Šoziem visi grib slēpot

2021. gada 9. februāris 00:00

Pamatā divi būtiski faktori — ziema ar sniegu un ierobežotās atpūtas iespējas — veicinājuši cilvēku vēlmi slēpot. Slēpošanas trases ir piepildītas ne tikai brīvdienās, bet arī darbdienās. Sporta preču tirgotāji joprojām mēģina tikt galā ar lielo pieprasījumu, slēpošanas inventāra pirkšanas un pārdošanas bums piepildījis sociālo tīklus un citas vietnes. Ar apmeklētāju pieplūdumu mēģina tikt galā arī sporta bāžu nomas. Ir sajūta, ka slēpot grib visi, un jāgūst skaidrība par piemērotākajām slēpēm.

Katram stilam savas
Kustību ziņā distanču slēpošana ir ideāla nodarbe, kas nodarbina visas lielākās muskuļu grupas, un ķermeņa slodze ir sadalīta vienmērīgi, tāpēc nav lielas slodzes uz ceļiem un locītavām. Stundu slēpojot, var sadedzināt 500 — 1200 kalorijas. Turklāt papildu ieguvums ir pavadītais laiks svaigā gaisā.

Distanču slēpošanas inventāra piedāvājums patiesi ir plašs, turklāt ļoti niansēts, kas iesācējiem un tā dēvētajiem svētdienas slēpotājiem apgrūtina izvēli. Distanču slēpes iedala vairākās grupās — klasiskā soļa, slidsoļa, pārgājienu, kalnu distanču slēpošanas (backcountry) un universālās slēpes. Jāzina arī, pa kurieni slēposiet — sagatavotu vai nesagatavotu trasi, kādā solī, savs svars un augums, vai plānojat piedalīties kādās sacensībās.

Jāņem vērā svars un augums
Klasiskajā stilā parasti slēpo pa sagatavotām trasēm, iemītām takām vai slēpju sliedēm. Slēpes jāizvēlas, ņemot vērā augumu un svaru. Katrs ražotājs veido savu tabulu ar ieteicamajiem izmēriem, bet ieteicamais slēpju garums ir aptuveni 15—20 centimetru virs sava auguma. Slēpotāja svars jāņem vērā, jo katras slēpes atšķiras arī pēc cietības. Šo informāciju slēpju ražotāji parasti norāda augstāka līmeņa inventāram, bet veikalu pārdevēji parasti zina, kuras no piedāvātajām slēpēm ir cietākas vai mīkstākas.

Ja klasiskā soļa slēpēm atspēriena zona ir vidusdaļā, slidsolim — sānu kante, un šīs slēpes ir īsākas, bet cietākas nekā klasiskās. Slīdvirsma ir vienveidīga un paredzēta kustībai uz priekšu. Ieteicamais slidsoļa slēpju garums ir līdz 10 cm virs auguma. Slēpēm nav nepieciešamas nekādas atspēriena smēres, kas neļautu slīdēt atpakaļ. Šīs slēpes apstrādā ar slīdamībai paredzētām smērēm.
Universālās distanču slēpes piemērotas slēpošanai gan klasiskajā, gan slidsolī. Ieteicamais izmērs ir 10 — 15 cm virs auguma, bet ieteicams ņemt vērā arī slēpotāja svaru. Pārgājienu slēpes ir platākas nekā standarta slēpes un domātas slēpošanai pa nesagatavotām trasēm. Taču šai kategorijai pieskaita arī pašas vienkāršākās distanču slēpes, kuras vēl neiedalās pa soļiem. Šīs slēpes var izvēlēties iesācēji, slēpojot arī pa sagatavotu trasi. Kalnu distanču slēpes ir platākas un īsākas nekā pārējās distanču slēpes. Tās paredzētas slēpošanai pa pļavām, mežiem, aizsalušiem ezeriem un citur.

Iesācējiem jāsāk ar klasisko soli
Slēpošanas trenere, olimpiete un joprojām aktīva slēpotāja Ineta Kravale atzīst, ka tikt uz priekšu var ar ikvienām slēpēm. Tomēr, lai baudītu šo nodarbi, jāzina un jāievēro dažas lietas.

— Iesācējiem noteikti vajadzētu sākt ar klasisko soli — slēpošanu pa iebraukti sliedi. Tam der jebkura veida slēpes, izņemot slidsolim paredzētās, uz kurām būs atbilstošs apzīmējums. Tās ir cietākas un atgrūžoties slīdēs atpakaļ. Slidsoļa slēpēm ir ne tik izteikts priekšgala uzliekums uz augšu, kā arī citas nianses, bet to var atšķirt, un arī pārdevējs zinās. Ir arī vienas slēpes abiem veidiem, bet es tomēr ieteiktu izmantot katram savas. Vēl iesācējiem piemērotas ir slēpes, kurām slīdvirsma ir ar zvīņojumu. Tās varbūt būs platākas, smagākas un varbūt ar mazāku slīdamību, bet uz priekšu tikt vieglāk, un tās nav speciāli jāsmērē vidusdaļā, kur ir klasiskā soļa slēpju galvenā atspēriena vieta, — stāsta Ineta.

Galvenais ir kustēties
Ļoti būtiski ir pievērst uzmanību slēpju smērēšanai, lai klasiskā stila slēpes neslīdētu atpakaļ. Tas jādara vidusdaļā no papēža zonas uz augšu, abus galus atstājot neskartus slīdamībai. Ineta ieteic iegādāties slēpju smēres dažādiem laika apstākļiem, un tās pietiks ilgākam laikam.

— Klasiski piemērotākais garums ir slēpes līdz paceltas rokas plaukstai, bet ne garākas. Īsākas pat būs labāk, jo vieglāk braukt. Nūjām jābūt ne garākām par plecu, bet pilnībā pietiek līdz padusei. Zābakus nevajadzētu pirkt lielāka izmēru, lai var uzvilkt lieku zeķi. Tajos pietiek ar vienu zeķu pāri, un kājas nesals, jo apavi speciāli veidoti ziemas apstākļiem. Noteikti vajadzētu padomāt par apģērbu, lai tas nav par biezu. Kalna slēpošanas bikses tomēr nederēs, tad labāk vairākas, bet plānas drēbju kārtas. Sākumā var būt vēsāk, bet kustoties ātri paliek silti, un lieks apģērbs tikai traucē un nogurdina, — saka Ineta.

Pieredzējusī slēpotāja teic, ka labākais vecums sākt mācīties slēpot ir seši līdz astoņi gadi, kad bērniem izveidojusies laba līdzsvara izjūta. Jaunākiem bērniem tas var šķist par grūtu un neiepatikties, tāpat kā vecākiem, ja nav to darījuši. Tomēr, ja pusaudzis nav dīvānā sēdētājs un jau nodarbojas ar kādu sportu veidu, arī slēpošana nesagādās grūtības. Katrā ziņā, ja bērnībā tas izmēģināts, arī vēlāk būs vēlme darīt. Uzreiz jau nevajag ne trases, ne dārgu inventāru, bet paslēpot pa pļavu vai mājas apkārtni. Iegādātais inventārs derēs ilgāku laiku. Galvenais ir kustēties.

Ja ziema, tad jāslēpo
Pati esmu no paaudzes un vides, kur pašsaprotami bija vasarā peldēt un spēlēt bumbu, bet ziemā slēpot un slidot. Tāpēc arī saviem trim bērniem bez liekas domāšanas gādājām inventāru un vedām baudīt ziemas sporta veidus, kas nav tikai vizināšanās ar ragaviņām vai kādu šļūcamlīdzekli no kalniņa. Pamēģinājuši jau mazotnē, radās arī “āķis lūpā” gan distanču, gan kalnu slēpošanai, kas tagad ir ierasta ziemas nodarbe.

Slēpošana nav lētākā nodarbe inventāra ziņā, bet ieguldījums noteikti atmaksājas, jo viss kalpos vairākus gadus. Cik dārgas lietas pirkt, ir pašu izvēle, bet iztērēt var dažus desmitus eiro līdz pat vairākus simtus. Paši sākām ar lielveikalā nopirktām lētām distanču slēpēm, kam pamazām klāt gādājām labākus stiprinājumus un zābakus. Tā kā bērnu vajadzībām tīri finansiāli grūti tikt līdzi jauna inventāra ziņā, ir labi, ka paliek kaut kas no vecākajiem bērniem (viena no priekšrocībām daudzbērnu ģimenēm), kā arī var meklēt lietotas lietas, piedāvājums ir gana plašs un arī izdevīgs. Turklāt bērni aug tik ātri un ziemas pēdējā laikā mums tik knapas, ka mazie slēpotāji nepagūst inventāru nodeldēt tā, ka citam vairs nederēs. Vieglāk, protams, ja visu nepieciešamo atrod vienuviet.

Bērniem un jauniešiem, kuri ar sportu nodarbojas profesionālāk, tāpat kā pieaugušajiem, lielākoties izvēlas jaunu inventāru, jo tas kalpos gadiem. Arī šajā ziņā ir vērts padomāt laikus — ziemas preču izpārdošanas laikā specializētajos sporta veikalos ir labas atlaides un var “noķert” lietas par ļoti labām cenām. Turklāt jāatceras labi zināmo teicienu, ka ragavas taisa vasarā, jo pēc nepieciešamā slēpošanas inventāra savulaik devāmies pavasarī gan tepat Latvijā, gan Lietuvā.

Aizkraukles reģiona slēpošanas bāzēs ir gan sagatavotas trases, gan inventāra noma, ko cilvēki aktīvi izmanto Pļaviņu novada “Jankās-Jaujās”, “Mailēs”, “Mežezerā” un “Cigoriņā”. Arī Aizkraukles novada sporta centrs un Kokneses sporta centrs piedāvā distanču slēpju nomu, un, iespējams, par to var interesēties citās pašvaldībās.

***
Lai arī bērnībā un skolas laikā slēpots daudz, pēdējā laikā to nedarīju. Saņēmos nokomplektēt pašai savu inventāru un šoziem pēc daudzu gadu pārtraukuma atkal uzkāpu uz distanču slēpēm. Dažkārt jāpārvar slinkums, dažkārt laika trūkums, bet slēpoju kopā ar bērniem, nevis tikai staigāju viņiem līdzi un esmu kā “ieroču nesējs” Sančo Pansa. Pirmajā reizē gan par sašutumu un uzjautrinājumu savējiem no mazāka paugura nošļūcu uz dibena, bet turpmāk jau braši tiku lejā, un atmiņā atausa arī citas slēpošanas gudrības. Laiks slēpot!

Staburags.lv ARHĪVS

Šoziem visi grib slēpot

Kategorijas