Ceļš vēl tikai pusē

2021. gada 12. februāris 00:00

Pirms 20 gadiem Mazzalves pagastā tika nodibināta nevalstiskā organizācija — biedrība “Ērberģietes”, kas šo gadu laikā ir devusi būtisku ieguldījumu Mazzalves pagasta infrastruktūras pilnveidē, sabiedrības saliedēšanā un izglītošanā, kultūras dzīves dažādošanā.

“Ērberģiešu” dzimšanas diena ir 15. februārī, taču šomēnes biedrībai tie nav vienīgie svētki, jo 27. februārī tiek atzīmēta Vispasaules nevalstisko organizāciju diena.

Jubilejas priekšvakarā biedrības vadītāja Solveiga Koklevska, dalībnieces Zeltīte Odiņa un Žanna Miezīte atskatās uz pirmsākumiem un mazliet ieskicē nākotni.

Pamudina vīrietis
“Google” meklētājā ierakstot vārdu “Ērberģietes”, par informācijas trūkumu nav jāskumst. Ir gan uzņēmumu datubāzes “Lursoft” ziņas, par biedrību var izlasīt Neretas novada mājaslapā. Taču lielāko daļu veido informācija par dažādos fondos iegūto projektu finansējumu un plašsaziņas līdzekļu portālos rakstītais par šo projektu īstenošanu.

2000. gada rudenī kopā sanāca aktīvas Ērberģes iedzīvotājas, vairāk nekā 20, kuras vienoja vēlme izdarīt ko labu un paliekošu, taču ar idejām bija par maz. “Doma par sabiedrisku organizāciju radās, lai varētu piedalīties projektu konkursos. Interesanti, ka mēs esam sieviešu biedrība, taču dibināt nevalstisku organizāciju, lai varētu startēt projektos un būtu pienesums vietējai sabiedrībai, mūs pamudināja vīrietis — vietējais iedzīvotājs Arvīds Grigāns,” stāsta Zeltīte Odiņa, biedrības pirmā vadītāja, kura šo pienākumu pildīja līdz 2013. gadam. Sākumā bija garš nosaukums — “Sieviešu apmācības un kultūras centrs “Ērberģietes”, kas vēlāk, pārreģistrējoties Biedrību un nodibinājumu reģistrā, pārtapa daudz īsākā, proti, biedrība “Ērberģietes”. Biedrības statūtos tika ierakstīti mērķi: sociāli aktivizēt laukos dzīvojošās sievietes, celt viņu pašapziņu, veicināt mūžizglītību laukos dzīvojošajiem, rosināt sabiedrisko dzīvi pagastā, kas vērsta uz vispusīgu attīstību. “Tas bija laiks, kad cilvēkiem gribējās nākt kopā, kaut ko iemācīties. Bija ideja veidot kultūras un izglītības centru, kas varētu darboties bijušajā bērnudārzā, taču tam bija nepieciešams piesaistīt līdzekļus un reģistrēt biedrību,” teic Zeltīte. “Ērberģietes” savu darbību reģistrēja 2001. gada 15. februārī.

Būt apmierinātai ar sevi
Kad biedrība tika nodibināta, bija svarīgi rast priekšstatu par turpmāko darbošanos. Tādējādi izveidojās laba sadarbība ar Sieviešu resursu centru “Marta”, Lietišķo sieviešu klubu un tā vadītāju Irinu Pētersoni, kas “Ērberģietēm” noorganizēja pirmos kursus “Kļūsti stipra!”. “Šajos kursos mēs sapratām, ka cilvēki nenovērtē to, kas viņiem tiek dots bez maksas, un to, cik svarīgi būt pašai ar sevi un ar ģimeni apmierinātai. Tas bija labs sākums,” atmiņās dalās Zeltīte Odiņa. Biedrības dāmas piedalījās arī kluba rīkotajā “Katūna ballē”, kurā divas ērberģietes startēja ar saviem tērpiem. Labs sadarbības partneris bija Karalienes Juliānas fonds, vēlāk “Oranje” fonds, ar kura atbalstu ieguva līdzekļus bērnudārza telpu atjaunošanai, lai biedrībai būtu sava mājvieta. Īstenojot šo projektu, tika iegūtas telpas piecus un sešus gadus veco bērnu obligātajai apmācībai, un tagad uz turieni ceļu mēro arī pagasta mazākie bērni. Tā bērnudārzs atguva savu otro elpu. Kā vēlāk sarunā atzīst Zeltīte, šis naudas izteiksmē ir vērienīgākais projekts, savukārt par kopīgo ieguvumu ir liels gandarījums.
“Ērberģietes” ir arī Latvijas Lauku sieviešu apvienības biedres. Šobrīd gan darbošanās pierimusi. Kā stāsta Zeltīte, savlaik esot piedalījušās apvienības rīkotajās konferencēs un rokdarbu izstādēs. Biedrībai ir sirsnīgas attiecības ar Bauskas puses sieviešu klubu “Apvārsnis” un tā vadītāju Eleonoru Maisaku, kā arī ar Iecavas sieviešu klubu “Liepas” un tā vadītāju Agitu Hauku.

Viens nav cīnītājs
Viena lieta ir iesniegt projekta pieteikumu, bet kā zināt, vai biedrības izlolotā ideja būs saistoša pagasta iedzīvotājiem? “Kas neriskē, tas nevinnē,” smej Zeltīte. “Jābūt dažādam piedāvājumam, tad jāizdara secinājumi, kas gūst atsaucību, kas — nē. Ir grūti prognozēt, kas tieši būs vajadzīgs. Mēs visas esam vietējās, un katrai ir pamatojums, kāpēc konkrētais piedāvājums būtu vēlams, apmainoties domām, izsijājas svarīgais.”

Zeltīte smaidot atceras pirmā projekta rakstīšanu. Toreiz vēl nebija pieredzes, par visu radās jautājumi, brīžiem nolaidās rokas. Šķita — kam tas vispār vajadzīgs? Tomēr tika galā arī ar to. Par galveno panākumu atslēgu viņa uzskata saliedēto komandu: “Viens nav cīnītājs, ir jābūt labai komandai. Katrs nāk ar savu ideju, un jābūt cilvēkam, kas visu uzņemas un spēj uzlikt uz papīra. To ļoti labi paveic Astra Saveļjeva un Žanna Miezīte, savukārt tagadējā biedrības vadītāja Solveiga Koklevska prot ieinteresēt un uzklausīt. Tāpat arī visas dalībnieces atbalsta ģimenes locekļi.”

Mēneša pēdējā piektdienā piecos
2013. gadā biedrību sāka vadīt Solveiga Koklevska. “Tas bija ļoti negaidīti, biju pārsteigta, mazliet nobijusies, ka mani izraudzījās par vadītāju. Meitenes mani iedrošināja un atbalstīja. Teicu, ka tas gan tikai uz laiku, kamēr atradīs piemērotāku kandidatūru, taču ieildzis jau astoņu gadu garumā,” noteic Solveiga. “Šobrīd esam desmit — Zeltīte Odiņa, Žanna Miezīte, Agita Sirsniņa, Jautrīte Dobrja, Dzintra Pietere, Dzintra Ciniņa, Maija Vectirāne, Guna Baltace, Vija Loča un es. Lielākā daļa no pirmsākumiem. Gadu gaitā dalībnieču skaits ir mainījies, taču kodols joprojām palicis. Ir arī dažas sievietes, kuras nav biedrībā, bet iesaistās atsevišķās aktivitātēs.”
Tikšanās biedrībā parasti notiek reizi mēnesī. Dāmu “slepenais kods” ir PPP — mēneša pēdējā piektdienā piecos. To organizē ikreiz divas citas klubiņa biedres, liekot lietā savu izdomu. Solveiga pastāsta, ka gadu gaitā vairākas kopīgas darbošanās kļuvušas par ikgadēju tradīciju, kā, piemēram, vientuļo senioru apciemošana gadskārtu svētku reizēs ar pašu rokām darinātiem suvenīriem, galdu klāšana pagasta senioru atpūtas pasākumiem. Pagājušais bija pirmais gads, kad pandēmijas dēļ nevarēja apciemot vecļaudis: nācās samierināties ar individuālu apsveikumu gatavošanu un to ielikšanu pastkastītēs. Viņi mūs gaida,” teic Solveiga.

Vietu ceļ cilvēks
“Ērberģietes” uzņēmušās rūpes arī par Kankaļu kapsētu un baznīcu. Katru gadu pirms kapusvētkiem, kas šajos kapos norisinās jūnijā, viņas sakopj kapsētu. Kuri tajā brīdī var, brauc un šo darbu padara. Agrāk uzposa arī baznīcu. Kapsēta ir pagasta nomalē, un nu jau maz cilvēku, kas tur sapulcējas.

Tas ir tikai viens no labo darbu pūra. Ir bijuši projekti telpu un apkārtējās vides labiekārtošanā, dažādu radošu aktivitāšu veikšanā, pasākumu organizēšanā, iesaistot gan pagasta, gan novada iedzīvotājus. Kā sadarbības partnere biedrība piedalījusies arī Mazzalves pagasta un Neretas novada izstrādātajos projektos. Notikušas daudzas tikšanās ar dažādiem interesantiem cilvēkiem, radošas darbošanās kulinārijā, floristikā, rokdarbos, bijuši ievadkursi skaistumkopšanā, stila veidošanā, sevis izzināšanā u. c. Ir kopīgi ceļots, apskatot un iepazīstot dažādas vietas Mazzalves pagastā, gan ārpus tā robežām, kopīgi apmeklēti kultūras pasākumi arī pilsētās.
“Mums ir darbīgas un prasmīgas sievas: floristikas nodarbības vadījusi pagasta dārzniece Zilgma Raupa, arī Astra Saveļjeva, viņa tiešām meistare visās lietās. Jautrītei Dobrjai radās ideja par Marijas tilta svētkiem 22. jūlijā, Marijas vārdadienā. Šie svētki kļuvuši iecienīti, un tos kupli apmeklē gan vietējie iedzīvotāji, gan viesi,” saka Solveiga.

Ērberģiete priecājas par to, ka viņai izdevies turpināt iesākto, biedrība vēl darbojas un dalībnieces turas kopā. “Šeit ir aktīvi cilvēki, tas ir tas fenomens, kāpēc pierobežā, reģiona nomalē, ir organizācija, kas tik ilgi darbojas. Aicina sev līdzi, ģenerē jaunas idejas tādi cilvēki kā Žanna Miezīte, Astra Saveļjeva, Zeltīte Odiņa, skolas direktors Aivars Miezītis. Viss atkarīgs no cilvēka, cilvēks ceļ vietu. Visi darbojamies savā brīvajā laikā,” bilst Solveiga Koklevska.

Sagādā pārsteigumu
Jautāta par neveiksmēm, Solveiga atzīst, ka viena ideja, kas būtu varējusi izvērsties par tradīciju, neizdevās, kā iecerēts, proti, stādu maiņa pavasarī. Diemžēl tā atbalstu neguva. “Ja vajag līdzdarboties, novērojama pasivitāte,” nosaka Solveiga. Viņa atzīst, ka jau pieminētais pirmais projekts, kas guva Karalienes Juliānas fonda atbalstu un ko vadīja Zeltīte Odiņa, deva grūdienu biedrības turpmākajai darbībai: “Redzējām, ko var paveikt, un radās citas idejas. Arī frizētavas ierīkošana. Šodien pat iedomāties nav iespējams, ka tā visa agrāk nebija.”
“Gada nogalē atskatāmies uz pagājušo laiku. Pēdējos gados esmu sākusi veidot prezentācijas. Notikumu daudz, lai tie neaizmirstos, jāpiefiksē,” saka Solveiga. Taču pirms pāris gadiem viņa bija sarūpējusi pārsteigumu: “Gada izskaņā organizēju mūsu tikšanos. Meitenēm nezinot, sazinājos ar viņu vīriem un piekodināju viņus neizpaust, ka viņi arī ieradīsies pasākumā. Tas bija jauks un izdevies vakars. Tas bija pirmais pasākums ar otrajām pusītēm.”

Katra ir īpaša
Pagājušajā gadā sākās un šogad dzīve turpinās pandēmijas ēnā. “Darām, cik šajos apstākļos var darīt. Pērn palaimējās, ka Žannas rakstītais projekts “Sēlijas saimnieču un amatnieku meistardarbnīcas Neretas novadā” iekrita gada vidū. Ievērojot piesardzības pasākumus, kopā ar citiem interesentiem ciemojāmies pie amatu meistariem viņu saimniecībās un iepazinām viņu prasmes. Ar nepacietību gaidām, kad atkal varēsim tikties, lai runātu par padarīto un nepadarīto, plānosim ko jaunu. Šobrīd pandēmijas dēļ iesaldēta Astras rakstītā projekta “Tu neesi viens” realizācija, kas paredz dažādu aktivitāšu organizēšanu jauniešiem. Biedrības dalībniecēm vēlos teikt: “Jūs ikviena esat īpaša, neatkārtojama, un jūsu dalība un ieguldījums bijis un ir ļoti svarīgs mūsu kopējā darbā. Ceru, ka drīz atkal varēsim tikties un kopīgi īstenot vēl daudz labu lietu,”” teic Solveiga Koklevska.

Vietējās kopienas labā
Kopš biedrības pirmajām dienām aktīva tās dalībniece ir Žanna Miezīte. Jautāta, kāds ir ieguvums, darbojoties biedrībā tik ilgus gadus, Žanna atbild: “Rakstot projektus un vadot tos, esmu spējusi realizēt daudzas savas idejas. Esmu iepazinusi daudzus brīnišķīgus cilvēkus. Varbūt, darbojoties “Ērberģietēs”, esmu kļuvusi ērberģiete.” Interesanti arī uzzināt, kā izdodas uzrakstīt projektu, kuru allaž apstiprina? “Tas, ko vēlos īstenot projektā, parasti jau ir nobriedis, iepriekš licies vajadzīgs. Astra vairāk raksta celtniecības, būvniecības, iekārtošanas projektus, es “mīkstās” aktivitātes — darbs ar cilvēkiem, viņu iepazīšana, amatu prasmju iepazīšana, vēstures izzināšana. Kontaktējoties ar cilvēkiem, izzinām viņu vajadzības. Meklējam dažādus finansējuma piesaistīšanas veidus, bet galamērķis vērsts uz vietējo kopienu.” Lai arī pagājis 20 gadu, Žanna domā, ka tas nav daudz, bet ir labs stimuls, lai strādātu vairāk un intensīvāk. Par kolēģēm biedrībā Žanna teic: “Kodola un pleca sajūta, spēja izjust vienai otru. Ļoti atsaucīgas un viegli “paraujamas”.” Visiem ērberģiešiem Žanna novēl stingri turēties kā kopienai, attīstīties, neierauties sevī un nekad nejusties kā nomalē, lai katrs justos šai vietai vajadzīgs!

Vajadzīgas jaunas vēsmas
“Reizēm ideju aptrūkstas, gribas ko jaunu, nebijušu,” sarunas nobeigumā saka Solveiga Koklevska. “Vajadzētu svaigas vēsmas, jaunu skatījumu. Varbūt to varētu sniegt jauni cilvēki, jo biedrībā gaidīts ikviens.”

Biedrībai “Ērberģietes” ir skaists moto: “Tūkstošiem jūdžu garš ceļojums sākās ar pirmo soli.” Vaicātas, cik tad jūdžu šajā ceļā jau noiets, Zeltīte, Solveiga un Žanna bija vienisprātis, ka ceļš vēl tikai pusē. Bet tas vēl tāls un gaišs. Un tas vieš pārliecību, ka “Ērberģietes” pacietīgi pārlaidīs šo sarežģīto laiku un ar lielu sparu ķersies klāt jauniem darbiem un par viņām vēl dzirdēsim.

Interesanti
Vārds “ērberģietes” nozīmē Ērberģes puses iedzīvotājas. Taču biedrībai “Ērberģietes” ir savs šī vārda skaidrojums:
Ē — ērberģietes,
R — radošas,
B — burvīgas,
E — elegantas,
R — rūpīgas,
Ģ — ģimeniskas,
I — izpalīdzīgas,
E — erudītas,
T — turīgas,
E — enerģiskas,
S — sievišķīgas.

Biedrības “Ērberģietes” nozīmīgākie realizētie projekti
◆ “Kultūras un izglītības centra izveide” (2002).
◆ “Floristikas kursi Mazzalves pagastā” (2008).
◆ “Ko es protu, ko es varu!” (2008).
◆ Novadpētniecības darbnīca “Mazzalves pagasts — Sēlijas daļa” (2009).
◆ “Rūķu darbnīcas Mazzalvē” (2009).
◆ “Leģendu takas izveide Ērberģes muižā” (2009).
◆ Lapenītes izbūve Ērberģes muižas parkā (2009).
◆ Rotaļu laukuma izveide pie dienas centra Ērberģē (2009).
◆ “Padarīsim savu dzīvi labāku!” (2009).
◆ “Leģendu nakts pasākuma izveide Ērberģes muižā” (2010).
◆ “Ar gaismiņu sirdī” (2010).
◆ “Pakalpojumu centrs Tev!” (2010).
◆ “Darīsim kopā Neretas novadā!” (2013 — 2014).
◆ Novadpētniecības darbnīca “Mazzalves pagasts — Sēlijas daļa” (2014).
◆ “Esi aktīvs, būsi vesels!” (2016 — 2017).
◆ “Sēlijas salas” (2018).
◆ Sēlijas saimnieču un amatnieku meistardarbnīcas Neretas novadā (2019).
◆ Sēlijas vīru — mājražotāju un amatnieku meistardarbnīcas Neretas novadā (2020).
◆ “Tu neesi viens” (2020—2021).

Projektus atbalstījuši un finansējuši Karalienes Juliānas fonds, Aizkraukles rajona Pieaugušo izglītības un inovāciju atbalsta centrs, Aizkraukles Bankas Sabiedriskā labuma fonds, Zemgales Plānošanas reģions, VAS “Hipotēku un zemes banka” klientu klubs “Mēs paši”, Aizkraukles rajona padome, LAD, LEADER, Borisa un Ināras Teterevu fonds, Valsts Kultūrkapitāla fonds, Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai, Lauku partnerība “Sēlija”, Aizkraukles rajona partnerība, Daugavpils un Ilūkstes novadu partnerība “Kaimiņi”, Nacionālais attīstības plāns 2020, Zemkopības ministrija, Eiropas Sociālais fonds, Izglītības kvalitātes valsts dienests.

+ 1

Staburags.lv ARHĪVS

Ceļš vēl tikai pusē

Kategorijas