Ziemas bērns, kas ilgojas pēc siltuma

2021. gada 22. janvāris 00:00

387

Aizkraukliete Asnate Avotiņa uzskata, ka visam dzīvē ir savs laiks un šobrīd tā rit tur, kur ir labi. Ik pa laikam gan gribas izmēģināt ko jaunu vai piepildīt kādu sapni. Tādu mazāku un lielāku savos 28 gados bijis daudz, bet, kā saka Asnate, viss vēl priekšā.

Prieks par katru apsveikumu
Vārds Asnate nav biežāk sastopamais, bet vecākiem tas savulaik iepaticies, jo sabiedrībā bija modes māksliniece Asnate Smeltere un arī Bībelē tas minēts. Aizkraukliete stāsta, ka vecāki norunājuši, ka vienam bērnam vārdu izvēlēsies viens, nākamajam otrs. Tā meitas tika pie Agneses un Asnates vārdiem. Māsas vārdadienu no Asnates dzimšanas dienas šķir tikai divas dienas, tāpēc mazotnē nereti svētki svinēti kopā. Bērnībā ne vienmēr tas paticis, bet tagad esot labi, ka nozīmīgos brīžos var būt kopā. No dāvanām svētkos arī visspilgtāk atmiņā palikušas bērnībā saņemtās, kad ticis tieši tas, ko vēlējusies. Tagad lielākais prieks par to, ka savējie ir līdzās un atceras. To mīļumu var just katrā apsveikumā.
Par sevi Asanate teic, ka bērnībā bijusi kā maza pelīte — diezgan bailīga un kautrīga.
— Māsa un māsīcas bija vecākas, bet es ģimenē viena tā mazā. Līdz ar to spēles un blēņas, kas man bija prātā, viņām vairs nešķita aktuālas. Tā ka nebija īsti kompānijas draiskulībām. Tagad noteikti esmu krietni drosmīgāka un uzņēmīgāka. Ja neko nedari, nekas arī nenotiek, — saka aizkraukliete.
Pēc vidusskolas Asnate iestājās un pabeidza Banku augstskolu, studējot riska vadību un apdrošināšanu. Cik mācības ļāva, papildus piestrādāja, jo gribējās savus līdzekļus. Studiju laikā sākusi strādāt arī apdrošināšanas kompānijā “Balta”, un šajā jomā viņa palikusi joprojām. Kad vakance šajā uzņēmumā bija Aizkrauklē, labprāt pieteikusies.
— Strādājot vienā vietā, pēc kāda laika rodas sajūta, ka iestājusies rutīna un esi sevi izsmēlis. Gribējās kaut ko pamainīt, bet ne pavisam krasi. Kā pašnodarbinātā “Baltā” esmu joprojām un paralēli strādāju par lietvedi sociālās aprūpes centrā “Ziedugravas” Skrīveros. Ar savu izvēli šobrīd esmu apmierināta. Dzīvē gan daudz kas mēdz mainīties, un tad jau redzēs, kur tālāk aizvedīs ceļš, bet pagaidām ir labi. Arī Aizkraukle ir vieta, kur tā jūtos. Ja tā nebūtu, domātu, kur doties tālāk, — saka Asnate.
Pārpeld Daugavu
Citi Asnati raksturojoši kā nosvērtu un mierīgu cilvēku, kas viņu izbrīna. Mieru viņa, protams, cenšas saglabāt visās dzīves situācijās, bet ir arī atvērta dažādiem izaicinājumiem un aktivitātēm. Par to, ka dzīvē kaut kas jāmaina, mudinājis pašas ķermenis. Palīdzējusi veiksmīga sadarbība ar uztura speciālisti, lai pievērstos veselīgākam dzīvesveidam. Mainoties ķermeņa aprisēm, pieauga vēlme un vajadzība pēc fiziskām aktivitātēm. Tas viss kļuva par ikdienišķu dzīvesveidu.
— Nesāku ne ar ko drastisku, bet riteņbraukšanu un tad skriešanu, kas vidusskolā šķita kaut kas man nepiemērots. Pēc tam tas kļuva par ieradumu jebkādos laika apstākļos. Arī riteņbraukšana patīk joprojām. Tagad katru dienu varbūt nebraucu, bet vasarās gan regulāri uz laukiem, kas ir ap desmit kilometru vienā virzienā. Pagājušajā vasarā kompānijā ar velosipēdiem aizbraucām līdz Gaiziņkalnam un Kāla ezeram, turpat nakšņojot, kas bija labs triju dienu piedzīvojums. Devāmies arī garākā braucienā no Tukuma līdz Kolkas ragam un atpakaļ, kas bija vairāk nekā simt kilometru. Līdzi viss nepieciešamais, saulīte silda, un ceļā! — stāsta Asnate.
Viņa ir viena no tām drosminiecēm, kas piedalījās Daugavas pārpeldēšanas akcijā pie Skrīveriem.
— Tas man pašai bija aizaicinājums. Kad pieteicos, līdz galam laikam neapzinājos, ko esmu apņēmusies. Visu laiku ar savējiem jau runājām, ka vajag saņemties to izdarīt, bet kaut kā neiznāca. Tad sasparojos un izdarīju. Pēc tam gandarījums, protams, bija liels. Atpakaļceļš gan nebija viegls, bet zināju, ka spēka pietiks, — saka aizkraukliete.
Atgriežas pie tā, kas patīk
Aizkrauklieti saista arī ziemas peldēšana. Ļoti regulāri tas varbūt nav, lai sauktos par kārtīgu “roni”, bet ik pa laikam patīk iegremdēties aukstajā ūdenī. To laukos dīķī darījusi arī 19. janvārī, kad ūdens visās ūdenstilpēs skaitās īpaši labs un dziedniecisks. Asnate atzīst, ka iespēju robežās daudz kas tiek darīts kopā ar savējiem. Viens otru atbalstot un pamudinot, ja uznāk slinkums. Daudz ideju tiek īstenots kopā ar māsīcām, bet māsa Agnese dzīvo ārzemēs.
Saku, ka pēc visām šīm aktivitātēm viņai tagad gan jau “jūra līdz ceļiem”, bet Asnate smejas, ka tik traki nav, lai gan neapstāsies pie sasniegtā. Kad atkal būs iespēja, varēs turpināt apmeklēt dažādas nodarbības Aizkraukles sporta centrā. Gribas arī, lai atsākas kora mēģinājumi. Asnate savulaik mācījusies mūzikas skolā kora klasē. Māsa to darījusi, un viņai arī gribējies. Turklāt arī ģimenē mūzika bijusi un ir iecienīta. Asnate dziedāja korī gan mūzikas skolā, gan vidusskolā un apguva klavieru spēli. Tas viss saista joprojām. Viņa teic, ka sajūtas Dziesmu svētkos un koncertos ir īpašas un dod dzīvē piepildījumu. Bija brīdis, kad nedziedājusi, bet, ja kaut kas patīk, pie tā atgriežas agrāk vai vēlāk.
Lai arī Asnate ir ziemas bērns, viņai vairāk tomēr patīk siltums. Tāpēc ceļojumus un braucienus labprātāk izvēlas uz siltākām zemēm. Kalni esot skaisti, bet tik ļoti nesaista kā saule un jūra. Tagad, kad tas viss liegts, gribas vēl vairāk, bet pagaidām atliek vien papriecāties par dažādos braucienos uzņemtajām fotogrāfijām. Tomēr Asnate ir pārliecināta, ka viss vēl būs un dzīvē nāks, kad būs īstais laiks. ◆

Staburags.lv ARHĪVS

Ziemas bērns, kas ilgojas pēc siltuma

Kategorijas