2021. gada dabas simboli

www.staburags.lv

2021. gada 26. janvāris 00:00

204

Katru gadu dažādu dabaszinātņu nozaru biedrības Latvijā nominē kādu savvaļas faunas vai floras sugu par gada dabas simbolu. Šādā veidā sabiedrība tiek informēta par to bioloģiju un ekoloģiju, aizsardzību un iespējām iesaistīties sugas saglabāšanas aktivitātēs.

Gada putns — laukirbe
Lai mudinātu sabiedrību aizdomāties par videi draudzīgu saimniekošanu laukos, Latvijas Ornitoloģijas biedrība par 2021. gada putnu izvēlējusies lauku putnu sugu — laukirbi.
Laukirbe ir rūsgani brūni raibs, drukns baloža lieluma putns ar samērā īsām, spēcīgām kājām un īsu asti. Laukirbes kā lauku putni sastopamas laukmalās, grāvmalās, mežmalās, krūmājos, pļavās, ganībās, labības laukos, ziemā arī apdzīvotu vietu tuvumā. Lido nelabprāt, bēg skrienot, bet iztraucētas var pacelties spārnos un uzspurgt gaisā ar troksni. Peras sausās smiltīs. Laukirbes “ēdienkartē” ir gan augu valsts, gan dzīvnieku valsts barība, tostarp kukaiņi, bezmugurkaulnieki, sēklas, graudi, asni, pumpuri, lapas, ogas, augļi. Laukirbe ir samērā grūti konstatējama slēptā dzīvesveida dēļ, esošā situācija ir vien nojaušama, tāpēc jo īpaši svarīga ir šīs sugas novērojumu ziņošana. Tas palīdzēs pētniekiem apzināt sugas populācijas situāciju Latvijā.

Dzīvnieks — pelēkais un baltais zaķis
Dabas muzejs par 2021. gada dzīvniekiem pasludinājis divas zīdītāju sugas — pelēko un balto zaķi. Par abiem zaķiem vienlaikus muzejs izvēlējies runāt tāpēc, ka joprojām nereti cilvēki domā, ka Latvijā mīt viens zaķis, kas vasarā ir pelēks, bet ziemā — balts.
Pašlaik Latvijā sastopamas divas zaķu sugas. Senāk sastopams ir baltais zaķis, kas Latvijas teritorijā dzīvo kopš ledus laikmeta beigām, bet patlaban biežāk sastopamais pelēkais zaķis Latvijā dzīvo tikai kopš 17. gadsimta, kad ar lauksaimniecības attīstību paplašinājās atklātas ainavas.
Pelēkie zaķi sastopami kultūrainavā, pļavās, laukos, mežmalās, birztalās. Baltie zaķi — plašos lapu koku un jauktos mežos, sūnu purvu malās, bet izcirtumos un citās atklātās vietās uzturas nelabprāt.

Augs — parastā ķimene
Ķimeņu garšu un smaržu Latvijā pazīst visi — tās ieceptas rudzu maizē, iekaisītas skābētos kāpostos, ķimenes atradīsim žāvējumos, marinādēs un citos ēdienos. No ķimenēm gatavo tēju un ķimeli — ķimeņu liķieri. Ķimeni izmanto kā ēteriskas eļļas un citas vērtīgas vielas saturošu ārstniecības augu, piemēram, gremošanas sistēmas darbības uzlabošanai, nervu nomierināšanai, cukura līmeņa regulēšanai. Šis augs ir vērtīga mājlopu garšzāle ganībās, veicinot gremošanu un ēstgribu. Lai arī ķimenes izplatīšanos kopš seniem laikiem sekmējusi cilvēka darbība, tā ieņēmusi savu nišu dabā, un mūsdienu Eiropā tiek uzskatīta par mēreni mitrām, neiekultivētām pļavām raksturīgu sugu. Ķimene ir nektāraugs, kas piesaista apputeksnētājus.

Gliemis — birztalas vīngliemezis
Latvijas Malakologu biedrība par “Gada gliemi 2021” izvirzījusi birztalas vīngliemezi Cepaea nemoralis. Mērķis ir pievērst uzmanību diskusijai par ievestām, invazīvām un vietējās faunas sugām Latvijā.
Birztalas vīngliemezis varētu būt ievests Latvijā apmēram pirms 200 gadiem, iedzīvojies; atradnēs tas sastopams nelielās teritorijās, nav uzskatāms par kaitēkli. Invazīvās sugas var būt dažādā veidā nonākušas Latvijas teritorijā. Tās vairāk vai mazāk ir ieguvušas kaitēkļa statusu, piemēram, Spānijas kailgliemezis, melngalvas mīkstgliemezis. Lielākā daļa Latvijā sastopamo gliemju sugu ir vietējās faunas sugas, t. i., Latvijas teritorija iekļaujas to dabiskajā sugas areālā.

Sūna — līklapu novellija
Latvijas Botāniķu biedrības Sūnu grupa par 2021. gada sūnu izvēlējusies nelielu aknu sūnu — līklapu novelliju Nowellia curvifolia.
Šī sūna sastopama saimnieciskās darbības maz skartos sugām bagātos egļu mežos un ir dabisko meža biotopu indikatorsuga. Līklapu novelliju visbiežāk atrod uz trupošām egļu vai priežu kritalām, sevišķi to pēdējās sadalīšanās stadijās — pēc mizas nokrišanas. Pa gabalu tā izskatās kā mazi brūngani vai zaļgani pavedieni. Sūnas krāsa ir atkarīga no apgaismojuma — noēnotās vietās tā ir zaļgana, atklātās vietās — no sarkanīgas līdz brūnganai. Bieži vien kritala ir blīvi noaugusi ar šo sūnu un izskatās brūngani sarkana jau no attāluma.

Sēne — smailā stiklene
Mikologu biedrības nosauktā gada sēne smailā stiklene ir Latvijā visbiežāk sastopamā un visvieglāk atšķiramā stikleņu suga. Cepurītes krāsa variē no dzeltenīgas līdz oranžai un pat izteikti sarkanai. Smailā stiklene viegli atšķirama no citām stikleņu sugām — šai sugai un arī tās varietātēm augļķermeņi ievainojumu un iespiedumu vietās melnē. Smailajai stiklenei galvenie draudi ir biotopu izzušana un to kvalitātes samazināšanās, zemes izmantošanas izmaiņas un slāpekļa piesārņojums.

Kukainis — spīļaste
Par “Gada kukaini 2021” Latvijas Entomoloģijas biedrība izvēlējusies spīļasti. Spīļastes jeb ādspārņi ir izskata ziņā viegli atpazīstami kukaiņi. To raksturīgākā iezīme ir spīles vēdera galā, kas nereti cilvēkos izraisot “bijību un pat bailes no šiem kukaiņiem”. Lai arī spīļaste tiešām ir spējīga šīs spīles kustināt un pat ar tām iekniebt, tomēr tas tiek darīts tikai brīžos, kad kukainis jūtas apdraudēts — aizstāvoties.
Spīļastes ir sugu ziņā neliela kukaiņu kārta — Latvijā līdz šim ir konstatētas piecas sugas. Vien par minēto parasto spīļasti ir diezgan liela skaidrība par tās sastopamību Latvijā, pārējo četru sugu sastopamība būtu skaidrojama un precizējama, tāpēc LEB šogad aicina sabiedrību fotografēt spīļastes, jo vismaz divas no pārējām sugām arī var būt sastopamas cilvēku mītņu tuvumā.

Dzīvotne — upju straujteces un dabiski upju posmi

Latvijas Dabas fonds par 2021. gada dzīvotni ir izvēlējies upju straujteces un dabiskus upju posmus — Eiropā un Latvijā īpaši aizsargājamu biotopu. Šī dzīvotne ietver upju straujteces — upes un upju posmus ar akmeņainu vai oļainu gultni un strauju ūdens tecējumu, kā arī visus citus dabiskos, nepārveidotos upju posmus neatkarīgi no straumes ātruma. Latvijā kopumā ir apmēram 12 400 upes ar kopējo garumu 37 950 kilometri, un aptuveni 52% no visas kopējās upju platības atbilst šai dzīvotnei.
Ar katru straujteci un dabisku upes posmu saistās vesela pasaule — gan zem ūdens, gan krastos un arī piekrastes zonā. Te ir mājvietas daudzām augu un dzīvnieku sugām, un straujteces ar akmeņainu vai oļainu grunti ir vienīgā dzīvotne sugām, kuras pielāgojušās dzīvei strauji tekošos, ar skābekli bagātos ūdeņos — tās ir dažādas zivju, kukaiņu, gliemju, augu un citas sugas, lielākā daļa no tām retas un aizsargājamas. To vidū ir ziemeļu upespērlene, upes raibgliemezis, biezā perlamutrene, sārtaļģes batrahospermas un hildenbrandija, strauta nēģis, strauta forele, alata u. c.

Ģeovieta — Staldzenes stāvkrasti
Biedrība “Ziemeļvidzemes ģeoparks” nosauca Latvijas 2021. gada ģeovietu. Šogad par gada ģeovietu plašas ģeologu un dabas ekspertu aptaujas un balsošanas rezultātā tika izvēlēti Staldzenes stāvkrasti, kas atrodas Kurzemē un ir 6 kilometrus garš jūras krasta posms uz ziemeļiem no Ventspils. 2001. gada rudens vētras atklāja Staldzenes depozītu — joprojām lielāko bronzas laikmeta depozītu Baltijas valstīs.
Jūras erozija veido stāvkrastus, bet vienlaikus ir arī to apdraudējums.
Publisks izglītojošs pasākums, veltīts Latvijas 2021. gada ģeovietai, Staldzenes stāvkrastiem, tradicionāli plānots septembra nogalē, kad pasaulē atzīmē ģeoloģiskā mantojuma dienu. Plānots pārgājiens ar speciālistu ģeologu piedalīšanos un paredzams izvietot stendu ar skaidrojumu par šīs vietas ģeoloģiju un citām dabas vērtībām.

Bezmugurkaulnieks — zebrzirneklis
Par 2021. gada bezmugurkaulnieku Latvijas Entomoloģijas biedrība izvēlējusies zebrzirnekļu Salticus ģinti no lēcējzirnekļu Salticidae dzimtas. Šīs ģints pārstāvji, kā jau nosaukums liecina, ir ar svītrainu ķermeni. Svītrains šajā gadījumā ir vēders, bet galvkrūtis ir melnas ar baltiem plankumiem. Kāpēc tieši šie zirnekļi? Bieži tiek pieņemts, ka kukaiņu ķeramos tīklus veido visi zirnekļi, bet tā nebūt nav. Zebrzirnekļi ir bieži sastopami, tīklus neveidojoši un aktīvi medījoši zirnekļi. Tie ir mazi, bet cilvēks labi pamanīs, ka kādā brīdī šis mazais zirneklis ir pazudis no viņa redzesloka ar vienu, skaistu nemanāmu lēcienu.
Lapseņzirneklis, mārīšzirneklis, nu arī zebrzirneklis — visi kļuvuši par kāda gada bezmugurkaulnieku. Katrs savā laikā ar vēlmi izcelt un parādīt cilvēkiem, ka zirnekļi ir tik dažādi ne tikai pēc izskata, uzvedības, bet arī pēc tiem dotajiem nosaukumiem.

+ 4

Staburags.lv ARHĪVS

2021. gada dabas simboli

Kategorijas