ir pierādījuši, ka tad, kad mēs ar domām esam kaut kur citur, tad arī uzturvielas neuzsūcas, kā tam būtu jābūt.’’

Nav īstais laiks diētām
Lai arī tagad sācies gavēnis, G. Rijkure uzsver, ka nekādi brīnumi nenotiek. “Vispār kampaņveida diētas nekad nav bijušas ieteicamas. Un nevajadzētu tagad ar sevi veikt kādus skarbus uztura eksperimentus, jo tas var izraisīt pat neatgriezeniskas sekas. Piemēram, spilgtākais piemērs man ir viens pacients — vīrietis labākajos gados, drusku pāri četrdesmit, kurš bija sācis Atkinsa diētu. Viņš strauji samazināja svaru, bet bonusā par to dabūja podagru. Tā ka var sanākt ļoti bēdīgi: var parādīties akmeņi — vai nu nierēs, vai žultsakmeņi... Ja mēs strauji samazinām uzņemto kaloriju skaitu, nenotiek pilnvērtīga pamatvielmaiņa un ķermenis sāk ēst savus muskuļaudus. Ja cilvēks jau tā ir mazkustīgs, tad pēc tam, atgriežoties pie ierastā dzīvesveida un ēšanas, seko tā saucamie “jojo efekti”. Un kļūst pavisam traki, jo muskuļi ir tie, kas palīdz kalorijas sadedzināt. Tuvojoties pusmūžam, mēs kļūstam pasīvāki un mazkustīgāki un muskuļu masa pati par sevi samazinās, tādēļ ar gadiem sāk sarukt arī pamatvielmaiņa. Beigās no gaidītā labuma var sanākt daudz sliktāk. Ja nu tiešām gribas kaut ko kardināli mainīt, tad tikai pēc konsultācijas ar speciālistu vai vismaz ar savu ģimenes ārstu. Piemēram, šobrīd ļoti populāra ir tā sauktā pārtrauktā gavēšana, kad vismaz sešpadsmit stundas neēd un tikai tad var ieturēt maltīti, bet ir daudzas diagnozes, pie kurām tas ir kategoriski aizliegts. Labākajā gadījumā cilvēkus gaida dziļa vilšanās.

Izslēgt miltu izstrādājumus
Runājot par kristīgās ticības gavēņiem, es pati nekad neesmu tos ievērojusi ne pirms Lieldienām, ne pirms Ziemassvētkiem. Bet tiem, kuri grib gavēt, es varētu ieteikt, pirmkārt, jau no savas ēdienkartes izslēgt balto miltu izstrādājumus un saldumus. Tas pilnīgi noteikti nevienam nekādu kaitējumu nenodarītu un nāktu tikai par labu. To pašu varētu teikt arī par kādu lieku vīna glāzi vai cigareti. Ja mēs runājam par citiem produktiem, tad jāvērtē ļoti individuāli. Kādam var pietrūkt olbaltumvielu, var iestāties mikroelementu vai vitamīnu deficīts. Tā ka, ja nu tiešām tiek apsvērta gavēņa nepieciešamība, tad derētu ne tikai mācītāja ieteikums, bet arī konsultēšanās ar zinošu uztura speciālistu vai dietologu,’’ saka G. Rijkure.

Uztura speciālistes ieteikumi ārkārtējās situācijas laikā, strādājot mājās
1 Neglabāt mājās našķus
Nekādas šokolādes, cepumus, konfektes. Darbdienā, kad strādājam pie datora, palaikam gribas mērot ceļu pie ledusskapja — varbūt tur kaut kas atrodas garšīgs. Tas notiek tīri intuitīvi, tā ka noteikti nevajadzētu iegādāties kaut ko tādu, ko pats vēlāk nožēlotu, ka tas viss ir apēsts. It īpaši jau pēcpusdienā, kad smadzenēm to cukuriņu mazāk paliek, uznāk miegainība un nogurums, un tad šķiet, ka kājas pašas velk uz virtuvi pēc saldumiem.

2 Plānot ēdienkarti nedēļai
Dodoties uz veikalu, izplānojiet, kādus pamatēdienus varētu gatavot visai nedēļai. Protams, var mājās turēt sausos produktus — miltus, putraimus, griķus, lēcas, grūbas un zirņus, bet būtu jauki, ja augļu, dārzeņu, gaļas vai piena produktu, zivju iepirkšanu izplānotu. Tad arī pašiem būs skaidrs, ka vienā ēdienreizē, piemēram, būs zupa, bet nākamajā jau kāds otrais ēdiens. Brokastīs ir vieta improvizācijai, bet ar pamatēdieniem gan jābūt skaidrībai un harmonijai. Ja visu saplāno, tad atkrīt arī lieki izdevumi un arī našķi nebūs vitāli vajadzīgi, jo organisms būs jau pabarots.

3 Ēst vairāk dārzeņu ēdienu
Ieteicams ēst dažādas zupas, sautējumus vai salātus. Protams, var pielikt sieru, kādu zivi, nelielu gaļas gabaliņu, bet lai pamatā visam ir dārzeņi. Tas dos vajadzīgo imunitāti, stiprinās veselību un nebūs nekādu slikto tauku. Šobrīd ir īstais laiks ķerties pie sakņaugiem — burkāniem, bietēm un kāļiem, kāda kartupeļa… Dārzeņi jau nav tikai gurķi un tomāti. Ja vairāk bagātināsim ēdiena receptes ar dārzeņiem, tad izrādīsies, ka gaļas nemaz tik daudz nevajag. Galvenais, lai ēdiena bāzē būtu dārzeņi, turklāt, ja vēl pieliek klāt kādus pākšaugus, tad izrādās, ka pietiek ar pārsimts gramiem gaļas uz visu katlu. Ja vēl piedzer klāt kādu vājpiena glāzi, tad vispār ir izcili! Tā ka dārzeņi varētu mūsu situāciju glābt ar savu bagātīgo mikroelementu, šķiedrvielu un vitamīnu devu.

4 Izmēģināt kaut ko jaunu
Piemēram, es pagājušā gada marta vidū vairs nevarēju izturēt to mazkustību un sāku vienkārši skriet. Sāku ar trīs kilometriem, bet šodien jau divas reizes nedēļā noskrienu pa pieciem kilometriem. Tagad jau tā ir kļuvusi par tādu pozitīvu atkarību. Mans vīrs arī katru pusdienlaiku noskrien savu “piecīti”. Tiem, kas tīri fiziski nevar paskriet, nekas netraucē vienkārši kārtīgi pastaigāt.

5 Plānot atpūtu pie dabas
Ļoti laba un vajadzīga lieta ir ģimenes pasākumi brīvdienās, pastaigas pa dabas takām. Nekas neliedz pašiem izdomāt savus maršrutus. Drīz kļūs siltāks un varēs braukt ar velosipēdiem. Braukšana pa meža ceļiem un celiņiem ir ļoti aizraujoša. Kustības stabilizēs apetīti, bet pozitīvās emocijas dos laimes hormonus.

Staburags.lv ARHĪVS

Kā neuzbaroties pandēmijas laikā?

Kategorijas