Neretas novads — rekordists latvāņu izplatībā

2021. gada 15. janvāris 00:00

272

Neretas novads — rekordists latvāņu izplatībā

“Staburaga” redakcijā ar jautājumu par latvāņu izplatību vērsās kāds lasītājs. Viņš esot pamanījis, ka rudenī vietām lielceļa malās, piemēram, Zalves pusē, šie invazīvie augi plaši izpletušies. Lasītājs jautā — vai uzņēmums “Latvijas Valsts ceļi” (LVC), kuram, viņaprāt, vajadzētu rūpēties ne tikai par ceļu tehnisko kārtību, bet arī ceļam pieguļošo teritoriju, apkaro latvāņus? Viņu arī interesēja, vai LVC kā uzņēmums ir sodīts par to, ka tā apsaimniekošanas teritorijā aug latvāņi?

Mēģina pļaut
Pašlaik Latvijā latvāņi aug aptuveni 11 000 hektāru. Tie sastopami 107 Latvijas pilsētās un novados. Visplašākā izplatība ir Madonas, Siguldas un Cēsu pusē. Aizkraukles reģionā ar latvāņiem visbagātākais ir Neretas novads. Tajā invazīvie augi izpletušies 214 hektāros. Otro vietu ieņem Viesītes novads (84 ha), bet Vecumnieku un Jaunjelgavas novadā platību lielums ir līdzīgs — ap 30 ha.
“Latvijas Autoceļu uzturētājs” (LAU) LVC uzdevumā veic autoceļu un ceļmalu apkopšanas darbus. LAU Komunikācijas daļas speciālists Juris Aksels Cīrulis teic, ka uzņēmums valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu laikā veic ceļa nodalījuma joslā augošu latvāņu pļaušanu, kā arī atsevišķās vietās latvāņu iznīcināšanu ar selektīviem herbicīdiem. 2020. gada augustā autoceļa Sērene—Kalnieši posmā no 19. km līdz 19,2. km tika konstatēti augoši latvāņi un tie nopļauti. Līdz šim konkrēti pasākumi latvāņu ierobežošanai šajā autoceļa posmā nebija nepieciešami. 2021. gada vasarā valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbos nepieciešamības gadījumā tiks veikti vajadzīgie pasākumi latvāņu izplatības ierobežošanai.
Dienestam trūkst resursu
Jautājumu par latvāņu pašreizējo izplatību Latvijā uzdevu Valsts augu aizsardzības dienestam (VAAD). Dienesta sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Ūdre teic, ka latvāņi ir vienīgā invazīvā augu suga Latvijā. Augu aizsardzības likumā noteikta invazīvo augu sugu izplatības ierobežošana un izplatības apzināšana. Likums paredz, ka Latvijā ir aizliegts audzēt invazīvo augu sugu sarakstā iekļautos augus un zemes īpašnieka vai valdītāja pienākums ir šos augus iznīcināt, ja tie izplatījušies zemē, kas atrodas viņa īpašumā vai valdījumā. Resursu trūkuma dēļ VAAD šo teritoriju pārbaudi neveic. Pērn, reaģējot uz sūdzībām, konstatēti 10 pārkāpumi, proti, ierosinātas administratīvās lietas par latvāņu ierobežošanas pasākumu neveikšanu. Astoņos gadījumos piemērots brīdinājums, divos — 300 eiro naudas sods. Visi gadījumi bijuši Vidzemes reģionā.
VAAD mājaslapā atrodama Latvijas karte, kurā ar violetu krāsu atzīmētas latvāņu izplatības vietas. Cik aktuāla ir šī informācija? Dace Ūdre stāsta, ka pirms aptuveni desmit gadiem piešķirto valsts finansējumu izmantoja, lai izveidotu karti ar latvāņu izplatības vietām Latvijā. Tad arī izpētīja un uzmērīja invazētās platības. Turpmāk finansējums kartes uzturēšanai nav piešķirts. Neraugoties uz to, VAAD sazinās ar pašvaldībām, kurām ir uzdevums regulāri uzmanīt šīs platības, kā arī zemes īpašniekiem. Pašvaldībām ir pāris ieroču, kā cīnīties ar aizaugušo zemju īpašniekiem, piemēram, ar nekustamā īpašuma nodokļa atlaidi atbalstīt tos, kuri apkaro latvāņus. Cilvēks, kura teritorija kartē ir atzīmēta kā ar latvāņiem apaugusi, ir ieinteresēts vajadzības gadījumā datus aktualizēt. Šādos gadījumos VAAD darbinieki brauc un dabā pārliecinās par sniegtās informācijas patiesumu un attiecīgi izdara labojumus. Tāpat reaģē uz sūdzībām par jaunu platību izveidošanos.
Ne viss ir tā, kā izskatās
Stāstot par latvāņu apkarošanas metodēm, Dace Ūdre teic, ka gadījumos, kad zemes īpašnieks netiek galā paša spēkiem, darbus var uzticēt pakalpojuma sniedzējiem. Par to jāinteresējas katrā konkrētajā pašvaldībā.
Runājot par “Staburaga” lasītāja jautājumu saistībā ar it kā LVC teritorijā augošajiem latvāņiem Zalves pusē, D. Ūdre teic, ka, iespējams, pēc kadastra tā nav uzņēmuma apsaimniekošanā esošā teritorija, lai arī vizuāli tā varētu iz-
skatīties.
Katru gadu VAAD visām pašvaldībām Latvijā izsūta vēstules, kurā jautā par latvāņu apkarošanas plānu kārtējam gadam, kādi darbi tiks organizēti. Ir pašvaldības, kuras aktīvi iesaistās dialogā, bet mēdz būt arī pretēji. Ja pašvaldība ir atsaucīga, VAAD piedāvā savu inspektoru piesaisti plānoto darbu organizēšanā.
Sodu par invazīvo augu sugu izplatības ierobežošanas pasākumu neveikšanu nosaka Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss. Pēc brīdinājuma seko naudas sods — fiziskajām personām 100 līdz 350 eiro apmērā, juridiskajām personām — 280 līdz 1400 eiro apmērā. Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda piemērošanas, uzliek naudas sodu: fiziskajām personām — 350 līdz 700 eiro apmērā, juridiskajām personām — 570 līdz 2900 eiro apmērā. ◆

Latvāņu ierobežošanas metodes

◆ Atcerieties, ka neviens speciālists jums nepateiks priekšā vislabāko metodi tieši jūsu īpašumam, izvēle, kā apstrādāt zemi, ir jūsu ziņā. Lai pilnībā atbrīvotos no latvāņiem, jārēķinās ar intensīvu darbu daudzu gadu garumā. Jānodibina labas kaimiņattiecības, lai darbs nav veltīgs, tas jādara kopā ar kaimiņiem, vietējo pašvaldību un gudri jāplāno ilgtermiņa pasākumi.
◆ Latvāņus var ierobežot mehāniski, ķīmiski un bioloģiski, bet visefektīvāk ir visas šīs metodes kombinēt.
◆ Mehāniskā — latvāņu iznīcināšana, veicot mehāniskas darbības: ziedu čemura nogriešanu, centrālo rozešu izduršanu, mulčēšanu, nopļaušanu un augsnes apstrādi (aršanu, kultivēšanu, frēzēšanu, lobīšanu, ecēšanu un šļūkšanu).
◆ Ķīmiskā — latvāņu iznīcināšana, izmantojot augu aizsardzības līdzekļus.
◆ Bioloģiskā — latvāņu iznīcināšana, izmantojot bioloģisko organismu savstarpējo biotisko mijiedarbību — noganīšanu.
◆ Kombinētā — dažādu bioloģisko, mehānisko un ķīmisko metožu un paņēmienu kombinācijas, kas ir saistītas, papildina viena otru, nav atdalāmas vai lietojamas atsevišķi.

Valsts augu aizsardzības dienests iesaka
Ja cilvēks plāno iegādāties īpašumu, vispirms ieteicams atvērt Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) mājaslapu, kur sadaļā “Par Latviju bez latvāņiem!” atradīs latvāņu izplatības karti (karte.vaad.gov.lv) un citu svarīgu informāciju par latvāņiem. VAAD inspektori veic ar latvāņiem invadēto teritoriju uzmērīšanu, savukārt zemes īpašniekam vai valdītājam ir pienākums informēt VAAD par latvāņu izplatības palielināšanos vai samazināšanos, tā tiek fiksēta kartē. Vēl viens aspekts, kāpēc svarīgi datus norādīt — iespējams, jūsu pašvaldība piemēro nodokļu atlaides par veiksmīgiem ierobežošanas darbiem. Atcerieties, ka par ierobežošanas pasākumu neveikšanu paredzēta administratīvā atbildība!

Staburags.lv ARHĪVS

Neretas novads — rekordists latvāņu izplatībā

Kategorijas