Staburags.lv ARHĪVS

Aizkrauklē top septiņi sniega cilvēki

GUNA MIKASENOKA

2021. gada 2. februāris 00:00

5
Aizkrauklē top septiņi sniega cilvēki

Vienu vakaru dažādās pilsētas vietās Lāčplēša ielā, pie pilsētas bibliotēkas un dīķa uzradās pavisam septiņi sniega cilvēki. Aizkraukles novada pašvaldība aicināja pieteikties noslēpumaino mākslinieku vai viņu grupu, lai pateiktos par tik lielisku iniciatīvu.


Sniega kvalitāte — vislabākā

Sociālajos tīklos parādījās fotogrāfijas — daudzi labprāt fotografējās ar neparastajiem sniega cilvēkiem, kas Aizkrauklē parādījušies pirmo reizi, turklāt tik kuplā skaitā. Dažviet sniegotais vīrs bija apsēdies uz soliņa, citā vietā uz tā nogūlies, stāvēja vai bija paklupis un iekritis kupenā. Tomēr sniega skulptūru meistars vai meistari nepieteicās, saglabājot intrigu. Novada sabiedrisko attiecību speciālistam Arvim Upītim tomēr izdevās sameklēt noslēpumaino mākslinieci — tā ir Aizkraukles jauniete Evija Missa, kura bija pārsteigta par tik lielu sabiedrības interesi. “Sniega figūras taisīju ne jau tādēļ, lai gūtu popularitāti, bet lai iepriecinātu cilvēkus,” viņa saka. “Man ir ļoti liels prieks, ka cilvēkiem patika!” Evijai pašai nav neviena selfija jeb pašbildes ar sniega cilvēkiem, kurus viņa sauc arī par sniega personām, jo, azarta pārņemta, viņa tos taisīja vēl un vēl un nelikās tik svarīgi ar tām bildēties. Tovakar laika apstākļi bija ļoti labvēlīgi — gaisa temperatūra ap nulli, laiks burvīgs, pēc lielā sala patīkami silts, un sniega kvalitāte tādam darbam vislabākā.


Iedvesmo spāniešu sajūsma

“Mani iedvesmoja spāniešu sajūsma par sniegu pēc janvāra sniega vētras Madridē — sniegs Madridē ir reta dabas parādība, un viņi slēpoja pa ielām, vizinājās pa sniegotajām nogāzēm, pikojās, taisīja sniega figūras,” stāsta Evija. Mediji ziņoja, ka šī gada janvāra sniega vētra ir pirmā sniega vētra Spānijā pēdējo 80 gadu laikā, kas noklājusi ar baltu segu pusi valsti un atnesusi šim reģionam neparastus ziemas priekus. Madrides iedzīvotāji nespēja palaist garām unikālo dabas parādību. Par to varēja redzēt videoierakstos internetā, dažs pa ielu pat brauca suņu pajūgā.

“Pagājušajā ziemā Latvijā sniega tikpat kā nebija, un tagadējais sniegs, līdzīgi kā Madridē, daudzos rada prieku, sajūsmu, arī manī,” teic Evija. “Mani pārņēma radošuma vilnis — maisam gals vaļā, un idejas bira kā no pārpilnības raga.”


Pabeidz ap pusnakti

Pirmais sniega cilvēks tapa apmēram stundas laikā uz soliņa iepretim Aizkraukles katoļu baznīcai, bet pārējie — ātrāk, apmēram pusstundā un pat divdesmit minūtēs, jo rokas jau bija iemanījušās un prāts zināja, ko un kā darīt. “Sāku ap septiņiem vakarā un pabeidzu ap pusnakti. Radošais process bija ļoti interesants, tas mani sajūsmināja. Pirmais sniega cilvēks bija sēdošs, bet tad ļāvu vaļu izdomai, fantāzijai — kā interesantāk, kā varētu radīt vislielāko prieku, emocijas arī citiem. Prieks, ka cilvēki mani atbalstīja — garāmejot priecājās, bet kāds autovadītājs pat apstājās un sauca: “Tev forši sanāk!” Manu darbu nevar pielīdzināt ledus skulptūru veidotājiem festivālā Jelgavā, kur top fantastiski darbi, bet domāju, ka ikviens var uztaisīt ko interesantu. Šajā laikā daudzi bērni vēla klasiskos sniegavīrus ar burkānu deguniem. Rīgā esot uztaisīts pat trīs metrus augsts sniegavīrs. Man patīk, ka cilvēki radoši domā, sevi izpauž, kaut ko rada, un tas kalpo par iedvesmas avotu arī citiem — viens kaut ko iesāk, aizrauj, un citi pievienojas un turpina. Man patīk arī tas, ka cilvēki priecājas par ziemu un šo laiku izmanto arī slēpošanai un slidošanai,” saka sniega cilvēku veidotāja. Jautāta, vai tādas prasmes apguvusi mākslas skolā, Evija teic, ka ir mācījusies mākslas skolā, bet ne skulptūru veidošanas prasmi, kāda bija vajadzīga, lipinot sniega figūras.


Baltie eksponāti pazūd

Tādā darbā droši vien ātri vien kļūst slapjas kājas un rokas? “Jā, bet tas ir sīkums! Man bija pabiezi cimdi, pirkstaiņi, ar kuriem vieglāk veidot formas un kas noturējās godam — slapjumu sajutu, veidojot pēdējo sniega figūru. Patīkami, ka nevajadzēja tuntulēties kā spelgonī,” atklāj darbu autore. “Lielie prieki. Paldies noslēpumainajai māksliniecei par šiem apskates objektiem! Staigājot pamanīju, ka daudzi pilsētnieki iet un meklē šos sniega cilvēkus un atrodot, protams, nobildējas. Gluži tāpat arī mēs darījām. Vienu brīdi pat izveidojās neliela rinda, lai tiktu nobildēties. Žēl tikai, ka viens eksponāts jau pa dienu iznīcināts,” vēsta kāda tēta ieraksts “Facebook” profilā. Pamazām pazuda arī citi eksponāti. Dažs teic, ka garāmbraucot redzēti bērni, kas tās izjauc, citviet novērots, ka bērni fotografējoties figūrām uzliek roku, piespiežas, un tās izjūk. “Godīgi sakot, par to nepārdzīvoju, vairāk žēl par to, ka citiem vairs nebija iespējas aiziet, apskatīties, papriecāties un ar figūrām nobildēties. Diemžēl jau nākamajā dienā sniegs bija zaudējis savu lipīgumu. Varbūt laika apstākļi vēl būs labvēlīgi, lai kaut ko izveidotu citu priekam,” saka Evija Missa.

 Arvja Upīša foto