Staburags.lv ARHĪVS

Logo

Pagājušais gads bijis siltākais novērojumu vēsturē

LETA
Laikraksta arhīvs

2021. gada 26. janvāris 00:00

1
Pagājušais gads bijis siltākais novērojumu vēsturē

Latvijā 2020. gadā vidējā gaisa temperatūra bija +8,8 grādi, kas bija par 2,4 grādiem virs normas, tādējādi tas kļuva par siltāko gadu novērojumu vēsturē kopš 1924. gada, par 0,6 grādiem pārspējot 2019. gada rekordu, informēja Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) sabiedrisko attiecību speciāliste Sanita Pelēķe.

Visā valstī gaisa temperatūra bija vairāk nekā divus grādus augstāka par normu. Līdz ar to trīs siltākie gadi novērojumu vēsturē Latvijā ir bijuši kopš 2015. gada.
Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā 2020. gadā bija 641,5 milimetri, kas ir par 7% mazāk nekā gada norma 692,3 mm. Lai gan nokrišņu daudzums 2020. gadā bija mazāks par normu, tas bija mitrākais no pēdējiem trīs gadiem.
2020. gads bija vējaināks nekā ierasti. Gada vidējais vēja ātrums Latvijā bija 3,6 metri sekundē (m/s), kas ir 0,4 m/s virs gada normas. Liepājā 12. martā tika novērotas visstiprākās vēja brāzmas pagājušajā gadā —  34,1 m/s, kas ir visstiprākās Latvijā reģistrētās vēja brāzmas pēdējos piecos gados.
Latvijā 2020. gads bija saulaināks nekā vidēji 1983. — 2019. gadu periodā. Vislielākā novirze Saules spīdēšanas ilgumā bija valsts centrālajos rajonos — līdz 240 stundām, bet vismazāk virs 1983. — 2019. gadu vidējā pērn Saule spīdēja vietām Vidzemē un Latgalē — vien 40 stundas vairāk, kā ierasts.
Pagājušais gads iesākās ar ekstremālu siltumu. Latvijā 2019./ 2020. gada ziemas vidējā gaisa temperatūra bija +2,7 °C, kas ir 5,7 grādi virs normas, kļūstot par siltāko ziemu novērojumu vēsturē un par 1,7 grādiem pārspējot 1924./ 1925. gada ziemu.
Kopumā pagājušā gada ziema bija piektā ziema kopš 1924. gada ar vidējo gaisa temperatūru virs nulles. Janvārī katru dienu visā valstī gaisa temperatūra pakāpās virs 0, arī februārī daudzviet diennakts maksimālā temperatūra bija virs 0. Gada pirmajos divos mēnešos tika novēroti 182 no 394 pērn stacijās reģistrētajiem diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordiem, kā arī janvāris ar vidējo gaisa temperatūru +3,1 grāds bija siltākais novērojumu vēsturē, bet februāris ar +2,2 grādiem bija otrs siltākais, atpaliekot vien no 1990. gada februāra.
Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā pavasarī bija 112,6 mm, kas ir 8% zem sezonas normas 122,7 mm.
Vasaras vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +17,2°C, kas ir 1,0°C virs vasaras normas. No vasaras mēnešiem siltākais bija jūnijs, kas ar vidējo gaisa temperatūru +18,1° C, kas ir 3,3°C virs normas, kopā ar 1999. gada jūniju bija otrs siltākais jūnijs novērojumu vēsturē kopš 1924. gada.
Pagājusī vasara ir mitrākā kopš 2017. gada, bet tik un tā bija sausāka par normu. Vidēji Latvijā kopējais vasaras nokrišņu daudzums bija 215,0 mm, kas ir 5% zem gadalaika normas (225,7 mm). Vismitrākais vasaras mēnesis bija jūnijs —  vidēji Latvijā nolija 91,1 mm, kas ir 24% virs mēneša normas jeb 73,3 mm.
Rudens vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +9,9°C, kas ir 3,2°C virs normas, rudenim kļūstot par siltāko novērojumu vēsturē kopš 1924. gada, par 0,2°C pārspējot 1934. gada rudeni. Ne tikai gadalaiks kopumā, bet arī rudens mēneši atsevišķi bija starp siltākajiem novērojumu vēsturē.                                     

Kategorijas

Kategorijas