Vietu skaits aprēķināts pēc kritiskākā scenārija

2021. gada 12. februāris 00:00

646

Vietu skaits aprēķināts pēc kritiskākā scenārija

Valstī Covid-19 izplatība nesamazinās, saslimušo skaits diemžēl ir stabili augsts, un līdz ar to novērojama pārslodze medicīnas sistēmā. “Staburagu” par situāciju, kāda izveidojusies Aizkraukles pusē, informēja te praktizējošie ģimenes ārsti. Viņi satraukti par nespēju palīdzēt saviem pacientiem.

Vajadzīgs skābeklis
Ģimenes ārsti teic, ka Covid pacientus spiesti ārstēt tikai ar medikamentiem, tajā skaitā gados jaunus, kuriem ir abpusēja pneimonija jeb plaušu karsonis un kurus vajadzētu stacionēt — ievietot speciālās aprūpes nodaļā. Tāda ir izveidota Aizkraukles slimnīcā, bet tajā šos pacientus ievietot nedrīkst. Nodaļā ir vairāk nekā 40 gultasvietu, no kurām aizņemtas labi ja desmit. Nodaļā ir iekārtas plaušu ventilācijai, kas būtu vitāli nepieciešamas šiem pacientiem. Tomēr uz Aizkraukli “ātrā palīdzība” ved Covid pacientus no Rīgas un citām lielajām slimnīcām. Savukārt Jēkabpils slimnīcā Covid nodaļā nav brīvu vietu, bet Aizkraukles slimnīcas Covid nodaļā ir brīva vairāk nekā puse no vietām. Ārsti esot nopietni satraukti, jo nesen bijis gadījums, kad kādu Aizkraukles puses Covid pacientu “ātrā palīdzība” divas reizes atteicās vest uz Jēkabpili, jo uzskatīja — ja skābekļa saturācija asinīs (SpO2) ir ap 90%, slimnieks var joprojām ārstēties mājas apstākļos. Kad situācija kļuva kritiska, “ātro palīdzību” sauca trešo reizi, bet bija jau par vēlu. Līdzīgs gadījums nesen bijis arī Skrīveru novadā. Savukārt kāda paciente no Aizkraukles stāstījusi, ka bijusi ievietota Jēkabpils slimnīcā, diemžēl nevis palātā, bet gan kādā pagaidu telpā. Piecas stundas pēc hospitalizācijas viņa nolēma atgriezties mājās. Ārstēšanos sieviete turpina mājas apstākļos.

Viens no ģimenes ārstu piedāvātajiem risinājumiem ir šos pacientus aizvest uz izmeklējumiem Jēkabpils slimnīcā un, ņemot vērā izmeklējumu rezultātus, lemt par nepieciešamību viņus transportēt uz specializētajām slimnīcām, kurās ir intensīvās aprūpes nodaļas, vai arī, ja stāvoklis nav tik smags, ievietot Aizkraukles slimnīcas Covid nodaļā. Covid slimnieku ārstēšanas pamatā ir piespiedu plaušu apgāde ar skābekli un glikokortikoīdu lietošana, un Aizkrauklē to var nodrošināt.

Aizkrauklē uzņem stabilos pacientus
Atbildi uz šo jautājumu lūdzu sniegt gan Nacionālajam veselības dienestu (NVD), gan Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu (NMPD), gan Aizkraukles medicīnas centra galveno ārsti.

Anna Karolīna Šaule, NVD sabiedrisko attiecību speciāliste, skaidro, ka šobrīd ne visām ārstniecības iestādēm ir nepieciešamie resursi, lai nodrošinātu Covid-19 pozitīvu pacientu izmeklēšanu, ārstēšanas sākšanu un sarežģītas terapijas nodrošināšanu. Līdz ar to NVD sadarbībā ar universitāšu slimnīcām, nozares pārstāvjiem un NMPD ir izstrādājis pacientu ar Covid-19 ārstēšanā iesaistīto ārstniecības iestāžu sadarbības shēmu — pacientu hospitalizācijas vietu plānu (HPV). Tas paredz, ka Aizkraukles slimnīca šobrīd nodrošina tikai universitāšu un reģionālo slimnīcu atslogošanu, uzņemot no universitāšu un reģionālajām slimnīcām pārvestos Covid-19 pacientus, kuriem jau veikta padziļināta izmeklēšana un izveidots ārstēšanas plāns, taču šiem pacientiem vairs nav nepieciešama uzturēšanās augstāka līmeņa ārstniecības iestādē.

NVD atgādina, ka gadījumos (pacientam ar apstiprinātu Covid-19 infekciju, kurš tiek ārstēts ambulatori — ģimenes ārsta uzraudzībā), ja veselība pasliktinās, jāsazinās ar savu ģimenes vai ārstējošo ārstu, lai lemtu par turpmāko rīcību, savukārt dzīvībai kritiskā situācijā jāzvana Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam pa tālruni 113.

Ar smagu vai vidēji smagu saslimšanu nav jāārstējas mājās
Ilze Bukša, NMPD Komunikācijas nodaļas vadītāja, teic, ka to, uz kurām slimnīcām ar kādām diagnozēm NMPD brigādēm jānogādā pacienti, nosaka NVD un slimnīcu līgumi. Ar hospitalizācijas vietu plānu ir iespēja iepazīties Nacionālā veselības dienesta mājaslapā vmnvd.gov.lv/lv/hospitalizacijas-plans.

Attiecībā uz Aizkraukles slimnīcu šajā plānā norādīts, ka tajā nodrošina no augstāka līmeņa stacionārajās ārstniecības iestādēs sākotnēji ārstēto un pēc tam pārvesto Covid-19 pieaugušo pacientu aprūpi (lielākoties pārved no Jēkabpils, Rīgas, Ogres slimnīcām). Tātad atbilstoši šim plānam Covid-19 pacienti, kuri ir smagā vai vidēji smagā stāvoklī, no izsaukuma vietas tiek nogādāti uz neatliekamās palīdzības slimnīcām, kur ir nepieciešamais personāls, aprīkojums un citi resursi, lai varētu sniegt neatliekamo palīdzību šiem pacientiem (Aizkraukles un tuvāko novadu Covid-19 pacienti nonāk galvenokārt Jēkabpilī un Rīgā), bet vēlāk jau ar noteiktu terapijas plānu (rekomendācijām) šie pacienti var tikt pārvesti ārstēšanas pabeigšanai un aprūpei. Gultasvietu aizpildījums Aizkrauklē ir atkarīgs no pacientu skaita, ko var izrakstīt no neatliekamās medicīniskās palīdzības slimnīcām ārstēšanās un aprūpes pabeigšanai. Covid-19 pacientiem, kuriem ir smaga vai vidēji smaga saslimšanas gaita, nav jāārstējas mājās.

“Ātros” var izsaukt pats ģimenes ārsts
NMPD brigādes visā Latvijā darbojas pēc vienota algoritma, kurā ir noteikti veselības rādītāji, ar kādiem pacienti ir nogādājami slimnīcā. Katru dienu uz slimnīcām visā Latvijā nogādā ap 60—70 Covid-19 pacientu vai ar aizdomām par šo saslimšanu, kuri ir smagā vai vidēji smagā stāvoklī. Ja saslimšana norit viegli un izsaukuma brīdī nav pamata stacionēšanai, tālāko pacienta uzraudzību un aprūpi nodrošina ģimenes ārsts, kurš nozīmē terapiju un seko līdzi dinamikā sava pacienta veselībai. Ja tā neuzlabojas vai pasliktinās un ir nepieciešama neatliekamā palīdzība, lielā daļā gadījumu pats ģimenes ārsts piesaka NMPD brigādes izsaukumu vai nakts stundās, kad ģimenes ārsti nav pieejami — pacients vai tuvinieki. Ja brigāde izsaukumā konstatē, ka situācija ir neatliekama, pacients tiek nogādāts neatliekamās palīdzības slimnīcā.

Ilze Bukša arī teic, ka šobrīd NMPD nav saņemtas sūdzības vai iesniegumi par smagi saslimušu Covid-19 pacientu vai nāves gadījumu, kad pacients nav ticis nogādāts slimnīcā.

Nāktos atteikt visus plānotos izmeklējumus
Ilona Maruse, Aizkraukles slimnīcas galvenā ārste, atbildot uz šo jautājumu, teic, ka smagi slimajiem Covid pacientiem jau sākotnēji jāatrodas augstāka līmeņa stacionārā, kurā ir reanimācijas nodaļa. Aizkrauklē tādas nav, līdz ar to akūtos pacientus šeit nevar uzņemt. Savukārt tos pacietus, kuri saņēmuši sākotnējo akūto palīdzību, kuru stāvoklis ir stabils, no augstākā līmeņa slimnīcas jebkurā valsts reģionā var pārvest uz pirmā līmeņa stacionāru, kāds ir arī Aizkrauklē. Slimnīcas galvenā ārste nenoliedz, ka šeit uz vietas ir plaušu ventilācijai nepieciešamā aparatūra, bet, tā kā nodaļā nav visas intensīvajai terapijai nepieciešamās iekārtas, smagi slimos pacientus te uzņemt nedrīkst. Viņa arī teic, ka gan ārstu, gan pacientu interesēs ir pēc iespējas ātrāk nonākt vispiemērotākajā nodaļā, nevis tā vietā, kad dzīvības glābšanai svarīga katra stunda, pat minūte, vadāt viņu no iestādes uz iestādi. Tāpēc ikvienu smagi slimo Covid pacientu sākotnēji nogādā augstākā līmeņa stacionārā, kurā pavada vismaz trīs dienas. To laikā veic izmeklēšanu — datortomogrāfiju, asinsanalīzes utt. Ņemot vērā izmeklējumu rezultātus, ārsti lemj atstāt pacientu vai pārvest uz 1. līmeņa slimnīcu.

Ja akūtos Covid-19 pacientus uzņemtu Aizkraukles slimnīcā, nāktos apturēt visu plānveida diagnostiku. Ēkā, kurā šobrīd ir uzņemšanas nodaļa, rentgena kabinets, fizioterapeitu kabineti u. c., vīrusa izplatības ierobežošanas dēļ būtu jāievieš epidemioloģiskais režīms, kas savukārt nozīmē, ka pārējiem, kas nav tieši saistīti ar Covid pacientiem, ēka būtu slēgta.

Ilona Maruse arī teic, ka Aizkrauklē praktizējošie ģimenes ārsti par visiem šiem aspektiem ir informēti.

Novērošanai nepieciešamas vairākas dienas
Dzintra Krišjāne, SIA “Aizkraukles slimnīca” valdes priekšsēdētāja, teic, ka gultu noslogojums Aizkraukles slimnīcā atkarīgs no pārvedamo slimnieku skaita, kuriem jāturpina ārstēšanās. Vienu dienu tie ir 10, citu 20 pacienti. Gultu skaits noteikts ar lielu rezervi, gatavojoties dramatiskākajai situācijai, kad tiktu pārpildītas lielās slimnīcas. Par laimi, šāds scenārijs nav piepildījies. Runājot par saslimušo nogādāšanu vispirms lielajās slimnīcās, viņa saka — akūta veselība var krasi mainīties, piemēram, no rīta pacients var justies samērā labi, stabili, bet dienas beigās var iestāties krīze. Tāpēc saslimušo novēro vismaz trīs dienas, un šajā laikā slimnīcā iespējamas visdažādākās ārstniecības metodes, piemēram, invazīvā, neinvazīvā skābekļa padeve. Šajā laikā veic dažādas analīzes, novērojumus, pēc kuriem secina, vai pacienta veselība ir stabila un viņš ir gatavs transportēšanai. Tas, ka Aizkraukles slimnīcā ir plaušu ventilācijai paredzētā aparatūra, nenozīmē, ka te var nodrošināt šāda veida ārstēšanu. Cilvēki varbūt iedomājas, ka tas ir vienkārši — vajadzības gadījumā ņem šo aparatūru, novieto palātā. Aizkraukles slimnīcā aparatūrai nepieciešama speciāla skābekļa padeve, noteikts spiediens sistēmā un tamlīdzīgi. Turklāt šādā gadījumā nāktos nodrošināt medicīnas personālu, kas ir pie slimnieka visu diennakti.

Staburags.lv ARHĪVS

Vietu skaits aprēķināts pēc kritiskākā scenārija

Kategorijas