Cauri Krievijai uz Ķīnu

2021. gada 5. februāris 00:00

(71. turpinājums. Sākums laikraksta ‘‘Staburags’’ 2018. gada 30. novembra numurā.) 567. — 568. diena

Sākas iekāpšana. Esam ar vairākiem arābiem un pakistāniešiem. Neviena tūrista. Lidojums ir trīs stundu ilgs, saņemam arī maltīti, jo tik ātri nebija iespējams iegādāties lēto aviolīniju biļetes, kam nav nekādu citu ekstru. Smejam gan, ka te viss notiek “Pakistānas stilā” — kad trauki tiek savākti, tie vienkārši ar skaļu blīkšķi tiek iztukšoti kādā kastē turpat guļošajiem pie auss. Neko tādu citos lidojumus nebijām redzējuši. Mūs ielaidīs vai neielaidīs Dubaijā? Pie pasu lodziņiem sēž vīri baltos “paltrakos”. Protams, Latviju nezina, tāpēc nākas sabļaustīties, lai uzzinātu, vai mēs vispār varam iekļūt AAE bez vīzas? Pārbaude ir ātra, un drīz saņemam somas. Te vīrusu vēl nepārbauda. Par to jau nebūtu ko satraukties, bet, tā kā Arča “tieši laikā” apsaldējies, viss izskatās tumšās krāsās. Saņemam somas, un jāiet uz izeju. Brīnāmies, ka tik maz kontroles. Tikai pie pašas izejas stāv vīrs ar videokameru, kas nosaka ķermeņa temperatūru. Mēs tiekam palaisti tālāk. Viss. Negaidīti vienkārši! Ir četri naktī, un šajā lidostā, par laimi, ir arī vieta, kur nedaudz pievērt acis. Pēc divām stundām miega noskaidrojam, ka somu atstāt lidostā maksā 10 eiro, un lielāko nododam, lai vieglāk būtu pilsētu apskatīt. Šodien ceram iegādāties biļetes tālāk, jo Dubaija nebūtu izdevīgākā vieta, kur iesprūst. Usama saka, ka viņa draugs šeit varētu mums palīdzēt atrast istabu par 15 eiro diennaktī. Cenas te kritušās, jo nav tūristu, visi cenšas nopelnīt. Tomēr mēs esam iecerējuši doties maksimāli tuvu Latvijai — uz Armēniju. Atstājuši somu, kāpjam metro. Tas ir ātrākais veids, kā nokļūt pilsētā. Sākumā izkāpjam nomalē, lai ieturētu lētākas brokastis. Protams, lai arī domājam, ka visam jābūt astronomiskās cenās, ātri vien atrodam kafejnīcu, kur viss ir par 1 — 2 eiro. Lieliski! Skati, kas ir visapkārt, mūs nebeidz pārsteigt. Milzīgās ēkas! Ielas gan šķiet tukšas, daži auto, daži vietējie, no kuriem viens uzreiz nāk klāt un piedāvā iegādāties telefonu — viltotu vai zagtu, nezinām, bet atstājam vīru bez darījuma. Kājām aizejam līdz Dubaijas rāmim, kas ir liels rāmis, kuru, no īstā leņķa fotografējot, var visai pilsētai “aplikt” apkārt. Pie rāmja īsti pieejas nav, un tur esošais parks slēgts. Dubaija tāpat kā visa pasaule palēnām veras ciet. Saņemam ziņas no Pakistānas — tur pa vienu dienu vīrusa gadījumu skaits dubultojies, un nu tūristiem aizliegts doties uz ziemeļiem, visas pilsētas slēgtas. Tā jau būtu — mēs tur iesprūstu ne tikai valstī, bet istabā. Metro aizbraucam uz Dubaijas vecpilsētu. Vilciens apstājas pašā lielveikalā, un tas ir pasaules lielākais lielveikals, kura platība salīdzināma ar 50 futbola laukumiem. Vietējiem nav ne dabas, kur izbraukt, ne ballīšu, tāpēc atliek iepirkšanās. Te atrodas arī akvārijs un ledus halle. Te var gan pārnakšņot, gan pavakariņot. Šajā vietā iekšā ir viss, bet nu puse no tā slēgta, vien daži veikali vaļā. Mūs pārsteidz mūsu lielās kaimiņzemes ļaudis. Liekas, tie nemaz nenojauš par vīrusu, jo tik daudzi te ar ģimenēm atbraukuši atpūsties un tad viens otram pārsteigti stāsta, ka puse pilsētas ciet. Beidzot varam sazināties ar mīļajiem. Mums interneta nav, diemžēl ar nevienu no trim bankas kartēm nevaram norēķināties internetā, jo viss mūsdienās sasaistīts ar telefonu. No Dubaijas lidojumi tiek atcelti, un ir vēl četras valstis, kas mums ir kā variants. Pirmais ir Anglija, bet it kā negribētos lidot uz tādu vietu, kur vīrusu dabūt ir ļoti liela iespējamība. Zinām, ka uz Latviju tiek organizēts reiss no Turcijas, bet uz turieni no Dubaijas lidojumi atcelti. Varam palikt Dubaijā, bet te būtu dārgi dzīvot ilgāku laiku. Nezinām, vai pēc divām nedēļām trakums norims. Tad — Armēnija vai Turcija. Armēnijas kaimiņi jau noslēgti, bet bijām lasījuši, ka šī zeme vēl pieņem ārzemniekus. Tā būtu vistuvāk Latvijai un pietiekami lēta, lai nogaidītu. Bet nu, atvēruši kārtējos atjaunotos rakstus, lasām, ka lielākā daļa ārzemnieku valstī vairs netiek ielaisti — tiek apskatīta ceļojumu vēsture, un pēc tās izspriests, vai laist iekšā valstī vai nē. Mūsu ceļojumu vēsture ir diezgan ekstrēma, tāpēc nesaprotam — riskēt vai nē. Ja netiekam ielaisti, ko tad? Veselu stundu spriežam un domājam visādus variantus, rēķinām izmaksas. Vīruss visu pasauli apgriezis kājām gaisā! Mamma ir milzu palīgs. Viņa uzņemas piezvanīt Armēnijas konsulātam, kur saka, ka atbildes atradīs. Atliek gaidīt izšķirošo ziņu. Tikmēr apstaigājam lielveikalu, kur acis iepriecinām pie strūklakas, izejam arī turpat ārā, kur ir pasaules lielākais tornis Burj Khalifa 828 metru augstumā. Kopš 2009. gada tas ir augstākais pasaulē. Šai ēkai ir 160 stāvi, un tai pieder vairāki pasaules rekordi — arī lielākais stāvu skaits pasaulē, augstākais apdzīvotais stāvs, augstākais lifta brauciens utt. Ēkā iekšā atrodas 900 lepni dzīvokļi, tur ir arī birojs un viesnīca. Arhitektūra te tiešām ir iespaidīga! Ceļu turpinām metro uz Dubaijas jūras krastu, kur arī mūs pārsteidz visi arhitektūras brīnumi, ko bijām redzējuši filmās. No metro loga redzam arī “septiņu zvaigžņu viesnīcu”. Buras formas viesnīca atrodas uz cilvēku izveidotas salas, tāpēc tā nemaz katram mirstīgajam nav sasniedzama. Interesanti, ka patiesībā šī viesnīca nav oficiāli paziņota kā septiņzvaigžņu viesnīca — kā saka, tā ir tāda Dubaijas leģenda, kas vienkārši izgājusi nedaudz no rāmjiem. Kad 1999. gadā viesnīcu atvēra, tajā palika kāds britu ceļojumu rakstnieks, kas bija tik pārsteigts par lielisko apkalpošanu, ka nodēvēja šo vietu par “septiņzvaigžņu viesnīcu”, un tā arī tas palika. Arābi to turpina, sakot, ka viņiem ir pasaules ekskluzīvākā viesnīca. Tomēr pasaulē nav vienotas viesnīcu vērtēšanas sistēmas — kas vienā zemē var būt piecas zvaigznes, citā būs varbūt trīs. Pasaulē ir tikai piecu zvaigžņu vērtēšanas sistēma, tāpēc arī šī skaitās piecu zvaigžņu viesnīca. AAE ir federācija, kas veidota, apvienojot septiņus emirātus. Te dzīvo apmēram 10 miljonu iedzīvotāju, no kuriem astoņi nemaz nav vietējie, bet gan iebraucēji no citām zemēm. Te ir augsts “lasīt, rakstīt” prasmes līmenis, un 70% no sievietēm ir arī ieguvušas augstāko izglītību. Apmēram 12 miljonu tūristu apmeklē šo valsti katru gadu, veidojot 10% no IKP. Šī valsts sastāv no 200 dažādām tautībām, un, lai arī arābu ir oficiālā valoda, te plaši izplatītas ir arī angļu, farsi, hindu un urdu valodas. AAE valda absolūtā monarhija. Katru no septiņiem emirātiem AAE pārvalda atsevišķa karaliskā ģimene, bet Abū Dabī emīrs ir valsts prezidents, kamēr Dubaijas emīrs ir valsts premjers. Šī ir viena no drošākajām pasaules valstīm, ņemot vērā zemo noziedzības līmeni. Te ir arī viens no zemākajiem bezdarba rādītājiem pasaulē. Interesanti, ka Emirātos atrodas arī Masdaras pilsēta — pirmā pasaules pilsēta, kas sevi raksturo kā brīvu no oglekļa, no atkritumiem un automašīnām. AAE ir lielākais “Boeing” komerciālo pasažieru lidaparātu pircējs, un Emirātu aviolīnija ir vienīgā, kas operē ar visiem “Boeing” lidaparātu tipiem. AAE nav nevienas upes, bet uz dabīgās salas valsts rietumos atrodas lielākais savvaļas rezervāts Arābu pasaulē. Dubaijā atrodas arī pasaulē garākā metro sistēma bez vadītāja — te metro neviens nevada! Tomēr, kā jau arābu zemē, te jāpievērš uzmanība gan apģērbam, gan uzvedībai. Daži par publisku simpātiju izrādīšanu ir saņēmuši arī sodus! Te ir arī četru cilvēku veidotas salas — noteikti redzētas palmu formas salas kādā no televīzijas raidījumiem. Te ir lētāks zelts, kā arī plašākas zelta variācijas. Pirms 1930. gada un naftas buma pērļu audzēšana bija Abū Dabī galvenā industrija. Pārtikā te lieto kamieļu pienu. Var atrast arī kamieļa burgerus. Šī ir viena no pasaules sausākajām valstīm, bet tehnoloģijas te varenas — rakstīts, ka tās pat spēj palielināt lietu mākoņos! Atgriežamies pie pusdienām un paņemam līdzi pāris tradicionālos falafelu kebabus, cerot, ka drīz lidosim uz Armēniju. Lidostā beidzot ir internets. Mamma atstājusi ziņu, ka Armēnijā uz robežas tiek pārbaudīts valstu saraksts, kurās ceļotājs pēdējās 14 dienās bijis. Tātad jāpērk biļetes. Jau zinām, ka to iespējams izdarīt arī lidostā, bet mums tiek piedāvātas tikai tādas, kas kopā izmaksātu tūkstoti. Tas ir daudz par daudz. Zvanām mammai un mēģinām paši kaut ko atrast. Lidostā tikmēr īsts haoss. Puse no sarakstā esošajām lidmašīnām atceltas, cilvēki pulcējas. Krievi netiek mājās, daži raud. Mums saka, no 20. marta visi lidojumi no Krievijas uz Armēniju atcelti. Tāpēc vienīgais variants nokļūt tur laicīgi. Bet kas notiek? Stundu ilgā sarežģītā lidojumu meklēšanā un pielāgošanā atklājas, ka pilnīgi viss ir izpirkts. Ja arī biļetes var iegādāties pēc 20. marta, darbinieki saka, tās jau tagad ir atceltas, internetā nav jēgas meklēt glābiņu. Pēc stundu ilgas meklēšanas, skraidīšanas, domāšanas, rēķināšanas saprotam, ka vienīgais variants ir Taizeme. Uz turieni arī izdodas nopirkt biļetes. Lai arī ir dažas lētākas, pērkam tās, kur par pārsēšanos citā zemē nav jāsatraucas, un par mums parūpējas filipīniešu aviokompānija. Vēl viena nakts lidostā. Esam nesteidzīgi, jo zināms, ka lidojums vien septiņos vakarā. Šoreiz esam atraduši mīkstos solus, uz kuriem var atgulties visā garumā. Esam ielidošanas zālē, un jau dzirdam apsardzes darbiniekus klāstām sagaidītājiem — tagad Dubaijā iebraucēji jāgaida ilgāk, jo notiek individuālās pārbaudes, ne tikai temperatūras mērīšana. Arī siekalu pārbaude. Parādās paziņojums, ka no šodienas arī Dubaija slēdz ieeju ārzemniekiem — ielidot AAE var tikai valstspiederīgie. Tā jau Usama teica — mēs te visam mēģinām izspraukties cauri. Izlidošanas zālē mūsu lidojums uz dēļa vēl parādās. Bet tur, pajautājot kādai darbiniecei, vai tā informācija ir precīza, saka, ka sistēmā mūsu lidojums neparādās, un tas liek satraukties. Viens variants — tas esot atcelts, otrs — sistēma vēl nav atjaunota. Filipīnu aviolīnijas mājaslapā arī mūsu lidojums vairs nerādās. Vai tiešām jāpaliek Dubaijā? Ziņās parādās saraksti ar tām valstīm, kas vēl atļauj iebraukt ārzemniekiem, un tās ir Singapūra, Anglija, Brazīlija, dažas mazās arābu valstis un pāris valstis Āfrikā. Nu izvēle nekāda. Tomēr darbiniece saka, ka četras stundas pirms lidojuma viss būs skaidrs. Mums atliek vien gaidīt. Nogaidām vēl stundu un pārliecināmies pie kādas citas darbinieces. Tā saka, mūsu reiss visdrīzāk notiks, jo šī ir pēdējā diena, kad filipīniešu aviolīnijas lido. Arī Dubaijas lidostu drīz vērs ciet. Šīs reāli ir pašas pēdējās dienas. Atbilde mūs apmierina, un priecīgi dodamies pēdējā izbraucienā ar metro. Ārā +34 grādi, bet tāpat jāstaigā glīti apģērbtam. Dubaija pēc Pakistānas liekas pārlieku tīra un kārtīga. Te pat papīra gabaliņu ielās nevar atrast. Vien ir kāda specifiska iezīme — ir noteiktas vietas, kur saujām izmētātas vizītkartes ar masāžas piedāvājumiem, kur iespējams saņemt “pilnu komplektu”. Lidostā arī tualetēs apkopēji kā traki. Arča smejas, ka nevar pat kabīnē ieiet, kad viens jau slotu bāž apakšā zem durvīm, lai tikai visu saslaucītu.

(Turpmāk vēl.)

Staburags.lv ARHĪVS

Cauri Krievijai uz Ķīnu

Kategorijas