Staburags.lv ARHĪVS

“Direktoriene” gan sadusmo, gan aizkustina

www.staburags.lv

2021. gada 22. janvāris 00:00

3
“Direktoriene” gan  sadusmo, gan aizkustina

Iesaka Ināra Sudare, redaktores vietniece

“Grāmatas ir kā smarža — cita noturīgāka, cita ātrāk gaistoša. Ir grāmatas kā maijpuķīšu vēsma, un ir grāmatas kā seska blieziens,” domāju, šos Zigmunda Skujiņa teiktos vārdus  tagad izbauda vairāk cilvēku, jo netiek apmeklēti teātri, koncerti, izstādes un citi pasākumi.  
Māras Jakubovskas grāmata “Direktoriene” nav ātri gaistoša smarža — aizvēri vāku, un nekas pāri nepalika. To lasot, iespējams pārdzīvot viskrāšņāko jūtu gammas paleti — bija gan dusmas, neizpratne, prieks, līdzjūtība. Neliegšos — nobira arī pa asariņai.
Tiesa, grāmata uzrakstīta pirms pāris gadiem, taču tajā pats būtiskais ir aktuāls arī tagad, vienīgi varbūt direktorei vairāk raižu sagādātu problēma, kā pārkārtot darbu attālinātajām mācībām.
Margarita Jukumsone ir ģimnāzijas direktore, un šis darbs prasa stingrību un nepiekāpību — viss jāizlemj vienai. Mājās vīrs, liela saimniecība un... vīramāte. Un mājās viņa ir pavisam cita — no stin­grās, valdonīgās direktores viņa tur kļūst kalpone, pelnrušķe, paklausīga kā maza meitene. Attiecībās ar vīru izveidojusies rutīna. Nekas abiem nav palicis kopīgs. Divvientulības rīkstes sit sāpīgāk nekā vienatne. Abas meitas iekārtojušās un vēlas palikt uz dzīvi Anglijā. Vai tādu dzīvi Margarita vēlējās? Izlaušanās no vāveres riteņa nav vienā mirklī realizējama, bet ir iespējama.  
Māra Jakubovska, vairāku romānu un bērnu grāmatu autore, par savu darbu raksta tā: “Sieviete un... Karjera? Vīrietis? Bērni? Vecāki? Šajā romānā esmu mēģinājusi ieskicēt mūsdienu dzīves problēmas, taču risinājumi mums jāmeklē katram pašam. Priecāšos, ja grāmata ierosinās padomāt par sevi un ja tai atradīsies vieta ne tikai lasītāju grāmatplauktos, bet, cerams, mazlietiņ arī sirdīs.”  ◆