Cīņa par jauniešu dvēselēm

2021. gada 19. janvāris 00:00

Smēķēšana ir kaitīgs ieradums, ko daļa sabiedrības neuztver kā atkarību. Statistika ir nepielūdzama, vairums smēķētāju pirmo dūmu nokūpina agrā jaunībā, esot nepilngadīgi, un kļūst par nikotīna atkarīgajiem uz daudziem gadiem. Šobrīd cīņa ar šo industriju ir ļoti saspringta. Tirgū ienāk arvien jauni smēķēšanas un nikotīna uzņemšanas veidi, kas ir īpaši saistoši tieši jaunajai paaudzei. Dezinformācija un mīti, ka elektroniskās cigaretes ir nekaitīgākas, uzrunā patērētājus un turpina kuplināt atkarīgo rindas. Nikotīna lāsts nežēlo, par atkarīgo kļūst jau pēc pirmās cigaretes.
Tas pats vēzis, tikai citā maisiņā

Atšķirībā no elektroniskajām cigaretēm, kuru darbības pamatā ir nikotīnu un citu vielu saturoša šķidruma karsēšana, tabakas karsēšanas ierīču darbības pamatā ir tabakas karsēšana augstā temperatūrā, kā rezultātā no tabakas tiek izdalīts nikotīnu saturošs aerosols, ko smēķētājs ieelpo.

Ņemot vērā, ka šie produkti nonākuši tirdzniecībā nesen, šobrīd pieejams ierobežots neatkarīgu pētījumu skaits, kas izvērtē tabakas karsēšanas ierīču ietekmi uz to smēķētāju veselību, bet nav neviena pētījuma, kas ļautu izvērtēt šo produktu ilgtermiņa ietekmi gan uz pašu smēķētāju, gan pasīvo smēķētāju veselību. Lielākā daļa šobrīd publicēto pētījumu ir tabakas izstrādājumu ražotāju pasūtīti. Neatkarīga pētījuma rezultāti, kura ietvarā tika vērtēta Latvijā tirdzniecībā pieejamā produkta “IQOS” smēķēšanas ietekme uz asins plūsmu artērijās, tika konstatēta “IQOS” izdalītā aerosola ieelpošanas akūtā vaskulārā endotēlija funkcijas ietekmēšana, salīdzinot ar cigarešu dūmiem. Traucēta asins plūsma artērijās būtiski palielina sirds un asinsvadu slimību risku. Laboratoriskie pētījumi apliecināja, ka “IQOS” aerosols izraisa plaušu iekaisumu un neuzrāda pierādījumus, ka pāreja no tradicionālām cigaretēm uz “IQOS” uzlabotu plaušu funkcionēšanu. Papildus tam pētījumi apliecina, ka “IQOS” smēķēšanas rezultātā mazāk nekā puse no visām kaitīgām vielām tiek uzņemtas mazākā koncentrācijā, nekā ieelpojot cigarešu dūmus. Daudzas no toksiskām vielām aerosolā ir konstatējamas pat lielākā koncentrācijā nekā cigarešu dūmos, 22 no šīm vielām koncentrācija aerosolā ir divas reizes augstākā, bet septiņām vielām vairāk nekā 10 reižu augstākā koncentrācijā nekā cigarešu dūmos.
2018. gadā publicēta pētījuma rezultāti liecina, ka tabakas karsēšanas ierīču smēķēšana var potenciāli izraisīt slimības, kuras šobrīd netiek saistītas ar tabakas cigarešu smēķēšanu. Gūtie pētījumu rezultāti liecina, ka “IQOS” var izraisīt aknu toksikozi, kas nav konstatēta cigarešu smēķētājiem. Neraugoties uz to, kopš 2018. gada “IQOS” un citas tabakas karsēšanas ierīces gan Latvijā, gan starptautiski tiek reklamētas ar apgalvojumiem, ka tās ir mazāk kaitīgas nekā cigaretes.
Informācija sagatavota,
balstoties uz SPKC mājaslapā atjaunoto informāciju 06.04.2020.

Fakts

◆ Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra pētījuma datiem 2019. gadā e-cigaretes regulāri lietojuši 18% 13—15 gadu vecie skolēni, 22% zēnu un 14% meiteņu.

◆ Kopš 2011. gada e-cigarešu lietotāju īpatsvars šajā vecuma grupā ir dubultojies.

Bez smakas un gaidītā efekta

“Staburagam” savā pieredzē dalījās kāda aizkraukliete, kura smēķē septiņus gadus. Viņa ir izmēģinājusi ierīci “IQOS”. Sieviete vēlējās palikt anonīma.
— Visu laiku smēķēju parastās cigaretes. Pirms gada manā paziņu lokā populārs kļuva “IQOS”. Padevos ietekmei un pamēģināju. Uzrunāja tas, ka, lietojot šo smēķēšanas ierīci, nebija ierastās smakas. Nolēmu iegādāties. Pati ierīce maksā, sākot no 50 eiro. To piegādāja izplatītājs, sākumā dod 14 izmēģinājuma dienas, kuru laikā var pārdomāt un ierīci atdot. Smēķēšanai nepieciešami “hīti”. Tie līdzinās cigarešu izsmēķu galiem. Paciņā ir 20 hīti, tā maksā tikpat, cik parastās cigaretes. “Hītiem” ir dažādi stiprumi, tāpat kā parastajām cigaretēm vājākie ir pelēkā krāsā, stiprākie — sarkanā. Piedāvājumā bija arī mentola “hīti”, kas tagad ir ar piparmētru garšu. Kādu laiku lietoju un sapratu, ka nav jēgas. Parastā cigarete dod stiprāku efektu. Uzpīpējot kāre pēc nikotīna ir apmierināta uz vairākām stundām, pēc “IQOS” lietošanas domas par smēķēšanu atgriezās jau pēc 10 minūtēm. Šī ierīce nedeva sajūtu, ka esmu smēķējusi. Pirms tam biju pētījusi, kādas ir “IQOS” priekšrocības. Šī ierīce tabaku karsē, nevis dedzina, kā tas ir ar parasto cigareti. Kļūstot par “IQOS” lietotāju, man e-pastā nāca izplatītāju informācija, tostarp pētījumi. Tajos netika apgalvots, ka šis smēķēšanas veids ir nekaitīgs, bet gan mazāk kaitīgāks un tas, ka dūmi nerada smaku. Nejūtot apmierinājumu, atgriezos pie parastajām cigaretēm. Tomēr ierīci domāju lietot vasarā, kad smēķēšana sagādā lielākas neērtības kā pašai, tā apkārtējiem cilvēkiem.

Pašdisciplīna un gribasspēks
Šī gada 1. janvāris aizkrauklietei Janai Uzulniecei ir zīmīgs datums. Viņa veikusi vērienīgas pārmaiņas un apņemšanās. Viena no tām ir cīņa ar smēķēšanas atkarību, kas ar pārtraukumiem darīts ilgus gadus.
— Nepārdzīvoju un nenosodīju sevi par to, ka smēķēju. Protams, esmu uzklausījusi viedokļus, izbaudījusi “mācīšanu no malas”, ka smēķēt ir slikti. Tā nav apzināta izvēle, bet atkarība. Ziņkārības vadīta, esmu lasījusi informāciju par smēķēšanas atmešanu, dažādiem palīglīdzekļiem, tomēr nekad neko no tā neesmu mēģinājusi. Lielākā daļa, kas atmet smēķēšanu, izdara to bez palīglīdzekļiem, bet ar pašdisciplīnu un lielu gribasspēku. Atmest smēķēšanu briedu vairāk nekā gadu. Visas pārmaiņas, kuras sāku ar šī gada janvāri, ir pārdomātas. Centos izdarīt tā, lai man tās izraisītu pēc iespējas mazāk stresa.
Pirmā diena “bez dūma” bija vissmagākā. Biju noslēgta, nerunāju ar apkārtējiem. Galvā bija tikai viena doma — gribējās uzsmēķēt. Ar katru nākamo dienu kļuva vieglāk, pēc brīvdienām atsākās ikdienas gaitas, kas palīdzēja novirzīt domas. Vēl pa reizei doma par cigareti ienāk prātā, bet ar to tieku galā. Citi kaitīgo ieradumu aizvieto ar kaut ko citu, piemēram, kādu našķi. Šogad izlēmu daudz ko mainīt savā dzīvē, pārkārtoju ēdienkarti, atsāku vingrot un metu nost smēķēšanu. Es nevis izrāvu vienu paradumu, bet mainīju visu savu ikdienu. Pirmajās dienās reiba galva, bet to varēja ietekmēt arī ēdienkartes maiņa. Pirms dažiem gadiem pēc ilgstoša klepus mani nosūtīja pie speciālista. Secinājums — hronisks klepus mani piemeklē smēķēšanas dēļ. Tagad jūtos labāk, klepus nemoka.
Ar savu pieredzi un progresu dalos sociālajos tīklos, tas ir viens no palīglīdzekļiem, kā uzturēt motivāciju. Patīkami saņemt ziņas, ka esmu iedvesmojusi arī citus pozitīvām pārmaiņām. Citi dalās ar savu pieredzi un sniedz padomus. Dalīšanās sociālajos tīklos ir apliecinājums man pašai par paveikto, piedevām, tam ir lavīnas efekts, ja vēl kāds no tā iedvesmojas.
Atmetot smēķēšanu, pats grūtākais ir būt līdzās un uzturēties smēķētāju sabiedrībā. Tas ir liels izaicinājums pašdisciplīnai un gribasspēkam. Panākumi atkarīgi no katra paša. Tas ir rakstura jautājums — vai tu vari vai nevari pateikt “nē” atkarībai.

Tirdzniecība ar nāvi

Cīņa pret tabakas industriju ir cīņa par bērnu un pusaudžu dvēselēm. 80 līdz 90% sāk smēķēt nepilngadīgi. Nikotīna atkarība, kas rodas bērnībā, ir ļoti grūti pārvarama. Elektroniskās cigaretes piesaista jauno paaudzi, viņiem tās šķiet atraktīvas. Tām ir digitāla piesaiste, dažādas smaržas un garšas. Jebkura sastāvdaļa, uzkarsēta aerosola veidā, kas tiek ieelpota, ir toksiska. Nikotīns ne tikai izraisa atkarību, bet arī ietekmē veselību. Mūsdienās cigaretes satur ap 700 ķīmisko savienojumu, savukārt degšanas procesā veidojas un smēķējot tiek ieelpots jau ap 7000 vielu, no kurām vismaz 250 ir zināmas kā kaitīgas, to skaitā 69 ir kancerogēnas. Elektroniskajās cigaretēs kaitīgās vielas nedaudz citādākas. Trūkst informācijas par kaitīgumu ilgtermiņā. Zināms, katrs otrais klasiskās cigaretes lietotājs mirst priekšlaicīgi. Eiropas Savienībā 25% nāves cēloņu ir saistīti ar smēķēšanas izraisītām slimībām. Lai gan par elektroniskajām cigaretēm pētījumu par ilgtermiņa sekām trūkst, ir skaidrs, ka nav tāda vesela smēķētāja. Lietojot jebkādu smēķēšanas ierīci, iekaisums elpceļos veidojas. Ļaunākais, ka elektroniskās cigaretes ir kā ieejas vārti uz klasisko smēķēšanu. Industrija pārkāpj visus noteikumus par reklāmām, runā par mazāku kaitīgumu. Esmu rakstījis vēstules Patērētāju tiesību aizsardzības centram. Viņi ir ļoti neaktīvi. Uz cigarešu iepakojuma nedrīkst būt norādes, asociācijas ar garšām vai smaržām. Tas joprojām turpinās! Divās vietās, kurām ziņoju, ka pie kases iespējams apskatīt piedāvājumu, noreaģēja, bet citi gadījumi meklēti netiek. Netiek pētīta arī tirdzniecības vietas atbilstība likumam. Pieejot pie letes, mēs tāpat redzam cigarešu iepakojumus.
Mūsu deputāti “pārdevuši dvēseles velnam” — tabakas industrijai. Atļauts tirgot tabakas spilventiņus. Pirms tam Saeimas komisijā vairāki deputāti iesniedza priekšlikumu aizliegt šī izstrādājuma tirdzniecību Latvijā. Jūnijā bija Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēde, kurā tomēr atbalstīja tabakas spilventiņu tirdzniecību. Tas ir uz deputātu sirdsapziņas. Šie produkti būs pieejami bērniem! Tabakas industrija maksimāli cenšas šo produktu piereģistrēt vairākās valstīs, dabūt atļauju, lai nākotnē, kad mainīsies tabakas direktīva, varētu atsaukties, ka daudzās valstīs tā ir atļauta. Tas ir produkts, kas ir toksisks, tam ir lielāks atkarību veicinošs potenciāls nekā nikotīnam, kokaīnam un marihuānai. Tie, kas vēlas atmest, var ieiet aptiekā un iegādāties nikotīna plāksterus vai “kožļenes”, kas ir reģistrēti kā bezrecepšu medikamenti. Bet šie tabakas spilventiņi ir orientēti uz bērniem un pusaudžiem, lai nepilngadīgie kļūtu atkarīgi. Tabakas industrijas lobijs cīnās pret ārstiem. Ārsta ētikas kodeksa pirmajā punktā rakstīts — ārsta pienākums ir cīnīties par sabiedrības veselību. Tagad izskatās, ka deputāti ir ieinteresēti atbalstīt tabakas industriju. Parastās cigaretes ražotājs no vienas cigaretes nopelna vienu centu. Varat sarēķināt, cik ražotājam ir izdevīgs patērētājs, kurš dienā izsmēķē vienu paciņu cigarešu un tā 50 līdz 60 gadu. Tā ir peļņa. Tirdzniecība ar nāvi un atkarību. Lasīju, ka no elektroniskās cigaretes ražotājs saņems pusotru reizi vairāk. Nekāds akcīzes nodoklis nekompensē tos zaudējumus, ko rada smēķēšana. Risinājums — cīņa ar likumdošanu, cīņa par bērnu domāšanu. Veikalos pie kases izvieto atraktīvus produktus, cigaretēm tur nav vietas. Ja bērns no bērnības redz košus cigarešu iepakojumus, viņam tas saistās ar patīkamām emocijām. Pieredzējušam smēķētājam nekas nemainīsies, produkciju neredzot. Viņš tāpat iegādāsies savu iecienītāko marku, runa ir par bērniem un jauniešiem. Jāmazina pieejamība. Absolūtais vairākums smēķētāju šo netikumu sākuši jaunībā. Agrāk bērnu autoritātes bija mūziķi un sportisti. Tagad daudz ko nosaka tuvākais cilvēku loks, ģimene. Ja labākais draugs smēķē, tad ir ļoti liels risks sākt arī otram. Tā ir sociāla problēma. Ja būsi vidē, kurā smēķētāju uzskata par “lūzeri”, tad smēķēt nesāksi.
Prakse rāda, ka nepilngadīgajiem nav problēmu iegādāties alkoholu vai cigaretes. Aizliedzot tirdzniecību, šī prece jaunietim kļūst grūtāk pieejama. ◆

Atkarība veidojas no pirmās cigaretes

— Vai ir kādas iezīmes, kas cilvēkus noved pie atkarības — smēķēšanas?
— Ir daudzi un dažādi faktori — cilvēka personība, cik viņš ir pieaudzis, cik nobriedis psiholoģiski, kā arī vides faktori — ģimene un sabiedrība. Secinājums — smēķēt sāk arvien gados jaunāki cilvēki. Jo vairāk ienāk elektroniskās cigaretes, jo agrāk jaunieši un pusaudži sāk smēķēt. Atkarību veicina zināšanu trūkums par smēķēšanas kaitīgumu, tostarp elektronisko cigarešu. Lietotājiem raksturīgs ir stresa pārvarēšanas stratēģijas trūkums, ir grūtības saplānot laiku. Jauniešiem elektroniskās cigaretes un smēķēšana liekas moderna, viņi ir pārliecināti, ka tas ir nekaitīgs process, un domā, ka nav atkarīgi. Tas ir atslābināšanās un stresa mazināšanas veids.
— Vai sabiedrība smēķēšanu uzskata par atkarību?
— Notiek daudz preventīvu pasākumu, īpaši skolās. Bērnus māca un izglīto par smēķēšanas kaitīgumu. Mana atvase sociālajās zinībās zīmēja, kā izskatās veselas plaušas salīdzinājumā ar smēķētāju plaušām. Uzskats ir atkarīgs no sabiedrības zināšanu līmeņa, intelekta. Sabiedrības domu dezinformē elektroniskās cigaretes, kas tiek reklamētas kā nekaitīga alternatīva ierastajiem tabakas izstrādājumiem. Nikotīns, kas ir elektroniskajā cigaretē, tāpat tiek iegūts no tabakas, klāt vēl ir toksiski maisījumi kā nitrozamīni, kas ir kaitīgi. Par to gan neviens nerunā. Elektroniskās cigaretes satur aromatizētājus, glicerīnus un daudz citu vielu, kas ilgtermiņā rada veselības bojājumus. Sabiedrībai trūkst informācijas par elektronisko cigarešu patieso kaitīgumu.
— Kas īsti ir atkarība?
—Par nikotīnu saka, ka atkarība veidojas no pirmās cigaretes. Veidojas psihiskās atkarības mehānisms, nikotīns iedarbojas uz nikotīna receptoriem, vienlaikus sniedzot psihostimulējošo un nomierinošo efektu. Nikotīns ir viela, no kuras visātrāk izveidojas atkarība. Vienreiz uzsmēķējot, sākas atkarības process.
— Kāds ir pirmais solis cīņā ar atkarību?
— Pirmais solis ir lietotāja zināšanu līmenis. Cik daudz viņš zina par sekām, apzinās kaitīgumu un saprot, ko nozīmē smēķēšana. Tādēļ ir svarīgi pirmajā atmešanas solī būt kopā ar ārstu, psihoterapeitu vai citu speciālistu, kas sniedz šo informāciju, ar kuru var pārrunāt lietošanas sekas un nospraust skaidri definētu mērķi — kāpēc man atmest smēķēšanu, ko tas man dos, kā uzlabosies manas dzīves kvalitāte. Svarīga ir psihoizglītošana un sagatavošana.
— Veiksmes pamatā ir paša griba vai no svara ir arī ārējie apstākļi?
— Paša griba ir viena no prioritātēm, cik skaidri cilvēks apzinās vajadzību tikt vaļā no atkarības. Tomēr arī citi apstākļi ir svarīgi, piemēram, ar ko dzīvo kopā. Ja vecāki smēķē un ar savu piemēru bērniem rāda, ka atbalsta šādu uzvedību, tad ir ļoti grūti jaunieti motivēt un stiprināt vēlmi atturēties no smēķēšanas. Vienaudžu spiediens, vēlme socializēties un iederēties grupā ir svarīgs ārējais apstāklis. Smēķēšana ir viens no veidiem, kas stiprina piederības sajūtu kādai grupai. Atmešana ir pasākumu komplekss, tādēļ to ieteicams darīt kopā ar speciālistu.
— Cik bieži smēķētāji vēršas pēc palīdzības?
— Pēc savas iniciatīvas ar jautājumiem par smēķēšanas atmešanu vēršas ļoti maz cilvēku. Vairāk ir tādu, kas ir gados, ar veselības problēmām — hroniskas plaušu problēmas, un kaitīgā ieraduma atmešanu ieteicis kāds cits speciālists, piemēram, kardiologs vai pulmonologs. Parādoties veselības traucē-
jumiem, smēķētājos pamostas motivācija atmest. Grūti atcerēties, ka kāds jaunietis būtu nācis un vēlējies atmest smēķēšanu. Biežāk sarunas laikā atklājas, ka jaunietis smēķē, un tad nāk iniciatīva no manas puses. Mēģinu runāt par to, ko tas nozīmē un kā ietekmē viņa veselību, kādēļ vērts atmest. Bet ieinteresētību no sabiedrības kopumā atmest kaitīgo smēķēšanas ieradumu es nejūtu.
— Kas, atmetot smēķēšanu, notiek ar cilvēku psiholoģiski?
— Atmešana rada emocionālu diskomfortu, trauksmi. Var parādīties miega un apetītes izmaiņas, apātija, zūd interese darboties. Šie faktori bieži vien traucē atmest ar pirmo reizi, un cilvēks cīnās atkārtoti. Ja novērš apkārtējos kaitīgos apstākļus un līdzās ir atbalstoši cilvēki, tad ir lielāka iespēja sekmīgi atmest smēķēšanu.
— Vai pastāv draudi, ka, tiekot vaļā no vienas atkarības, tukšums tiek aizvietots ar citu atkarību?
— Mehānismi ir dažādi. Psiholoģiskā atkarība, kad ir pierasts pie konkrētas darbības vai procesa — kustība likt kaut ko mutē, dūmi, tvaiki — tādā gadījumā cilvēks to mēģina aizvietot ar kaut ko citu, darot kaut ko līdzīgu. Receptori, kas uztur atkarību, nesaņemot ierasto vielu, var rosināt jaunu atkarību. Pierašana pie jaunas, aizvietotājvielas, notiek daudz ātrāk. Šo iemeslu pamatā ir dažādi personības faktori, psiholoģiskie aspekti. Šādiem cilvēkiem būtu vērts apmeklēt speciālistu, lai izprastu, kādēļ ir grūti dzīvot bez mākslīgiem stimulantiem.
— Smēķē arī grūtnieces. Populārs iemesls esot, ka krasa atmešana nodara pāri veselībai. Labāk atmest pakāpeniski vai nogriezt kā ar nazi?
— Nikotīna koncentrācijas pakāpeniska samazināšana attiecas uz smagiem smēķētājiem, kas dienā izsmēķē vismaz divas cigarešu paciņas. Viņiem strauja nikotīna pārtraukšana var saasināt obstruktīvās plaušu slimības. Šādos gadījumos ieteicama pakāpeniska atmešana, bet pārējās situācijās ieteicamāka ir strauja atmešana. Paralēli reizēm nākas nozīmēt antidepresantus vai atkarību mazinošus medikamentus. Labāk smēķēšanu atmest uzreiz, tas attiecas arī uz grūtniecēm. Smēķēšana samazina skābekļa daudzumu asinīs, cieš bērniņi. Tas draud ar priekšlaicīgām dzemdībām un dažādiem iespējamiem bērna veselības traucējumiem.
— Cilvēks, kurš bijis smēķētājs, kādā brīdi var teikt, ka ir vesels? Atkarība ir izārstēta?
— Ja esi bijis atkarīgs, tad ar to jārēķinās visu mūžu. Visbiežāk smēķēšanas atmetēji, ja pēc kāda laika paņem cigareti, tad atsāk lietot. Smadzenes atceras efektu, kaifu, un šīm sajūtām ir grūti pretoties. Jārēķinās, ka cīņa ar atkarību nebeidzas, tas ir izaicinājums mūža garumā. Pat tiekot ar problēmu galā, jāpiedomā, lai neiekāptu atpakaļ grāvī.
— Tirgū var nopirkt nikotīna plāksterus, kas it kā palīdzot atmest smēķēšanu. Cik lietderīgi tie ir?
— Nikotīna plāksterus nevienam neesmu ieteikusi. Tie varētu palīdzēt gruntīgiem smēķētājiem, kas dienā izsmēķē vairākas paciņas, un, lai atmestu, nepieciešama pakāpeniska nikotīna devas samazināšana. Nikotīna plāksteriem ir dažādas devas, tādēļ to var realizēt. Bet tas jādara kopā ar speciālistu. Cilvēks var izvēlēties nikotīna plāksteri, kas satur lielāku devu nikotīna, nekā viņš ikdienā patērē, un saindēties. Vidēja mēroga smēķētājiem produktīvākas būs psihoterapeita konsultācijas un medikamenti nepieciešamības gadījumā.
— Plāksteris palīdz atradināties no smēķēšanas kā no rituāla?
— Arī, jā. Pakāpeniski izvēloties plāksterus ar arvien zemāku nikotīna daudzumu, cilvēka organisms pierod pie mazākas devas. Tūlītējs ieguvums ir tas, ka plāksteriem nav sadegšanas produktu, kas rodas, smēķējot cigareti. Caur ādu nikotīns tik ātri nenonāk pie receptoriem, tādēļ efekts nav tūlītējs. Tas jāzina, citādāk ir risks neizturēt un uzsmēķēt, kas var nodarīt kaitējumu veselībai. ◆

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Staburags.lv ARHĪVS

Cīņa par jauniešu dvēselēm

Kategorijas