Iedvesma pieaugušām dumpiniecēm

Iesaka Ginta Grincēviča, laikraksta “Staburags” reportiere

2021. gada 12. februāris 00:00

Nevar būt, ka esmu vienīgā, kas apgaismības vai aptumsuma brīžos ļaujas fantāzijām par citu dzīves scenāriju. Neesat domājuši, kā tas būtu — sakravāt mantas un doties prom? Es esmu. Esmu domājusi par pārcelšanos uz Cēsīm, Venēcijas ieliņām, pieņemt Austrālijas izaicinājumus, izbaudīt Madeiras salas skaistumu, par to, ka visas šīs vietas varētu kļūt par manām mājām, ja vien... Ikreiz atgriežos realitātē, saprotot, ka man ir pienākumi un saistības. Nevar taču tā vienkārši aizbraukt. Somietes Mias Kankimeki grāmata “Sievietes, par kurām domāju naktīs” ir atspirdzinošs, manā gadījumā iedvesmojošs, stāstu apkopojums. Autore ir filozofijas maģistre, kura uzdrīkstējās pamest labi apmaksātu darbu, lai dotos sevis un pasaules izpētes ceļojumā. Tā rezultātā tapa viņas pirmā grāmata — savdabīgā stilā rakstīts vēstījums par 10. gadsimtā dzīvojušo japāņu dzejnieci Sei Šonagonu. Darbs ieguva goda nosaukumu “Gada ceļojuma apraksts” un “HelMet” rakstniecības balvu. Līdzīgi pirmajai grāmatai, arī “Sievietes, par kurām domāju naktīs” ir aizraujošs zinātniskās literatūras un ceļojumu dienasgrāmatas apvienojums, ko caurvij personiskas autores pārdomas.

Grāmata aicina doties ceļojumā ar izcilām ceļotājām — Izabellu Bērdu, Idu Feiferi, Mēriju Kingsliju, Aleksandru Deividu-Nīlu un Nelliju Blai, no kurām mūsdienu sievietes šķir vairāk nekā gadsimts. Atzīstos, šos vārdus nebiju iepriekš dzirdējusi, bet kas par biogrāfijām šeit atklājas! Tās ir dumpinieces, kas nevis skaļi runā, bet klusītiņām sakravā somas un dodas pasaules ceļojumos laikā, kad bez pavadoņa vīrieša tas ir kaut kas neiedomājams. Katra savā laikā, bet atstājot neizdzēšamus nospiedumus — atklājot neiezīmētas vietas kartēs, vācot dabas daudzveidības eksotiskos paraugus, izdodot ceļojumu grāmatas! “Nevaino savu bērnību vai māti. Brauc”, “Ceļodama pa Āfriku, visu laiku smejies”, “Pavaicā sev, vai gribi ceļot. Ja gribi, piešķir sev atļauju” — šīs ir tikai dažas atziņas no iedvesmojošo ceļotāju dzīves, bet es tās uzsūcu kā sūklis. Ja viņas varēja pārvarēt tūkstošiem kilometru, dažbrīd pārtikt no rīsiem un ūdens, ceļot ar minimālām ērtībām, par ko sūdzēties mums, mūsdienu amazonēm?

Grāmatā kā šķērslis iezīmējas sievietes pienākumu un atbildības nasta — no mums gaida priekšzīmīgu uzvedību, rūpes par vīru, bērniem un mājas darbiem. Šķietamie šķēršļi patiesībā ir bailes sekot aicinājumam. Vairums uzskaitīto ceļinieču savu piedzīvojumu sāka ap četrdesmit gadiem. Secinājums — nekad nav par vēlu! Vai es varētu sakravāt somu un pēc desmit gadiem doties pretī nezināmajam? Šobrīd liekas, ka nē, bet doma, ka varu sekot nakts sieviešu pēdās arī pēc 20 gadiem, sniedz patīkamu eiforiju.
Šī grāmata ir lieliska lasāmviela laikā, kad ceļošana nav iespējama. Tā vairākkārt apved lasītāju apkārt pasaulei, iepazīstina ar vēsturi un citu valstu kultūru.

Staburags.lv ARHĪVS

Iedvesma pieaugušām dumpiniecēm

Kategorijas