Zvēriem pa pēdām

2021. gada 26. janvāris 00:00

Iešana dabā kļūst arvien populārāka. Jauki, ja to var apvienot arī ar jaunu zināšanu ieguvi. Zvēru pēdas ir kā atstātas vēstules, kas vēsta par viņu klātbūtni pat tad, ja pašus neredzam. Pie tam diezgan noderīgas vēstules, jo tā var laikus pamanīt, ja priekšā pa meža taku čāpo kāds, ko negribētos sastapt, piemēram, lācis.

Piemērotākais laiks pēdu lasīšanai ir ziema, kad zemi visur klāj sniegs un pēdu nospiedumi ir labi redzami, bet arī vasarā var atrast pēdu lasīšanai piemērotas vietas. Piemēram, ceļmalas, lauki, ūdenstilpju krasti un pludmale ļaus jums šo to izlasīt. Ja esat pēdu lasīšanas iesācējs, Dabas aizsardzības pārvalde aicina sākt ar ziemu un izmantot sniegoto laiku, doties dabā, iepazīt meža iemītniekus un aizraujošo dabu mums apkārt.
Katrs atstāj unikālu nospiedumu
Dabas aizsardzības pārvaldes eksperts Vilnis Skuja saka — ja būsim vērīgi, drīz vien mežos, pļavās un klajumos pratīsim atpazīt dzīvnieku klātbūtni. “Katrai sugai ir savs unikāls pēdu nospiedums, kuru tā atstāj un kuru var atpazīt. Senatnē, kad cilvēka izdzīvošana bija atkarīga no medībām, pēdu pazīšana bija kā lasītprasme. Tā ļāva nomedīt dzīvnieku vai gluži pretēji —izbēgt vai izvairīties no kāda, kas gribēja nomedīt cilvēku. Neviens dzīvnieks nelasa pēdas ar acīm, kā to dara cilvēks. Zvēri to dara ar degunu — ostot. Spēja lasīt pēdu rakstu ar acīm padara mūs īpašus,” stāsta V. Skuja.
Medniekiem šī māka aizvien noder medījot, bet tā ir ne mazāk svarīga arī jebkuram cilvēkam, kas ar dabu ir uz tu. “Sastapt lielos zīdītājus mežā nemaz nav tik viegli, kā ieraudzīt to atstātos pēdu nospiedumus vai ekskrementus. Atpazīstot tos, mēs uzzinām, kādi dzīvnieki šeit mitinās. Pieredzējis pēddzinis dažkārt spēj izlasīt arī to, kāds ir dzīvnieka dzimums un vecums, vai dzīvnieks ir paēdis, vai izsalcis, vai briežu māte ir grūsna un tai drīz dzims teliņš, vai tā palikusi ālavās. Tāpat kā mācoties lasīt, liela nozīme ir tam, cik grāmatu esi izlasījis iepriekš, arī pēdu rakstus nevar iemācīties raiti šķetināt vienā paņēmienā. Vispirms ir jāiemācās “burti” — dažādu dzīvnieku pēdu nospiedumi,” skaidro eksperts.
Pēdmiņi, pirkstmiņi un nagmiņi
Pēdu raksti, izrādās, atkarīgi no tā, kā dzīvnieks pārvietojas. “Dzīvnieki tāpat kā mēs iet soļos, rikšo, lēkšo un lec, tāpēc arī pēdu nospiedumi ikreiz rindojas savā noteiktā atbilstošā kārtībā,” stāsta eksperts.
Dzīvnieki dalās trīs grupās, kas atšķir arī to pēdu nospiedumus. Pēdmiņi ejot atbalstās uz visas pēdas, piemēram, āpši; pirkstmiņi pārvietojas uz pirkstiem, piemēram, vilks; nagmiņi staigā tikai uz pirkstgaliem, piemēram, staltbriedis.
Tāpat dzīvniekus var atpazīt pēc pēdu rakstiem. Eksperts stāsta, ka, piemēram, aiz vilka paliek glīta pēdu rindiņa, turpretī suns neprot noiet tik akurāti, tāpēc aiz sevis atstāj zigzagu. Neparasts pēdu ornaments ir zaķim — izskatās, ka viņš lec te uz vienas kājas, te uz abām. Ja sniegā redzam smalkai ķēdītei līdzīgus nospiedumus, tad skrējusi pele, savukārt bebru nodod platās astes sliede sniegā... To visu ir interesanti ieraudzīt un izpētīt, un Dabas aizsardzības pārvalde aicina jūs šoziem atklāt aizraujošo pēdu pasauli. ◆

+ 2

Staburags.lv ARHĪVS

Zvēriem pa pēdām

Kategorijas