Žurnālā “Dārza Pasaule”

www.staburags.lv

2021. gada 19. janvāris 00:00

Atnācis jauns gads un klāt arī jauns žurnāls “Dārza Pasaule”.
◆ Kā janvārī kopt podos augošās istabas puķes — puansetijas, Alpu vijolītes, sīkziedu krizantēmas, hipeastrus, Ziemassvētku kaktusus un kalanhojes.
◆ Kā pasargāt dārzu no stirnām un zaķiem.
◆ Kam dot priekšroku — plēvei vai polikarbonātam, ja paredzēts būvēt jaunu siltumnīcu vai mainīt segumu vecajai.
◆ Ieteikumi, kādus mazāk pazīstamus svešzemju augus pamēģināt izaudzēt siltumnīcā un uz palodzes, lai dažādotu ierasto tomātu, gurķu un paprikas audzēšanu.
◆ Dižkoki veidojas gan no dabas labvēlības, gan tos uzmanīgi audzējot. Taču pienāk brīdis, kad labāk šķiet tos nozāģēt. Taču arvien var atrast veidus kā to mūžu pagarināt;
◆ Laikā, kad pasauli aizvēris Covid-19 vīruss, “Dārza Pasaule” piedāvā iespēju ielūkoties gan Anglijas vidienes, gan darbīgu cilvēku dārzos tepat Latvijā.
◆ Vai pretinsektu tīkls traucē apputeksnēties? Lai vasaras sākumā pasargātu sakņudārzu, dārzkopji lieto pretinsektu tīklu. Taču tad augiem ziedēšanas laikā netiek klāt arī derīgie kukaiņi — bites un kamenes, kas tos apputeksnē. Patiesībā kukaiņi apputeksnētāji ir nepieciešami tikai ķirbjiem, kabačiem, patisoniem un bišu apputeksnējamo šķirņu gurķiem. Tomātiem, paprikām un baklažāniem kamenes tikai uzlabo apputeksnēšanas kvalitāti. Bites, kamenes vai lapsenes, arī mušas, ir nepieciešamas zemenēm, ābelēm un citiem augļkokiem un ogulājiem. Ja dārzā pašapputes augiem, piemēram, pupiņām nav aizmetušās pākstis, drīzāk būs vainojams būs mikroklimats zem tīkla.
◆ Mārrutki dārzā — garšaugs vai piesārņotājs?
Latvijā mārrutki varētu būt otrais populārākais garšaugs pēc dillēm. Tiem piemīt augsta uzturvērtība. Mārrutki zied, bet neveido sēklas. Tāpēc tos pavairo tikai veģetatīvi, ar sakņu spraudeņiem. Atkarībā no apstākļiem to audzēšanā pastāv divas problēmas: vispirms ieaudzēt un pēc tam — tikt vaļā. Vienīgie daudzmaz efektīvie herbicīdi to ierobežošanai ir glifosāti, bet tos ir iespējams lietot tikai mārrutku dīgšanas laikā vai rudenī.
Kā ierīkot dzērveņu un brūkleņu dobi? Piemājas dārzā lielogu dzērvenes un brūklenes var audzēt vienā dobē.◆
dzīgas. Tie ir augi, kas labāk augs saulainā vietā, zemē, kas atgādinās skujkoku un jauktu koku mežu vai purvu augsnes ar zemu skābuma. Ja dārzā ir smilšaina augsne vai tieši otrādi – smagāka augsne ar zemu organiskās vielas saturu, to var ielabot, iestrādājot organisko līdz 15 cm dziļumā kūdru, sasmalcinātas priežu mizas, zāģu skaidas vai sadalīties sākušu lapu kompostu. Ja augsnes pH ir augstāks par 5,5, tā jāpaskābina. Brūklenēm pirmās ogas ienāksies pēc četriem, pieciem gadiem, dzērvenēm – pēc trim gadiem.
Kā pasargāt augļukokus no meža dzīvniekiem
Dzīvniekiem nepatīk, ja ir kas durstīgs. Tāpēc, kur iespējams, dārzā jāsaliek egļu skujas. Tās noder arī kā siltināmais materiāls, bet ar to daudzumu nedrīkst pārforsēt, jo augi zem biezas mulčas kārtas var izsust, it īpaši tad, ja zeme nesasalst. Zaķiem nepatiks, ja stumbrs būs nokaļķots vai aptīts ar kādu materiālu – skujām, agrotīkla strēmelēm, avīzēm, kaprona zeķbiksēm. Daži iesaka stumbru aptīt ar ruberoīdu, bet tādējādi būtiski tiek traucēta gaisa apmaiņa un jaunais kociņš var aiziet bojā. Putniem un zaķiem nepatīk, ja tos biedē, tāpēc ziemā vainagā var iekarināt plastmasas maisiņus. Vējš tos purina, laiku pa laikam piepūšot. Gan jāatzīst, ka tas rada lielu nekārtības iespaidu.

Staburags.lv ARHĪVS

Žurnālā “Dārza Pasaule”

Kategorijas