Cieņu ir pelnījis jebkurš Latvijas iedzīvotājs

2021. gada 19. janvāris 00:00

188

Cieņu ir pelnījis jebkurš Latvijas iedzīvotājs

Saeima ceturtdien, 14. janvārī, nodeva Juridiskajai komisijai skatīšanai Nacionā-
lās apvienības (NA) ierosinājumu Satversmē labot 110. pantu, nosakot, ka ģimene ir savienība starp vīrieti un sievieti. Domāju, šādi grozījumi ir absolūti nevajadzīgi, jo mums nevajadzētu vēl precīzāk definēt to, ko kāds saprot ar vārdu “ģimene”. Cilvēkiem tas ir pašsaprotami, turklāt ir dažādas ģimenes, dažādas attiecību formas.
Gribu teikt, ka šāds ierosinājums ir uzbrukums Satversmes tiesai (ST), tās neatkarībai, brīvībai pieņemt lēmumus neatkarīgi no kāda politiska spiediena. Tas tomēr tā ir, un NA skaidri saka — viņu rīcība ir pretgājiens ST lēmumam. Man nav absolūti nekāda pamata neuzticēties ST tiesnešiem, kuri šo jautājumu skatīja un konstatēja, ka pamatā visiem likumiem, procesiem jābūt savienotiem, saistītiem ar cilvēka cieņu. Tā to arī pamatoja ST priekšsēdētāja. Cieņu ir pelnījis jebkurš Latvijas iedzīvotājs, tajā skaitā jebkurš cilvēks, kurš dzīvo dažāda modeļa ģimenēs. Ar šiem ierosinātajiem grozījumiem, par kuriem balsoja NA, Jaunā konservatīvā partija un citi gribam iedalīt Latvijas iedzīvotājus kā kastās. Vieni būs pilnvērtīgie — tie, kuri laulāti, un tad ir tie otri. Kā sakot — saprotam, ka viņiem arī kādas tiesības, bet tomēr viņi ir kā otrā šķira. Manuprāt, tas ir nepieņemami. Ļoti ceru, ka šie Satversmes grozījumi tomēr neieraudzīs dienas gaismu, nenonāks līdz 1. lasījumam vai tiks noraidīti un nenonāks Satversmē. Lai to pieņemtu, nepieciešama divu trešdaļu Saeimas deputātu atbalsts, nepietiek ar vairākumu. Turklāt jābūt arī kvorumam — jābalso vismaz divām trešdaļām visu deputātu. Šie grozījumi nav par savienības vienošanu, drīzāk šķelšanu. Turklāt ilgtermiņā NA šis gājiens neko labu nedos. Lai gan jāatzīst, ka grozījumu nodošana izvērtēšanai Saeimas komisijām jau ir nodarījusi ļaunumu. “Attīstībai/Par!” ar kolēģiem esam vienojušies, ka šonedēļ jautājumu pārrunāsim ar premjeru Krišjāni Kariņu. Tas ir būtisks jautājums. Esam par iekļaujošu sabiedrību, kurā visi sadarbojas un ikviens cilvēks tiek novērtēts. Jebkurā valsts procesā ikvienai institūcijai jāizrāda cieņa pret cilvēku. Ja tā nav, sākas dažādi pārkāpumi. “Jaunā Vienotība”, no kuras ir premjers, arī neatbalsta šos grozījumus, un sarunā ar viņu gribam pārrunāt to, ka šis ir kopējais koalīcijas jautājums. Šis NA gājiens ir koalīcijas disciplīnas pārkāpums. Gribam uzsvērt, ka “Attīstībai/Par!” nebūs mierā ar šādu procesu virzību.
Saeima ceturtdien, 14. janvārī, par valsts kontrolieri ievēlēja Rolandu Irkli, kurš iepriekš bija Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas vadītājs. Mūsu motivācija atbalstīt Irkļa kungu balstījās uz to, ka viņš sevi labi parādījis savā iepriekšējā darbavietā. Salīdzinot ar iepriekšējiem valsts kontrolieriem, līdzšinējā kontroliere Elita Krūmiņa bija ļoti būtiski uzlabojusi Valsts kontroles darbu, bet uzskatām, ka šeit vajadzīgs jauns, svaigs pienesums no ārpuses. VK uzdevums nav tikai secināt pārkāpumus, bet arī norādīt, kā sistēmu kopumā padarīt efektīvāku. Iepriekš bieži vien bija graujoši secinājumi, bet rezultātā sekoja tikai ļoti formāli risinājumi. Piemēram, nesenais skandāls ap Zemkopības resoru par kūdras uzskaiti jeb kūdras, kas ir milzīgs valsts resurss, uzskaites neesamību. Nepārmetu to Valsts kontrolei, bet diez vai pēc šiem secinājumiem bijuši kādi konkrēti risinājumi. Ļoti ceru, ka Irkļa kungs būs saprotošs un specifisks, vērtējot katru nozari valstī.
Saistībā ar Covid vakcinācijas plānu līdz šim bijušas publicētas dažādas vakcinācijas stratēģijas. Kopā ar Veselības ministriju skatīsim un precizēsim prioritārās grupas. Saskaņā ar valdības noteikto termiņu nākamo divu nedēļu laikā strādāsim pie detalizētāka vakcinācijas plāna. Lai mēs valstī jūlija beigās vai augustā varētu nonākt normālākā situācijā ar slimības izplatību, vajadzīga 60% pūļa imunitāte. Respektīvi, lai tik daudz ir pārslimojuši vai vakcinēti. Ar esošo tempu to nevar panākt, tas ir jākāpina. Plāns būs vērsts uz to, ka ar noteikumu, ka mums ir vakcīnas, jo tās ir pasūtītas, tempam vajadzētu būt — 100 tūkstoši vakcinēto nedēļā. Tas nozīmē, ka jāpiesaista ļoti plašs vakcinētāju skaits, gan jāizveido ļoti plašs vakcīnas izplatīšanas tīkls. Nevar teikt, ka mums vēl nekā nav. Mums ir labs ģimenes ārstu tīkls, dažādu privāto medicīnas iestāžu tīkls, un tos visus izmantosim. Jāsaprot, ka visas nosauktās iestādes jau pašlaik ir ļoti noslogotas ar Covid, kā arī hroniskajiem pacientiem. Tāpēc jāpaplašina to cilvēku loks, kas varētu veikt manipulācijas. Nav stāsts par to, ka tagad cilvēkiem būs jāiet, piemēram, pie veterinārārstiem ārsta vietā. Jautājums ir par to, kurš vēl bez medicīnas māsām, feldšeriem, ārstiem var kvalitatīvi un droši veikt intramuskulāru injekciju. Skaidrs, ka tie ir zobārsti, veterinārārsti un varētu būt arī farmaceiti. Visi, kas zina, kas ir aseptika, septika, antiseptika, infekcijas, kas veic manipulācijas. Kā kapacitātes palielināšanas iespēju to izskata daudzas valstis. Veterinārārsti varētu tikt iesaistīti, ja redzētu, ka kapacitātes tiešām ļoti pietrūkst. Pašlaik skaitļi to nerāda. Privāto veselības centru apvienība ir iedevusi datus, kas rāda, ka viņi pašreiz varētu vakcinēt līdz 35 tūkstošiem cilvēku nedēļā, bet pavasarī pat līdz 70 tūkstošiem. Tad kopā ar slimnīcām un ģimenes ārstiem varētu sasniegt vēlamo kapacitāti. Veselības ministram Danielam Pavļutam ir ideja, kas valdībā jau apstiprināta — izveidot lielu vakcinācijas projektu, kurā būs reklāmas jeb informatīvā daļa, tehnoloģiskā daļa un profesionāļi.
Saistībā ar Covid redzamākas kļūst dažādas valstiski svarīgas problēmas, piemēram, ēnu ekonomika. Piemēram, valsts atbalstam pieteikusies vien maza daļa no skaistumkopšanā strādājošajiem. Acīmredzot liela daļa strādā daļēji nelegāli. Uz to, ka Latvijā ir augsts ēnu ekonomikas īpatsvars, norādes devušas dažādas starptautiskas organizācijas. Tagad, krīzē, mēs to apjaušam. Tomēr uzskatu, ka valstij jāpalīdz arī šiem cilvēkiem, jo krīzes laiks nebūt nav īstais, kurā sodīt, pārmācīt savus iedzīvotājus. Vispirms jābūt pateicīgiem cilvēkiem, kas ar savu darbu var nodrošināt iztiku sev un savai ģimenei. Protams, nodokļu slogs ir liels, un tie jāmaksā ikvienam. Jāsaprot arī tas — ja mēs visi tos maksāsim godprātīgi, jo mazāk nodokļos būs jāmaksā katram atsevišķi.
Nedēļas nogalē bija divu pēdējo gadu lielākais aukstums. To pārlaidu veiksmīgi. Gāzes apkure izturēja zemo temperatūru, un mājā ir arī kamīns. Dārzā pamatā viss, kas sedzams, sasegts, bet drošības pēc vēl pārlaidu aci. Par laimi, pirms tam bagātīgi sniga, un tas augus pasargās.
Ilmārs Dūrītis, 13. Saeimas deputāts no partiju apvienības “Attīstībai/Par!”, Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs

Staburags.lv ARHĪVS

Cieņu ir pelnījis jebkurš Latvijas iedzīvotājs

Kategorijas