Pie farmaceita pēc zālēm un padoma

2021. gada 22. janvāris 00:00

Par farmaceitu lielākoties esam raduši domāt — cilvēks, kurš aptiekā pārdod zāles. Tomēr tā ir daudz plašāka profesija. Arī aptiekārs nav tikai darbinieks, kurš pārdod medikamentus, bet bieži pirmais un visvairāk pieprasītais veselības aprūpes speciālists, pie kura vēršamies, kad radušās veselības problēmas.

SIA “Ivina” “Euroaptiekā” Aizkrauklē strādā darbinieki ar dažādu pieredzi, bet katrs šo darbu veic ar vislielāko vēlmi palīdzēt cilvēkam rūpēs par veselību. Ik dienu aptiekā iegriežas daudz pircēju, jo iecienījuši tās darbu.

Aptiekas vadītāja Ina Skrimble par farmaceiti strādā teju 18 gadu. Studiju izvēle bija apzināta, lai gan mācības nebija vieglas.
— Jā, pamatā bija ķīmija, bet tas nav nekas tāds, ko nevar apgūt. Arī citiem iesaku nebaidīties un izvēlēties farmāciju par nākotnes profesiju, jo tai ir plašas iespējas un perspektīvas. Studējot varēja izvēlēties, kur pēc tam strādāšu, un mani vienmēr vairāk saistīja darbs aptiekā. Jau tolaik zāles maz gatavoja uz vietas, bet pamatā ir darbs ar cilvēkiem, kas man vienmēr paticis, — atzīst Ina.
Pirmā darbavieta viņai bija diennakts aptieka Ogrē, kas deva lielu dzīves un darba pieredzi, kā arī izaugsmi. Pēc laika ģimenes dēļ vēlējusies mierīgāku ritmu, un nomainīta cita aptieka turpat Ogrē. Kad “Euroaptieka” pirms pieciem gadiem atvēra savu filiāli Aizkrauklē, labprāt izvēlējusies iespēju tajā strādāt, jo tā ir arī tuvāk dzīvesvietai.
Jāmācās visu laiku
Kā aptiekas vadītājai Inai darba diena sākas ar preču pārbaudi — cik daudz pārdots, cik konkrētā medikamenta palicis un kāds daudzums jāpasūta piegādātājiem. Regulāri jāuzrauga preču izvietojums, lai tas būtu ērti pārskatāms un atbilstošs. Attiecībā uz recepšu medikamentiem tas ir konkrēts, bet pārējo izvietojumu nosaka aptieku tīkla mārketinga stratēģija. Tā ir iestrādāta sistēma, un aptiekas darbinieki nekļūdīgi zina, kas kur ir.
Medikamentu un citu preču klāsts aptiekās ir ļoti plašs. Turklāt piedāvājums regulāri mainās. Informācija par jaunumiem ir pietiekami plaša. To sniedz arī Zāļu valsts aģentūra, specializētie izdevumi farmaceitiem un ārstiem. Tā ka aptiekārus nebaida viss jaunais, bet jāmācās gan visu laiku.
Medikamentu nosaukuma vai iepakojuma maiņa nereti mulsina pircējus, tāpēc vajadzīga saruna ar katru, lai izskaidrotu, ka medikamenti satur to pašu aktīvo vielu un ir dažādi ražotāji. Dažkārt cilvēks iegaumē tikai tablešu krāsu vai formu un nākamreiz lūdz atkal tās pašas.
— Tā patiesi ir, un tad arī jānoskaidro, kādiem mērķiem zāles nepieciešamas, kā lietojis. Mēģinām rast risinājumu, bet, ja nav pārliecības, aicinām pakonsultēties ar ārstu un dažkārt pat atsakām, jo tās tomēr ir zāles, ko nevar tā vienkārši pamēģināt, — saka Ina.
Darbs aptiekā sadalīts maiņās, bet tik un tā darba stundas ir garas. Arī cilvēku plūsma ir liela.
— Apmeklētāju skaits nereti atkarīgs no sezonas, kad aktivizējas dažādas saslimšanas. Liela grupa pircēju ir seniori, kuriem aptiekā ir draudzīgi piedāvājumi, kā arī citi. Cilvēkiem acīmredzot patīk, kā konsultējam. Palīdzēt vajag visiem, jo aptiekārs nereti ir tas, pie kura vēršas pat pirms ārsta. Mūsu pircēji ir dažādi. Dažs prasa tikai konkrētas lietas un neko citu nevēlas, daļa labprāt ieklausās, kāds vēl ir piedāvājums. Mainās arī zāļu formas. Ja agrāk galvenokārt bija kapsulas, tagad ir arī šķidrie dzērieni, kas organismā uzsūcas ātrāk un jau kļūst vairāk iecienīti. Daudz ko nosaka arī medikamenta cena, kas ir ļoti svarīga, — stāsta Ina.
Arī “Euroaptiekas” vadītāja Aizkrauklē atzīst, ka farmaceitu kopumā trūkst, jo ne visi, kuri pabeidz studijas, strādā aptiekās, bet izvēlas arī citas darba iespējas. Turklāt mainās arī darbinieku paaudzes. Pašai nekad nav bijusi doma strādāt citur kā tikai aptiekā. Darba diena gan ir nogurdinoša, tāpēc vasarās atpūtu dod vasarnīca un aktīvi vaļasprieki. Tagad tas viss ir ierobežots, un kopumā saspringts laiks ir visiem. Jācenšas ievērot piesardzību, lai šis izaicinājums drīzāk beigtos.
Vēlme palīdzēt
cilvēkiem
“Euroaptiekas” filiālē Aizkrauklē strādā arī farmaceita asistente Anita Zālīte. Šo darbu viņa veic jau ceturto gadu, pirms tam mācoties Rīgas 1. koledžā.
— Mana iepriekšējā profesija ir ekonomiste, bet kādā brīdī sapratu, ka tas nav man. Neesmu no tiem, kuri var strādāt tikai kabinetā pie rakstāmgalda. Man vajag cilvēkus. Darbs aptiekā saistīja jau no bērnības, bet kaut kā visu laiku pagriezās projām. Kad bija piedāvājums apgūt farmaceita asistenta profesiju, nešaubījos ne mirkli. Lai atkal mācītos un mainītu nodarbošanos, gadu skaitam noteikti nav nozīmes. Manā kursā bija jaunas meitenes, kurām nepadevās mācības, bet cita jau 62 gados izcili beidza koledžu. Viss atkarīgs, vai gribi to, ko dari. Nebija jau viegli mācīties, jo tas bija kas jauns un citādāks, bet noteikti ne tā, ka kaut ko nevarētu apgūt, — saka Anita.
Viņas aizraušanos un darbaprieku var just ikviens aptiekas apmeklētājs. Ar ikvienu Anita aprunājas, skaidro par medikamentiem un citām precēm, iesakot piemērotāko. Arī pati pārliecināta, ka ir savā vietā, bet par to, protams, jāspriež pircējiem.
Vēl šajā aptiekā strādā farmaceite Liene Robežniece, farmaceita asistente Tatjana Lucijanova, datu ievades operatore un apkopēja Tatjana Kupriņenko. Aiz aptiekas letes ir arī Viktorija Smuļko. Viņa vispirms koledžā apguva farmaceita asistenta profesiju un tagad studē farmāciju. Viktorija atzīst, ka vēlas papildināt zināšanas, lai palīdzētu cilvēkiem. Bijusi vēlme studēt medicīnu, bet tomēr izvēlējusies farmāciju.
— Šajā darbā galvenais ir darbs ar pircējiem, un man ir prieks, ja cilvēks atgriežas un pasaka paldies, ka izdevies atrisināt veselības problēmas. Tāpēc es studēju, lai būtu vēl gudrāka un varētu palīdzēt vēl labāk. Aptiekā katru dienu var apgūt ko jaunu, jo situācijas mainās, un tas dod nenovērtējamu pieredzi, — saka Viktorija.
Anita jaunās kolēģes teikto papildina, ka gudrība galvenokārt rodas darot. Zināšanām nav lielas vērtības, ja nevari tās parādīt praksē. Aptieka nav lielveikals, bet vieta, kur pārdod zāles. Var jau pircējam pārdot prasīto paciņu, bet ir svarīgi līdzi dot arī informāciju un pārliecību par to nozīmi. ◆

Vienota saime

“BENU aptiekai” filiāles vadītāja Aizkrauklē Kristīne Bohane atzīst, ka ļoti patīk savulaik izraudzītā profesija. To veido aptiekas atmosfēra, dialogs ar cilvēkiem, iespēja palīdzēt un rast risinājumu. Turklāt tiešais darbs ar klientiem saista vairāk nekā administratīvais.

Kopš laika, kad Kristīne mācījās un sāka strādāt, daudz kas mainījies un aptieka kļuvusi citādāka. Daudz mazāk uz vietas izgatavo zāles, kas ar šo procesu un smaržām pastiprināja aptiekas gaisotni. Tagad ir daudzblakus produktu un plašākas iespējas vienviet iegādāties sev nepieciešamās preces, bet pamatā aptiekai jābūt vietai, kur cilvēks iegādājas medikamentus un ir kā saikne starp ārstu un cilvēku.
Kristīne teic, ka farmaceitam jābūt ar ļoti plašām zināšanām, tāpēc katru gadu jāmācās papildus un tajā nevar apstāties. Tirgus mainās diezgan strauji, jo nāk jaunas ārstniecības metodes un līdz ar to arī medikamenti. Cilvēki nereti piemirst zāļu nosaukumu un lūdz aptiekāra padomu. Farmaceite atzīst, ka ne vienmēr izdodas atrast pareizās “mazās, baltās” tabletītes, ko cilvēks lietojis iepriekš. Tomēr — ja nav pārliecības par to, vai tās ir īstās, labāk nepārdot. Tabletes nav konfektes, ko var izmēģināt pēc patikas, jo no tām atkarīga veselība un dzīvība. Sarunā ar pircēju gan rodas risinājums, kā viņam labāk rīkoties.
— Man ir ļoti labi kolēģi, un farmaceiti vispār ir ļoti saliedēti. Kad tiekamies kādā pasākumā vai seminārā no dažādiem uzņēmumiem, vienmēr ir, par ko parunāt, arī ikdienā vienmēr var palūgt padomu un nekad neatteiks. Esam viens liels kolektīvs, — saka Kristīne.

Pamatā — ķīmija

Farmaceits ir lietpratējs zāļu daudzveidībā. Šīs profesijas pārstāvis nodrošina zāļu gatavošanu, apriti, standartizāciju, uzraudzību un ekspertīzi, kā arī veic farmaceitisko aprūpi. Lai to apgūtu, jāmācās ļoti daudz. Visa pamatā ir ķīmija, bet jāapgūst arī daudzas citas lietas.

Farmācijas jomas 1. līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmā var apgūt farmaceita asistenta profesiju. Mācību ilgums ir 2,5 gadi, un tās iespējamas Latvijas Universitātes Rīgas 1. medicīnas koledžā un Rīgas Stradiņa universitātes Sarkanā Krusta medicīnas koledžā. Mācības ir gan par valsts budžeta līdzekļiem, gan par maksu.
Vairāki aptieku tīkli piedāvā cilvēkiem dažādā vecumā pārkvalificēties un apgūt farmaceita asistenta profesiju, sedzot mācību izdevumus, piedāvājot darbu kādā no uzņēmuma aptiekām.
Studiju programmas augstskolās sagatavo farmaceitus ar plašām zināšanām par zālēm un cilvēka veselību. Latvijas Universitātē ir bakalaura studiju programma, kurā jāstudē trīs gadi, iegūstot veselības zinātņu bakalaura grādu farmācijā. Studijām ir gan valsts budžeta vietas, gan maksas. Ar bakalaura grādu var turpināt studijas maģistrantūrā vai strādāt farmaceitiskās darbības jomās. Farmācijas bakalauri drīkst strādāt farmaceitiskos uzņēmumos, aģentūrās un zinātniskos institūtos.
Rīgas Stradiņa universitātē farmācijas programmā jāstudē pieci gadi. Ir gan valsts budžeta vietas, ko ir vairāk nekā Latvijas Universitātē, gan iespēja studēt par maksu. Absolventu pamata darbavietas ir aptiekas, kur farmaceiti veic farmaceitisko aprūpi — konsultē aptieku apmeklētājus, izsniedz medikamentus pēc ārsta receptēm, uz vietas gatavo zāles un veic citus pienākumus. Farmaceiti strādā arī zāļu lieltirgotavās un ražotnēs, zāļu ražotāju pārstāvniecībās, laboratorijās, zinātniskās pētniecības iestādēs. Valsts pārvaldes iestādēs — Veselības ministrijā, Zāļu valsts aģentūrā, Veselības inspekcijā, Nacionālajā veselības dienestā.
Apgūstot pamata studiju programmu, tālāk var studēt maģistra studiju programmās, izvēloties kādu specializāciju — biomedicīnu, klīnisko farmāciju, mākslas terapiju, sabiedrības veselību, rūpniecisko farmāciju, uzturzinātni, veselības vadību, bet tālāk doktora studiju farmācijas programmā. ◆

Tā bija mana pareizā izvēle

Līva Kārkliņa,
studē farmāciju Rīgas Stradiņa universitātes 1. kursā
— Skolas laikā man bija izvēle starp medicīnu un farmāciju, jo patika abas jomas. Tad vairāk nosliecos par labu farmācijai, un bija arī iespēja apmeklēt uzņēmumu “Grindeks”, kas šo domu tikai pastiprināja. Tur redzētais man ļoti patika. Izvēlēties palīdzēja arī ķīmija, kas skolas laikā padevās un patika, bet medicīnā prioritāte tomēr ir bioloģija un anatomija, kas saistīja mazāk. Arī tagad mums šie priekšmeti nav jāapgūst tik padziļināti kā mediķiem, bet ķīmijas gan ir daudz vairāk nekā skolā. Vidusskolas pēdējā klasē ķīmiju mācījos padziļinātāk, kas deva iespēju labāk nokārtot eksāmenu. Kopumā iegūtās zināšanas bija pietiekamas, lai sāktu studēt un iegūtu valsts budžeta vietu, kas šajā fakultātē nav īpaši daudz.
Pirmajā laikā vēl gan šaubījos, vai tomēr nevajadzēja studēt medicīnu, bet tagad esmu pārliecināta, ka izvēlējos pareizi. Šobrīd gan studijas notiek attālināti, kas nerada lielas grūtības, un ar visu var tikt galā. Kad sāksies klātiene un lielāka slodze, iespējams, būs grūtāk, bet arī interesantāk.
Pēc studijām pagaidām doma ir, ka gribētu strādāt ražošanā uzņēmumā “Grindeks”. Tā var būt arī cita joma, bet priekšā vēl laiks, lai izlemtu.

Skaista un cēla profesija

Zita Jēkabsone ir “Latvijas aptiekas” komercdirektores vietniece mārketinga jautājumos. Farmācijas nozarē Zita strādā jau 15 gadus, šajā laikā tā iepazīta pamatīgi. Darbs tajā savulaik bijusi sakritība, ko nekad nav nožēlojusi. Lai arī pati nav farmaceite, šo profesiju noteikti ieteiktu citiem.

— Liels skaits farmaceitu ir aroda turpinātāji, jo kāds no tuviniekiem jau strādā šajā profesijā, un viņiem tas viss ir kaut nedaudz pazīstams. Tomēr arī tiem, kuri par šo nozari neko daudz nezina, ir vērts aizdomāties. Katrā ziņā vecākiem, kuriem bērni mācās 7. vai 8. klasē, ieteiktu pievērst uzmanību farmācijai kā nākotnes profesijai. Vispirms vecākiem tādēļ, ka savu bērnu profesijas izvēlē viņiem ir liela nozīme, jo ģimenēs šo jautājumu pārrunā. Turklāt katram svarīgi, lai bērni apgūst profesijas, kurās ir nodrošināts, stabils darbs un labs atalgojums.
Varbūt piesaista kādas pamanāmākas profesijas, bet jārēķinās, ka tajās var būt pārprodukcija. Farmācijā šobrīd ir pretēji — pieprasījums pēc farmaceitiem ir ļoti augsts, un Latvijā trūkst šo speciālistu. Cilvēkiem svarīga arī iespējamā attīstība izvēlētajā profesijā, un farmācijā tā ir ļoti plaša. Iespējas ir milzīgas — no darba kā farmaceita asistentam līdz aptiekas vadītājam. Daudziem varbūt šķiet, ka tas ir tikai darbs aptiekā, bet iespējas ir ļoti plašas — rūpnīcās, aptiekās, zāļu pārstāvniecībās, slimnīcās, tiesu medicīnas ekspertīzes centrā un daudz kur citur. Farmaceitam jābūt arī citām īpašībām — labam psihologam, jāsaprot kaut kas no biznesa un mārketinga. Tā kā pieprasījums pēc šiem speciālistiem ir augsts, darba devējs potenciālajiem darbiniekiem pievērš uzmanību jau studiju sākumā. Aizkraukles reģionā “Latvijas aptieka” ir Pļaviņās un Jaunjelgavā, un jaunus darbiniekus mums ļoti vajag.

Farmaceits nav pārdevējs
Savlaicīgai domai par farmāciju jaunietim jābūt jau kādā 7. klasē, jo ļoti būtiska šīs profesijas apguvē ir ķīmija. Daudz kas atkarīgs arī no labiem šī mācību priekšmeta skolotājiem. Ja kāds redz, ka skolēnam ir interese un padodas, to vajag attīstīt un virzīt uz priekšu.
Kad sāku strādāt farmācijas nozarē, viena farmaceite man uzsvēra, ka pirmais, kas jāapzinās — farmaceits nav pārdevējs. To visu laiku atgādinu arī citiem. Nenoniecinot pārdevēja arodu, farmaceits ir kaut kas daudz vairāk. Tas ir pieejamākais veselības aprūpes darbinieks, pie kura cilvēki nereti vēršas vispirms, kad uzreiz netiek pie ārsta. Farmaceitam jābūt ļoti zinošam. Viņš ir kā vienojošais posms starp ārstu un pacientu, palīdzot risināt problēmu. Tā ir skaista un cēla profesija.
Jaunieši par farmaceita darbu, iespējams, neaizdomājas tāpēc, ka jaunībā aptiekā ieiet retāk. Ja ir kāds ieskats šajā darbā, “saslimt” ar to ir vieglāk. Kad par šo profesiju stāstu skolās, sākumā to visu uzņem diezgan skeptiski, bet, “paverot durtiņas” uz šo jomu, interese jau parādās.

Maz speciālistu
Farmāciju var sākt mācīties vienā no koledžām, iegūstot farmaceita asistenta amatu. To pabeidzot, strādāt var farmaceita vadībā. Tad var studēt Rīgas Stradiņa universitātē vai Latvijas Universitātē, iegūstot augstāko izglītību. Izglītošanās gan jāturpina arī turpmāk. Ar to negribu nobiedēt topošos studentus, jo zināšanu spodrināšana ir visu mūžu.
Augstskolu beidzēju skaits ik gadu nav ļoti liels, un es pat teiktu, ka no darba devēja viedokļa nepietiekams. Koledžu ik gadu beidz ap 30 jauno speciālistu un apmēram tikpat augstskolu, bet tas ir par maz. Viena daļa izvēlas darbu Rīgā, bet daudzi atgriežas reģionos, un prieks, ka farmaceitu vidējais vecums kļūst arvien jaunāks. Ir arī cilvēki vidējā vecumā, kuri pārkvalificējas par farmaceita asistentiem, jo apzinās perspektīvas, īpaši, ja darba nav savā iepriekšējā profesijā.
Aptiekās nereti strādā arī farmaceita palīgi. Tie ir cilvēki bez speciālās izglītības vai ar nepabeigtu koledžu izglītību. Viņi lielākoties nav iesaistīti pircēju apkalpošanā un nepārdod medikamentus, bet var pārdot kosmētiku un citas lietas, palīdz izvietot medikamentus tirdzniecības zālē vai veic citus palīgdarbus.
Pircējs, ienākot aptiekā, redz tikai kādus 20 procentus no farmaceita darba. Papildus ir zāļu pasūtīšana, izgatavošana un daudz kas cits. Man nesen kāds cilvēks jautāja, kāpēc vienu zāļu kastīti farmaceits paņem no atvilktnes, bet citu no plaukta? To regulē likumi, jo recepšu medikamenti atrodas tikai slēgti. Plauktā izvietoti bezrecepšu medikamenti. Tirdzniecības zālē medikamentu vispār nedrīkst būt, bet tikai farmaceitam aizmugurē. Vienkāršs cilvēks par visām šīm niansēm pat neaizdomājas, bet farmaceitam tas jāzina. ◆

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Staburags.lv ARHĪVS

Pie farmaceita pēc zālēm un padoma

Kategorijas