Staburags.lv ARHĪVS

Zivs, kas izmesta no helikoptera

Ginta Grincēviča

2021. gada 12. februāris 09:49

405
Zivs, kas izmesta no helikoptera

Man jāatzīstas. Vājuma brīdī sāku fantazēt, ko iesāktu ar 500 eiro, kas pēkšņi ieripotu manā bankas kontā, ja valdība atbalstītu Nacionālās apvienības rosināto vienreizējā pabalsta ģimenēm izmaksāšanu. Tā dēvētā “helikopteru nauda”. Finanšu ministrs Jānis Reirs šo priekšlikumu novērtēja kā nelietderīgu. Viņaprāt, pareizāk būtu izstrādāt modeli, kas nodrošinātu ikmēneša atbalstu konkrētām grupām, kurām ir jāpalīdz. Kā izrādās, turīgais slānis turpina izvilkt statistiku, tāpat kā vidējā alga Latvijā 2020. gada 1. ceturksnī “uz papīra” bija 1100 eiro, tā arī tagad pēdējie rādītāji iezīmē ļoti lielu atšķirību starp iedzīvotāju ienākumiem. Pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem, janvārī iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu plāns pārpildīts par 3%. Tas apliecina, ka algu fonds valstī bijis lielāks, nekā iepriekš tika plānots. Gada laikā 90% strādājošo darba alga ir palielinājusies vai nav mainījusies, kamēr 10% tā ir sarukusi.


“Helikoptera nauda” raisīja diskusiju lavīnu. Ievēroju patīkamu niansi, daļa sabiedrības, vecāki ar bērniem, piekrita finanšu ministra teiktajam. Tostarp es. Lai kā es priecātos par pustūkstoti, kas nokrīt no gaisa, apzinos, ka man tas nepienākas. Man ir darbs, bērns pa dienu ir dārziņā. Apzinoties esošo situāciju, es nedrīkstu sūkstīties un, neskaitot emocionālo caurumu, ko radījuši ierobežojumi, cenšos to arī nedarīt. Nauda gan lieka nemēdz būt. Lai gan dati ir visai cerīgi, netiek ņemti vērā citi aspekti — pieaugošie ikdienas tēriņi. Strādājot no mājām, skolēniem mācoties attālināti, mājsaimniecības patērē vairāk komunālo pakalpojumu, pieaug pārtikas un cits ikdienas preču patēriņš. Aprēķināts, ka 500 eiro pabalsta par bērnu izmaksāšanai būtu nepieciešami 170 miljoni eiro. Tas ir salīdzinoši neliels kumoss no Eiropas atveseļošanas plāna naudas, kurā Latvijai piešķirti 2,6 miljardi. Šī nauda nonāktu gandrīz katrā ģimenē. Kā tā tiktu izlietota, gan vairs nav sabiedrības pārziņā — kāds samaksās par komunālajiem pakalpojumiem, veiks kārtējo maksājumu par kredītu vai iegādāsies bērnam jaunu datoru, diemžēl gan jau būs arī tādas ģimenes, kurās šī nauda tiktu notriekta uzdzīvei. Lai vai kā, tā vairs nav mūsu darīšana. Ir labs teiciens — gribi palīdzēt, nedod zivi, bet iemāci makšķerēt. Šis pabalsts būtu zivs, kas izmesta no helikoptera, tajā pašā laikā valdībai nav metaforisku makšķeru — jaunu darba vietu, risinājumu pandēmijas apkarošanai, kas ļautu atgriezties normālākā dzīvē.

Manas pirmās domas, izdzirdot par priekšlikumu, bija, ka tas ir populistisks partijas gājiens. Daļēji tā arī bija. Nacionālā apvienība ir malači, ka domā par ģimenēm, savukārt lēmējvara ir nelieši, ka neatbalsta priekšlikumu. Svarīgi neskriet ratiem pa priekšu. Priekšlikums ir ierosinājums, bez juridiska spēka. Tas nav solījums vai garantija. Sabiedrība to traktē citādāk, cilvēkiem tā bija cerība, kas tika atņemta.