Staburags.lv ARHĪVS

Neprasa pabalstus, bet iespēju strādāt un nopelnīt!

Ginta Grincēviča

2021. gada 19. februāris 00:00

641
Neprasa pabalstus, bet iespēju strādāt un nopelnīt!

Ekonomikas ministrija valdības un Krīzes vadības padomes kopsēdē iesniegusi priekšlikumu, kas atļautu atsevišķiem skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem klātienē strādāt no 1. marta. Kamēr valdība lemj, skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzēji laiku iz­manto zināšanu pilnveidei un ar nepacietību gaida, kad varēs atsākt darbu.

Valdība no 2020. gada 9. novembra izsludināja ārkārtējo situāciju, aizliedzot skaistumkopšanas pakalpojumus klātienē, līdz ar to aizliegums ir spēkā jau trīs mēnešus. Kopumā pandēmijas izraisītās sekas jūtamas kopš pērnā gada marta, kad Latvijā ieviesa ārkārtējo situāciju. Nozarē strādājošo tūkstošiem sieviešu ilgstoši palikušas bez pietiekamiem iztikas līdzekļiem un sociālā atbalsta, kā arī pakļautas nabadzības riskam.

“Šīs sabiedrības daļas izdzīvošana konkrētajā situācijā ir īpaši problemātiska. Tā kā lielākā daļa skaistumkopšanas speciālistu kā nodokļu maksāšanas veidu ir izvēlējušies patentmaksu vai ir saimnieciskās darbības veicēji, nav bijis iespējams izmantot apmaksātus atvaļinājumus un darbsnespējas lapas, kā arī iegūt citus atvieglojumus, kas būtu iespējami ārkārtējās situācijas laikā. Gaidīt un cerēt, ka mūsu valdība sapratīs un aizstāvēs skaistumkopšanas nozares speciālistus un viņu tiesības uz cieņpilnu dzīvi, acīmredzami ir bijis naivi, un arī turpmāk gaidīt un cerēt vairs nav pamata,” teikts Latvijas Skaistumkopšanas speciālistu asociācijas un Latvijas Kosmētiķu un kosmetologu asociācijas izplatītajā paziņojumā.

Kā šajos grūtajos laikos, kad liegts strādāt, klājas un izdzīvo vietējie skaistumkopšanas nozares speciālisti?

Ārkārtējā situācija — laiks pašizaugsmei
Anete Sekace,
aizkraukliete, skropstu pieaudzēšanas, uzacu modelēšanas meistare, pasniedzēja starptautiski licencētā skolā

– Šis laiks ir citādāks, kā ierasts, tomēr tas bijis produktīvs. Man bija laiks paraudzīties apkārt, pievērsties lietām, kam ikdienā steigas dēļ laika neatliek. Daudziem meistariem, iespējams, šis laiks bijis brīvāks, bet mana situācija gan bija nedaudz citādāka, jo, tā kā strādāju kā pasniedzēja, tad varēju turpināt strādāt attālināti. Tā bija iespēja pievērsties pašapmācībai, tiešsaistes mācību organizēšanai un iesaistīties dažādos projektos. Piedalos un organizēju tiešsaistes apmācības, kā arī pati pilnveidojos piedāvātajos attālinātajos kursos un semināros. Es to saskatīju un izmantoju kā izaugsmes laiku. Šobrīd, attīstot dažādus projektus, beidzot bija laiks sakārtot formalitātes, strādāt pie mācību satura izveides, filmēt to.

Skaistumkopšanas speciālisti nodrošina valstī noteiktās Veselības inspekcijas prasības, jo ikviens speciālists, kas līdz šim ir strādājis oficiāli un bijis reģistrēts Veselības inspekcijā kā pakalpojuma sniedzējs, savā darbavietā, strādājot ar klientiem, ievērojis valstī izstrādātās vadlīnijas — telpu un darba instrumentu dezinfekciju, higiēnu, cimdu un sejas aizsarglīdzekļu lietošanu. Es gaidu to brīdi, kad valdība atļaus mums strādāt. Šobrīd jāgaida jaunās epidemiologu izstrādātās vadlīnijas un jācer, ka drīz varēsim atgriezties ierastajā darba vidē. Mirklī, kad tas tiks izziņots — vilksim maskas un būsim gatavas strādāt.

Esošā situācija tāpat ietekmēs klientu daudzumu un līdz ar to speciālistu ienākumus. Daudziem jāievēro pašizolācija, daļa ir karantīnā, klientu loks būs mazāks un ienākumi būs zemāki kā līdz šim konkrētajā periodā. Nav runa par to, ka tas būtu pakalpojums, bez kura nevar iztikt, bet tas lielai daļai meistaru ir vienīgais ienākumu avots. Gaidām, kad situācija uzlabosies, lai varam atsākt darbību.

Instrumenti uzasināti — gaidu atļaujuKristīna Krajuca
no Jaunjelgavas, vīriešu skaistumkopšanas speciāliste, strādā “Lumbejack Barbershop”

– Muļķīgāku aizliegumu strādāt skaistumkopšanas speciālistiem izdomāt nevarēja. Sabiedriskais transports pārpildīts, tur koronavīrusa nav, bet pie frizieriem frizētavās, kur viss tiek nepārtraukti dezinficēts, lietoti sejas aizsegi, ievērota distance un citas prasības, vīruss ir drauds.

Dīkstāvē man ļoti pietrūkst darba un komunikācijas ar klientiem. Ir sajūta, ka man nogriezta daļa no manis, manas dzīves. Grūti aptvert, ka strādāšana varētu būt noziegums. Esmu pilnībā gatava atgriezties darbā, instrumenti uzasināti, gaidu valdības atļauju ar nepacietību.
Ar papildu piesardzību — viens pret vienu — strādājām novembrī un decembrī, kamēr tas bija atļauts. Ar masku uz sejas pavadīju visu dienu, krēslu un instrumentus dezinficēju pēc katra klienta. Šobrīd skaistumkopšanas nozare iegājusi ēnu ekonomikā. Ielās var manīt, ka lielākā daļa turpina ierasto dzīvi. Tie, kas raduši būt sakopti, rod iespēju, kā tikt pie pakalpojuma arī šajā laikā.

Negodīga konkurence
Ināra Vītoliņa,
salona “Anfeja” Aizkrauklē saimniece, kosmētiķe

– Pēc izglītības esmu mediķe — feldšere jeb ārsta palīdze. Skaistumkopšanā strādāju kopš 1993. gada. Pavasarī, pirmā pandēmijas viļņa laikā, mēs, speciālisti, bijām nobijušies. Nopietni izturējāmies pret vīrusu, sagādājām visus iespējamos dezinfekcijas līdzekļus, telpas un darbā izmantojamos instrumentus dezinficējām biežāk, nekā to prasīja tā brīža noteikumi. Salonā izveidojām ļoti drošu vidi klientiem un sev. Bez koronavīrusa ir arī citas kaites, mēs ik dienu gādājam par higiēnas un citu prasību ievērošanu, lai neapdraudētu sevi un salona apmeklētājus. Pavasarī salonus vēl neaizvēra.

Salona “Anfeja” platība ir 92 kvadrātmetri, speciālistiem ir atsevišķi kabineti, ierīkota ventilācijas sistēma, regulāri tiek veikti dezinfekcijas pasākumi. Sertificēta masiere savā kabinetā drīkst turpināt darbu, pārējie speciālisti nedrīkst. Tajā pašā laikā  manipulācijas, ko es piedāvāju klientiem,  nedrīkst veikt, bet lielajos veselības centros speciālisti drīkst strādāt. Tā ir negodīga konkurence, iespēja saslimt lielā iestādē varētu būt augstāka. Es viens pret vienu ar klientu strādāt nedrīkstu, bet veselības centros tādas pašas manipulācijas, kādas veicu es, ir atļautas. Neapšaubāmi, vīruss ir, un tas ir nopietns drauds veselībai, taču pašreizējie ierobežojumi diskriminē skais­-
tumkopšanas nozarē strādājošos.

Mēs maksājam nodokļus, bet arī tiem jābūt samērīgiem. Citi iet uz darbu un strādā, viņiem nav jāuztraucas par komunālo pakalpojumu maksājumiem, uzņēmēja nodokļiem, apkopēja pienākumiem. Man no savas algas jāveic visi maksājumi, kas saistīti ar telpu uzturēšanu, jāiepērk kosmētika un citi līdzekļi. Mums nedrīkst pārmest to, ka nemaksājam tikpat lielus nodokļus 35% apmērā kā citu sfēru darbinieki. Mēs neizmantojam atvaļinājumu, paši uzturam telpas, gādājam materiālus darbam. Gribu domāt, ka esošie lēmumi pieņemti, balstoties uz vīrusa izplatību, tomēr brīžiem politiskie lēmumi gan liek sevi apšaubīt.

Situāciju atvieglotu skaidrība par nākotni. Saslimstības rādītājus nav iespējams prognozēt, mēs nezinām, kad atgriezīsimies ierastajā ikdienā.

Daudzi nozares kolēģi, skaistumkopšanas speciālisti, īpaši galvaspilsētā, pieņēma sāpīgu lēmumu salonu telpas slēgt. Telpu noma un uzturēšana ir dārga. Salons ir mans lolojums, un, ieilgstot dīkstāvei, pārņem bailes par nākotni. Mazākā reģionā ir nedaudz vieglāk — uzturēšanas izmaksas nav tik lielas kā Rīgā. Tomēr pēdējais gads ietekmējis ieņēmumus. Periodā, kad varējām strādāt, vairījāmies pieņemt jaunus, nezināmus klientus. Klientu skaits nebija tik liels, kā ierasts. Nepieļāvām uzturēšanos priekštelpā, gādājām par epidemioloģisko prasību ievērošanu.

Manā salonā strādā masiere, kurai ir sertificēts kabinets, viņa  drīkstēja strādāt, savukārt mēs — trīs frizieres, viena šobrīd ir bērna kopšanas atvaļinājumā, manikīre, skrop­stu meistare un es — nedrīkstam. Katrs speciālists, kurš saņēma dīkstāves pabalstu, ir pateicīgs un priecīgs. Mēs gan šobrīd neprasām pabalstus, bet lūdzam iespēju ļaut mums strādāt. Mans kā salona īpašnieces pabalsts iztērēts salona vajadzībām. Tas ir ļoti labi, ka ar šo naudu varēju apmaksāt komunālo pakalpojumu rēķinus u. c. salona maksājumus, taču man nekas neatlika. Par šo naudu nepietiek savu rēķinu apmaksai un iztikai. Dīkstāvei ieilgstot, darbu būs spiesti pārtraukt vairāk saloni.
Sākumā es ļoti pārdzīvoju, bija dienas, kad, pārnākot mājās no tukšā salona, nāca raudiens. Bija smagi ap sirdi. Esmu spēcīga, jauna sieviete, kas vēlas strādāt, bet tā vietā man jāsēž četrās sienās. Cilvēks pie visa pierod, tagad esmu samierinājusies ar esošo situāciju. Priecājos, ka spēju izdzīvot, un ar cerību gaidu valdības lēmumu atļaut sākt strādāt. Strādāt gribas ļoti! Nekas nav briesmīgāk, ja ar likumu nedrīksti strādāt.