Laucinieks pēc vīrusa brauc uz lielpilsētu

2021. gada 9. februāris 00:00

509

Laucinieks pēc vīrusa brauc uz lielpilsētu

Valdība lēmusi mainīt kārtību mazumtirdzniecībā klātienē. No šīs nedēļas veikali, kuros pārtikas preces ir ne mazāk kā 70% no preču sortimenta, drīkst pārdot pilnīgi visas veikalā esošās preces. Tāda pati noteikumu maiņa attiecināta arī uz veikaliem, kas tirgo higiēnas preces. Pircēji no šādas noteikumu maiņas ir ieguvēji, bet kā jūtas to veikalu īpašnieki, kuriem sortimentā ir tikai nepārtikas preces? Valdība, izdodot šādu rīkojumu, viņu šobrīd ļoti sāpīgo situāciju maksimāli pasliktinājusi.

Pircēji izvēlas lielos veikalus
Ruta Vorslava, SIA “Jards” pārstāve, teic, ka uzņēmuma veikalos janvārī vēl bija vērojama pircēju plūsma, bet februāra sākums ir kluss. Jaunais valdības lēmums ar šo nedēļu gan atļauj nedaudz paplašināt pārdodamo preču sortimentu, piemēram, tagad var tirgot lādēšanas ierīces, pagarinātājus un citus elektroaksesuārus. Tajā pašā laikā traukus, pannas joprojām nedrīkst. Viņa arī piekrīt tam, ka pircēji šādos apstākļos aizmirst par mazajiem veikaliem, jo viņiem nav skaidrības, ko drīkst un ko nedrīkst pirkt, un tāpēc izvēlēsies lielveikalus, kuros nopērkamas pilnīgi visas preces. Veikalā Aizkrauklē, Rūpniecības ielā, preces pārdod pēc iepriekšēja telefoniska pieteikuma, un šo iespēju joprojām bieži izmanto juridiskas personas. Prognozes par turpmāko laiku ir bēdīgas. Februāri vēl izdosies pārciest, bet, ja situācija neuzlabosies martā, optimismam nav pamata. Mazajiem uzņēmumiem naudas ietaupījumi nav lieli, un šādā situācijā tie paši sarūk. Tos “palīdz apēst” lielais aukstums, kā dēļ daudz naudas jāizdod par apkuri. Palielinājušās arī ārpakalpojumu cenas, un tāpēc jādomā par darbības optimizāciju, no kaut kā jāatsakās. Mazais preču apgrozījums situāciju vēl vairāk pasliktina saistībā ar valstī noteikto minimālās algas palielinājumu no šī gada sākuma.

Mazajos veikalos mazāk cilvēku
Renārs Strazdiņš, lietoto apavu veikalu “100 jūdzes” tīkla īpašnieks, teic, ka, raugoties no drošības viedokļa, pūlī, respektīvi, lielveikalā, drošība ir daudz zemāka — tajā dienā ienāk ap 1000 cilvēku — nekā mazajā veikalā, kurā ir desmit reižu mazāk pircēju, turklāt vienlaikus ienāk viens, divi, kurus individuāli apkalpo. Mazajos veikalos daudz labāk var nodrošināt visas drošības prasības — distancēšanos, nepieciešamo telpas platību, dezinfekciju. “Neredzu pilnīgi nekādu loģiku šādos valdības lēmumos, kas drīzāk norāda uz lobiju, kādu interešu aizstāvību un mazo uzņēmēju klaju vērā neņemšanu,” saka Renārs Strazdiņš. “Mums nevajadzētu domāt par lobēšanu, bet kopīgi risināt jautājumus, kas saistīti ar veselību. Diemžēl šajā virzienā risinājumus neredzu. Tā vietā redzu kaitniecisku ietekmi, nevis jēgu.”

Vērtējot jaunpieņemtos lēmumus, par neadekvātiem tie jāsauc arī tāpēc, ka tie iedzīvotājus no lauku reģioniem, kur saslimstība ar Covid-19 ir zema, piespiež pārvietoties uz pilsētām, piemēram, Ogri, jo tikai lielajās pilsētās ir lielveikali, kuros tagad drīkst pārdot apavus un apģērbu. Līdz ar precēm lauku cilvēki uz saviem pagastiem aizvedīs arī vīrusu. Tā vietā viņi savas vajadzības pēc precēm varēja apmierināt lokāli.

Saistībā ar uzņēmuma darbību Renārs Strazdiņš teic, ka izmaksātie dīkstāves pabalsti darbiniekiem dod iespēju uzņēmumam veģetēt. Ir solījumi uzņēmējiem piešķirt grantu, un uzņēmējs cer, ka to arī izmaksās. Tajā pašā laikā daļa no iepirktajām ziemas sezonas precēm būs jānoraksta, jo nākamajā ziemā tās nebūs aktuālas.

Aiziet var būt dārgāk
Skrīverietis Uldis Dronka Aizkrauklē iznomā telpas lietuviešu lietotā apģērba uzņēmumam “Gausa”. Kā telpu iznomātājs viņš saka — jānāk pretī lietuviešiem, jālaiž zemē īres maksa. Šajos krīzes apstākļos par komunālajiem pakalpojumiem “Gausa” maksā regulāri. “Mēs visi ceram, ka situācija uzlabosies. Ceru, ka ar laiku varēšu atkal atvērt savu kafejnīcu — bāru “Greenpoint Cafe””. Vai, ārkārtējai situācijai ieilgstot, lietotā apģērba veikals varētu lemt atstāt īrētās telpas? Uldis Dronka saka — uzņēmējiem jārēķina ieguvumi un zaudējumi no jebkuras darbības. Veikala izvākšana nozīmētu vēl papildu izdevumus — algoti cilvēki, transports, mantu pakošana, novietošana jaunā vietā. Iespējams, ka šādas darbības maksātu tikpat, cik četrus mēnešus pavadīt dīkstāvē. Iespējams, ka šajā laikā tirdzniecība atdzīvojas. “Vistrakākais šobrīd ir neziņa, neko nevar plānot,” saka uzņēmējs.

Filtrs ir pārāk smalks
Gatis Krēsliņš, lietotā apģērba veikalu “DGS” viens no īpašniekiem, komentējot situāciju, saka, šāda profila uzņēmumi nonākuši bezizejas situācijā, turklāt valsts atbalstu tiem nesniedz. “Filtrs, kuram uzņēmumiem jātiek cauri, lai saņemtu finansējumu, ir pārāk smalks. Ja Latvijā kopumā atbalstu guvuši tikai 5% no visiem uzņēmumiem, kāda gan mums var būt cerība? Labi, ka varējām izmaksāt algu saviem darbiniekiem par decembri, un ceram, ka būs līdzekļi arī janvāra algām. Veikaliem esam iepirkuši sezonas preces, tajā skaitā slēpošanas tērpus, kažokus, bet tie būs jāatstāj nākamajai ziemas sezonai. Aprunājos ar kolēģiem “DGS” veikalu tīklā — līdz šim neviena no pārdevējām ar Covid-19 nav saslimusi. Domāju, ka augstāka slimības izplatība ir nevis veikalos, bet gan dažādās brīvā laika pavadīšanas vietās, piemēram, dzīvokļos rīkojot ballītes,” saka uzņēmējs.

Saņem izmisīgus pircēju lūgumus
Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs atklātā vēstulē Latvijas medijiem saka, ka ar pagājušās nedēļas lēmumu Latvijas valdība beidzot izkustējās no sastinguma punkta un pieņēma daudzu pircēju ilgi gaidīto lēmumu par atļauto preču grupu paplašināšanu, iekļaujot tajos stādus un sēklas, elektropreču aksesuārus un dezinsekcijas un deratizācijas līdzekļus. Pateicoties uzņēmējas Vijas Kilblokas pieteikumam Satversmes tiesā, atļāva strādāt arī grāmatnīcām. Asociācijas prezidents arī norāda, ka Ekonomikas ministrija pēc LTRK piedāvājuma realizē netaisnīgu un pret vietējiem uzņēmējiem diskriminējošu politiku attiecībā uz nepārtikas preču tirdzniecību. Tagad jebkurā pārtikas veikalā varēsiet nopirkt jebkuru nepārtikas preci, bet paši nepārtikas preču tirgotāji strādāt nedrīkst. Rotaļlietas un traukus nopirksiet, piemēram, “Rimi”, bet rotaļlietu veikalos vai “Rito” nedrīkstēs. Tas tiek argumentēts, ka būšot mazāks pircēju blīvums, ja visu varēs nopirkt tikai jaukto preču veikalos, bet pārējie būs slēgti. Mēs katru dienu saņemam izmisīgus pircēju lūgumus atļaut valdībai pārdot vienu vai otru nepārtikas preci. Pievienojam šodien saņemto par ziemas apavu pieejamību.

Staburags.lv ARHĪVS

Laucinieks pēc vīrusa brauc uz lielpilsētu

Kategorijas