Darba tirgus Latvijā ir konservatīvs

2021. gada 26. janvāris 00:00

Ķīniešu domātājs Konfūcijs esot teicis — atrodi darbu, kas tev patīk, un tev nekad vairs nebūs jāstrādā. Ģenialitāte slēpjas vienkāršībā, bet nereti ceļš uz to ved caur sarežģītiem dzīves līkločiem. Daudzi nekad neatrod savu īsto aizraušanos un dzīvi ziedo vienkārši darbam, naudas pelnīšanai. Vai ir iespēja nekļūdīties un jaunībā atrast pareizo taku, turpinot iet savu ceļu, sasniedzot pilnību? Kādas profesijas mūsdienu jauniešiem šķiet interesantas, bet kuras, viņuprāt, nākotnē izzudīs? To un daudz ko citu šajā rakstā sev interesantu atradīs gan jauniešu vecāki, gan jaunieši, kuri šobrīd ir dzīves lielāko izvēļu krustcelēs. Raksta otrā daļa būs saistoša pašreizējiem vai topošajiem bezdarbniekiem, jo Nodarbinātības valsts aģentūras pārstāvju komentārs iezīmē pašreizējo situāciju darba tirgū Latvijā.

Aizkraukles reģionā juristi nav populāri

Lai taptu šis raksts, “Staburags” veica Aizkraukles reģiona, tajā skaitā Skrīveru Jaunjelgavas, Kokneses, Neretas vidusskolas, jauniešu aptauju. Tajā uzdeva 11 jautājumus, piemēram, kādas, jūsuprāt, ir populārākās profesijas Latvijā, kas nosaka profesijas izvēli, vai esat izvēlējies savu nākotnes profesiju, kas ir noteicošais, lai labāk iekļautos darba tirgū, un tamlīdzīgus. Lai arī atbilžu varianti bija ļoti dažādi, viņuprāt, nosaucot populārākās profesijas Latvijā, dažas atkārtojas biežāk. Piemēram, no 70 atbildēm 17 reizes anketās nosaukta ar medicīnu saistīta profesija — ārsts, medmāsa, fizioterapeits, zobārsts. Ar datortehnoloģijām saistītas profesijas par šobrīd Latvijā populārām uzskata 18 jaunieši. Reizes desmit pieminēta kāda ar jurisprudenci saistīta profesija, tajā skaitā jurists, advokāts, prokurors. Tomēr pārsvarā anketās nosauktas profesijas, kas neprasa ilgu un dziļu zināšanu apguvi. Tā kā viens atbildes sniedzējs nereti bija ierakstījis vairākas, viņaprāt, Latvijā populārākās, skaitīju visas nosauktās kopā. Ar pārliecinošu vairākumu — 50 reizes anketās — nosauktas tādas profesijas kā mehāniķis, pavārs, šoferis, celtnieks, mežstrādnieks, pārdevējs, policists, frizieris, ugunsdzēsējs, vizāžists, viesmīlis, kasieris, manikīrs u. tml.
Pilnīgi cita aina paveras jautājumā par Aizkraukles reģionā šobrīd pieprasītākajām profesijām. Atbildēs teju pazūd ar augstāko izglītību saistītās. Tajā vietā pārliecinoši dominē mežstrādnieki, dažādi uzņēmumu strādnieki un viens no jauniešiem tā arī ierakstījis — uzņēmuma “AKZ” strādnieks. Atbildēs parādās arī strādnieks lauksaimniecībā, sociālās aprūpes darbinieks, aprūpētājs, elektriķis, apsargs, apkopējs, sētnieks, santehniķis, šuvēja. No 70 atbildēm 21 reizi nosauktas profesijas, kurās bez augstākās izglītības neiztikt — skolotājs, ārsts, psihologs, inženieris. Interesanti, ka anketās pavīd arī tādi ieraksti kā uzņēmuma, biznesa vadītājs, darbinieks pagastā, politiķis, baņķieris, strādnieks lielā firmā.
Principā atbildes ir līdzīgas, atbildot uz jautājumiem par pieprasītākajām profesijām Latvijā un reģionā. Atbildēs klāt nākušas vien specifiskāku jomu profesijas kā arhitekts, pilots, metinātājs, dabas aizsardzības speciālists, kurjers. Dažas atbildes ir drīzāk komentārs, piemēram, jauni skolotāji, lai nomainītu gados vecus, kuriem attieksme pret darbu un skolēniem ir pasliktinājusies, vai sakarīgi ministri.
Personīgi mani interesēja atbildes uz jautājumu: kas nosaka profesijas izvēli — profesijas popularitāte, pieprasījums darba tirgū, iespēja plānot savu darba laiku, profesijas prestižs vai darbs tuvāk dzīvesvietai? Ar pārliecinošu vairākumu atbildēs dominē — pieprasījums. Vai jaunieši anketēšanas brīdī ir izvēlējušies savu profesiju? Atbildes dalās divās vienādās daļās. No 79 atbildēm 39 tā ir “jā” un pārējās — 40 — “nē”.
Tie, kas savu nākotnes arodu izvēlējušies, bieži nosauc saistību ar medicīnu, bet vienu kopēju tendenci atbildēs grūti saskatīt. Var pat teikt, cik atbilžu, tik variantu — mārketings, fotogrāfija, arhitektūra, inženierzinātnes, psiholoģija, dizains, bioloģija, finanses, valodas, militārā joma, skaistuma joma, nekustamie īpašumi, aviācija, jurisprudence utt. Salīdzinoši ar atbildēm par pieprasītākajām profesijām Latvijā un reģionā, savu nākotnes profesiju tikai retais saista ar IT jomu un konkrēti ar programmēšanu.
Tagad saturamies mēs, manas paaudzes dinozauri! Jauniešiem likām nosaukt profesijas, kuras nākotnē izzudīs. Respektīvi, manos pensijas gados reti būs sastopami pārdevēji, skolotāji, tālbraucēji šoferi, apkopēji, kurpnieki, rūpnīcu strādnieki, fotogrāfi, sekretāri, pavāri, istabenes un cits apkalpojošais personāls, bibliotekāri, šuvēji, tūrisma konsultanti, pastnieki, dzīvnieku dresētāji, noliktavu darbinieki.

Panākt pareizo priekšstatu

SIA “CV— Online Latvia” ir interneta personāla atlases uzņēmums Baltijas valstīs, kas dibināts 1996. gadā Igaunijā, 1999. gadā paplašinot darbību arī Latvijā un Lietuvā.
— Kādas ir biežākās problēmas — kāpēc darba ņēmējs nesatiek darba devēju?
— Svarīgi būtu zināt, par kādām konkrētām vakancēm ir runa. Tomēr kopumā darba tirgus Latvijā ir konservatīvs. Tas nozīmē, ka vidējā darba devēja vēlme, pieņemot darbā jauno speciālistu, ir, lai viņš ir zinošs, ar līdzvērtīgu pieredzi konkrētajā profesijā. Vieglāk ir situācijās, kad darbā jāpieņem kāds asistējošais speciālists, kurš nav piesaistīts konkrētai specialitātei. Tad uzņēmējs uz, piemēram, jaunieti skatās kā uz cilvēku, kuru būs iespējams apmācīt. Pieņemot darbā cilvēku ar pieredzi, uzņēmējs vēlas speciālistu ar pārbaudītu vērtību. Šis tad ir viens no iemesliem, kāpēc darba ņēmējs nesastopas ar darba devēju. Otrs iemesls — ja vakance populāra, tai piesakās ļoti daudz, turklāt arī atbilstošu kandidātu var nostrādāt princips: kurš pirmais brauc, tas pirmais maļ. Darba devējs atlasa sev vēlamos no pirmajiem iesūtītajiem CV un vēlāk iesūtītajiem nepievērš uzmanību. Te potenciālajiem kandidātiem ieteiktu speciāli, mākslīgi negaidīt līdz pēdējam brīdim. Piemēram, atsūtīt CV pēdējā pusstundā, pirms sludinājums tiek izņemts no “web” lapas. Teorētiski un arī praktiski jebkurš uzņēmējs var apstādināt pieteikumu pieņemšanu, nesagaidot sākotnēji noteikto laiku.

Protams, ir izņēmumi, kad darba devējs gaida termiņa beigas un tikai tad ķeras pie pieteikumu izskatīšanas. Vēl citi milzīga pieteikumu pieplūduma dēļ kandidātus izvēlas, ņemot CV no kaudzītes augšas, apakšas un vidus.
Problēma atrast sev atbilstošu darbu varētu būt arī tā, ka darbinieks nespēj, nemāk paskaidrot savas vēlmes, spējas. Šajā gadījumā CV ir reklāmas materiāls. Ja darba devējs ir personīgi pazīstams, viņš mani zina kā cilvēku, kā Kasparu, un var pievērt acis uz to, ka man nav kādas konkrētas pieredzes, bet manas personības iezīmes šo darbu ļauj veikt. Svešs darba devējs ar kandidātu iepazīstas tikai ar “reklāmas” starpniecību — CV, pieteikuma vēstuli. Ja sevi nosauc tikai par projektu vadītāju, tad CV lasošais var iedomāties pilnīgi jebko jebkurā nozarē. Te ir savi nosacījumi, pat māksla, kā izcelt svarīgāko. Lai pirmajās desmit sekundēs, lasot CV, par kandidātu rastos pareizs priekšstats. Svarīgi ne tikai nosaukt amatus, kuros strādājis, bet arī galvenos pienākumus. “CV online” ir karjeras konsultācijas, un konkrēti ar šo jautājumu nodarbojos arī es. Varam konsultēt, palīdzēt, bet par pašu procesu atbildīgs ir darba ņēmējs. Neesam burvji, kuri paskatīsies acīs, nolasīs informāciju, uzrakstīs kaut ko priekšā. Sarunā nonākam pie tā, kuri atslēgvārdi, kuras lietas ir būtiskākās. Labi, ja var izveidot tādu kā kopējo CV, personīgo, no kura bez mānīšanās var pasmelties idejas, punktus, un veidot variācijas konkrētajam darba devējam. Nebūtu īsti korekti savā darīto darbu aprakstā iekļaut tādus, ar kādiem nodarbojies kolēģis.
— Joprojām aktuāla ir problēma — vajadzīgs darbinieks ar pieredzi pret jauniem, tikko no skolas nākušiem.
— Ja meklēts tiek speciālists ar ilgstošu pieredzi, visticamāk, jaunieti bez pieredzes tajā nepieņems. Primāri uz vakancēm jāskatās adekvāti, un jaunietim jāizvēlas tās, kur pieredze nav primāra, kur uzsvars likts uz tā saucamajām “soft skills” — jebkurā profesijā noderīgas prasmes, piemēram, personības iezīmes. Tās savukārt var sākt attīstīt, kaut vai sākot no 1. klases. Tās nav saistītas ar konkrēto darbu, bet uzvedību, centību, spēju sasniegt mērķi, uzņēmību, vēlmi apgūt jauno. Varbūt cilvēkam labi padodas komunikācija vai, pretēji, darbu labi var veikt, ja netraucē. Jaunietis pirmo pieredzi komunikācijā var iegūt, strādājot zvanu centrā, tajā pašā laikā attīstot citas iemaņas. Ambīcijas ir laba lieta, un tās mūsdienās jauniešiem ir krietni augstākas nekā šobrīd pieaugušajai auditorijai. No vienas puses, tas ir labi — nebaidīties, sevi aktīvi pasniedzot. No otras puses, vajadzētu sajust līdzsvaru, lai tā nekļūst par tukšu plātību, bez reāla seguma. Jāmācās novērtēt savas reālās zināšanas, kas jaunietim konkrētajā vecumā ir atbilstošas. Tajā pašā laikā katru dienu strādāt sevis veidošanā.
Tendence pasaulē, kura vēlāk nonāks līdz Latvijai, ir darba devēju izvēle, pieņemot darbā cilvēku un augstāk vērtējot “soft skills” — personības iezīmes, nepieķeroties “hard skills” jeb konkrētai profesijai nepieciešamām zināšanām, kuras var iegūt laika gaitā. Kā sākumā teicu, Latvijas darba tirgus ir diezgan konservatīvs. Grūti pieņemt to, ka darbinieks bez pieredzes būs daudz motivētāks strādāt nekā cilvēks ar daudzu gadu pieredzi, bet kuram cilvēciski šis darbs sen apnicis. Dzīvības dzirksts uz šo amatu nav. Ja viņam jautātu — vai šis darbs šķiet interesants? Visticamāk, nē, bet viņš to prot.

Izdegšanas sindroms — izplatīts iemesls

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Jēkabpils filiāles Aizkraukles klientu apkalpošanas centra karjeras konsultantei Gunitai Freibergai uzdevu vairākus jautājumus, saistītus ar viņas darba specifiku. Piemēram, par iemesliem, kādēļ cilvēki pārtrauc darba attiecības. Tie mēdz būt dažādi, turklāt ne visi klienti ir gatavi dalīties ar šādu informāciju. Tomēr ir gadījumi, kad klienti konsultāciju laikā min darba zaudēšanas iemeslus. Šobrīd visbiežāk darba līgumi tiek lauzti Covid-19 pandēmijas krīzes dēļ, prognozējot, ka, situācijai uzlabojoties, ar darbinieku atkārtoti varētu tikt nodibinātas darba tiesiskās attiecības. Ir norādīti arī dažādi citi iemesli, piemēram, tiek likvidēti uzņēmumi vai konkrētas darba vietas. Ja uzņēmumā tiek ieviestas jaunas tehnoloģijas, bez darba paliek tie darbinieki, kurus attiecīgi aizstāj jaunā tehnoloģija vai kuriem nav atbilstošu prasmju, lai veiktu uzticētos darba pienākumus.
Kā izplatīts darba zaudēšanas iemesls tiek nosaukts arī tā sauktais “izdegšanas sindroms” — darbinieki nespēj turpināt veikt darba pienākumus pārslodzes dēļ. Šajā gadījumā, esot bezdarbnieka statusā, tiek meklēta iespēja atjaunot spēkus un tiek lemts, vai darbu meklēt iepriekšējā profesijā vai tomēr citā.
Ir gadījumi, kad darba līgums tiek pārtraukts pēc darbinieka vēlēšanās veselības problēmu dēļ — tiek norādītas gan arodslimības, gan citas ar arodu nesaistītas slimības, kuru ārstēšanai nepieciešams ilgs laiks. Dažiem ir iespēja pēc veselības uzlabošanās atgriezties strādāt iepriekšējā profesijā, tomēr bieži tas vairs nav iespējams un cilvēkam nākas apgūt citu profesiju.
Pieprasītājās profesijas
ir arī populārākās
Gunita Freiberga teic, ka darba tirgū notiek straujas pārmaiņas, arvien vairāk tiek pieprasītas un svarīgas kļūst prasmes un spēja pielāgoties. Arī Nodarbinātības valsts aģentūras Jēkabpils filiāles Aizkraukles klientu apkalpošanas centra reģistrētajās vakancēs darba devēji pārsvarā norāda, ka meklē darbiniekus ar “cietajām prasmēm” (“hard skills”) — amata pienākumu veikšanai nepieciešamām profesionālajām prasmēm, izglītību un pieredzi. Papildus tiek pieprasītas arī “mīkstās prasmes” (soft skills), piemēram, spēja komunicēt, precizitāte, sadarbības prasmes, spēja un vēlme mācīties, spēja strādāt komandā, rīkoties ārkārtas situācijā, organizatoriskās prasmes u. tml. Samērā bieži vakancēs tiek norādīts, ka tiek meklēti darbinieki ar augstu atbildības sajūtu.
Nepietiekams izglītības līmenis ir viens no bezdarba riska faktoriem, un NVA uzskaitē bieži nonāk cilvēki ar zemu izglītības līmeni un darba tirgus prasībām neatbilstošām profesionālajām zināšanām, prasmēm un iemaņām. Kopumā 40,8% NVA reģistrēto bezdarbnieku ir tikai vispārējā vidējā izglītība vai pamatizglītība, bet 1,9% nav pat pamatizglītības. Tāpēc, vērtējot NVA reģistrēto bezdarbnieku visbiežāk minēto vēlamo profesiju sarakstu, jāņem vērā, ka lielai daļai bezdarbnieku nav profesionālās kvalifikācijas un viņu vēlmes saistītas ar mazkvalificētām profesijām. Visbiežāk reģistrētie bezdarbnieki vēlas strādāt tādās profesijās kā palīgstrādnieks, apkopējs, veikala pārdevējs, automobiļa vadītājs, pārdevējs konsultants, dežurants, pavārs, sētnieks, būvstrādnieks.
Lai gan Covid pandēmijas apstākļos visās profesiju grupās 2020. gada griezumā bija vērojams brīvo darba vietu skaita samazinājums, visu šo laiku darba devēji turpināja reģistrēt vakances. Šobrīd darba tirgū ir pieprasījums gan pēc mazkvalificētā darbaspēka, gan pēc speciālistiem. Darba devēju reģistrēto vakanču saraksta augšgalā 2020. gada beigās bija tādas profesijas kā palīgstrādnieks, kravas automobiļa vadītājs, santehniķis, mūrnieks, elektriķis, betonētājs, būvnieks, atslēdznieks, metinātājs, būvstrādnieks. Pieprasītāko augstas kvalifikācijas profesiju vidū ir programmētāji, metināšanas tehnologi, medicīnas māsas, projekta vadītāji, informācijas sistēmu testētāji, tehniskie speciālisti u. c. Vismazāk darba vietu šobrīd ir viesmīlības un tūrisma jomā, janvāra sākumā šajā darbības jomā NVA datubāzē bija tikai astoņi darba piedāvājumi.
Zināšanas var papildināt tiešsaistē
Vislielākais darba piedāvājumu īpatsvars speciālistiem ar algām virs 1000 eiro ir tādās nozarēs kā finanšu un apdrošināšanas darbības, būvniecība, profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi, informācijas un komunikācijas pakalpojumi.
Konkurētspēja darba tirgū un atbilstība darba tirgus pieprasījumam — tā ir nepieciešamība, ja cilvēks vēlas strādāt. Reģistrētā bezdarbnieka pienākums — aktīvi meklēt darbu. Ja darbu atrast traucē darba tirgus pieprasījumam neatbilstoša kvalifikācija, kvalifikācijas vai darbam nepieciešamo prasmju trūkums, NVA piedāvā mācību iespējas, un tās ir ļoti pieprasītas.
Pandēmijas apstākļos vairāki NVA pakalpojumi un pasākumi tika operatīvi pārformatēti un pielāgoti to saņemšanai attālināti, tostarp bezdarbnieka statusa iegūšana tiešsaistē, attālinātās karjeras konsultācijas u. c. NVA saviem klientiem būtiski paplašināja iespējas mācīties tiešsaistē. Tā, piemēram, 2020. gadā NVA piedāvāja iespēju bez maksas apgūt kursus starptautiskajā attālinātās izglītības platformā “Coursera”, joprojām ir iespēja pieteikties mācībām platformās “LU OpenMinded” un “Element of AI”. Vispieprasītākie kursi platformā “Coursera” bija “Excel prasmes biznesam: pamati”, “Programmēšana visiem (darbs ar “Python”)”, “Mārketings digitālajā pasaulē”, “Profesionālā e-sarakste angļu valodā”, “Profesionālas sarunas angļu valodā: klātienē, tiešsaistē un pa tālruni” u. c. Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA) sadarbībā ar NVA sievietēm vecumā no 18 līdz 29 gadiem piedāvā bezmaksas ITK prasmju apguvi. Ikviens Latvijas iedzīvotājs, kuram ir angļu valodas pamatprasmes un kurš prot strādāt ar “MS Office” programmatūru, var pieteikties “Microsoft” digitālo prasmju pilnveides bezmaksas kursiem. Jebkurš cilvēks, kuram ir interneta pieslēgums, jebkurā viņam ērtajā vietā un laikā var tiešsaistē apgūt darba meklēšanā noderīgas zināšanas, kā arī mācīties finanšu pratību, ar portāla Latvija.lv starpniecību autorizējoties NVA CV un vakanču portāla e-mācību sadaļā, kur lietotājiem atrodami e-mācību moduļi “Kā veidot efektīvu darba meklēšanas stratēģiju”, “Motivācijas vēstules sagatavošana un sagatavošanās darba intervijai” un “Mana nauda šodien un rīt. Finanšu pratība.”
Gunita Freiberga iesaka sekot informācijai un aktuālajiem piedāvājumiem NVA mājaslapā, bet, ja nepieciešams karjeras konsultanta atbalsts, pieteikties karjeras konsultācijai. Jebkuram interesentam ir iespējamas NVA attālinātās individuālas karjeras konsultācijas “Praktiskais atbalsts CV un motivācijas vēstules sagatavošanā”, “Informatīvais atbalsts darba meklēšanas jautājumos”, “Sagatavošanās darba in-
tervijai”, “Profesionālās piemērotības noteikšana”, “Veiksmīga profesijas maiņa”. Lai pieteiktos attālinātai karjeras konsultācijai, klientam pa tālruni vai ar e-pasta starpniecību jāsazinās ar savu filiāli vai klientu apkalpošanas centru. NVA reģistrētie bezdarbnieki var pieteikties karjeras konsultācijai arī CV un vakanču portālā, autorizējoties portālā Latvija.lv.
Augstu vērtē inteliģentus darbiniekus
NVA direktore Evita Simsone kādā mūsdienu tehnoloģiju attīstībai veltītajā pasākumā bija uzsvērusi: “Tehnoloģiskais progress palīdz risināt darbaspēka trūkuma problēmas, sniedz iespējas veidot jaunas darba vietas, kas rada augstāku pievienoto vērtību, un līdz ar to var būt arī labāk apmaksātas un palielināt kopējo nozaru produktivitāti. Būtiskākie izaicinājumi, ar ko nākas saskarties darba devējiem, saistīti ar to, ka jaunajās darba vietās nepieciešamas arī jaunas zināšanas un prasmes, nepieciešama darbinieku pārkvalifikācija. Turklāt cilvēkus ar zemu izglītības līmeni ir grūtāk pārkvalificēt uz darbu tehnoloģiski ietilpīgās profesijās. Ir nozares, kurās augsti kvalificēta darbaspēka trūkums ir ļoti aktuāls, piemēram, IT. Darba devējiem jāspēj darba procesā plānot arī darbinieku apmācību kā neatņemamu jauno tehnoloģiju ieviešanas komponenti. Liela nozīme ir darbinieku motivācijai un spējai mācīties — darba devēji augsti vērtē tādus darbiniekus, kas ir inteliģenti, spēj mācīties un piemēroties jauniem apstākļiem, uzņemties atbildību.” ◆

Fakts
Nozares, kurās ir visvairāk aktuālo vakanču, ir šādas: būvniecība (41% brīvo darba vietu), apstrādes rūpniecība (12%), administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība (10%), transports un uzglabāšana (10%), vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība (6%).

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Staburags.lv ARHĪVS

Darba tirgus Latvijā ir konservatīvs

Kategorijas