Mācības turpinās atkarībā no situācijas

2021. gada 8. janvāris 00:00

128

Izglītības iestādēs sācies otrais semestris, un, ņemot vērā negatīvo epidemioloģisko situāciju, izmaiņas ir arī skolu darbā. Tās gaidāmas jau iepriekš pieņemtajos lēmumos decembrī un skars visas klašu grupas.

Vairāk vajadzīga klātiene
Par aktuālāko un paredzētajām izmaiņām preses konferencē informēja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska, iezīmējot scenāriju, kā paredzēts aizvadīt ne tikai janvāri, bet turpmāko mācību gadu.
Ministre atzina, ka Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Veselības ministriju un Slimību profilakses un kontroles centru izvērtējusi esošo situāciju, un secināts, ka pieņemtie drošības pasākumi skolās bijuši efektīvi, lai skolēnu saslimstība mazinātos.
Tomēr sabiedrībā šie rādītāji pasliktinājušies, tāpēc strādāts pie koncepcijas nākamajām divām nedēļām, par ko lēma arī Ministru kabineta sēdē vakar, 7. janvārī. Izmaiņas paredz, ka 1. — 4. klasēm brīvlaiks pagarināts līdz 25. janvārim un, visticamāk, būs pagarināts mācību gads. Ilga Šuplinska atzina, ka šajā gadījumā vērā ņemts ekspertu ieteikums, ka 1. — 6. klases bērniem pēc iespējas vairāk nepieciešamas mācības klātienē, cerot, ka pavasarī situācija uzlabosies un rezultātu dos arī vakcinācija. Ministre gan uzsvēra, ka mācību gada pagarinājums nenozīmēs mācību stundas klasēs, bet interaktīvas nodarbības ar došanos dabā.
Savukārt 5. — 6. klases no 11. janvāra sāks mācības attālināti, bet 7. — 12. klases, kā arī profesionālās izglītības iestāžu audzēkņi un augstskolu studenti attālināti mācās jau no 4. janvāra. Savukārt speciālās izglītības iestādes, tāpat kā līdz šim, mācās klātienē. Pagaidām plānots, ka pēc 25. janvāra skolās atgriežas 1. — 4. klases bērni, kā arī 9. un 12. klases skolēni, kuriem šogad jākārto noslēguma eksāmeni.
Eksāmenu var arī nebūt
Būtisks jautājums ir valsts pārbaudes darbu norise, un tā būs tieši atkarīga no epidemioloģiskās situācijas valstī. Tagad robežšķirtne ir pavasara brīvlaiks, kad būs zināms, kā rīkoties tālāk. Pozitīvajā scenārijā paredzēts, ka 12. klases beidzējiem būs jākārto trīs eksāmeni — latviešu valodā, matemātikā un svešvalodā. Svešvalodu eksāmeni pārcelti uz 11. — 14. maiju. Ja skolēnam kādā no priekšmetiem būs nepieciešams centralizētais eksāmens iestājai augstskolā, to varēs kārtot pēc izvēles. Ja 12. klasei eksāmenu sesijas laikā būs ārkārtējā situācija vai nav iespēju eksāmenus kārtot klātienē, eksāmeni, vēlākais, var notikt jūnijā, ar papildtermiņu jūlijā. Tomēr pieļauta arī iespēja vidusskolā eksāmenus atcelt vispār un mācības beigt ar gada vērtējumu. Tādā gadījumā augstskolas veido savus iestājpārbaudījumus un koriģē uzņemšanas noteikumus. Ārkārtas situācijā arī 9. klases eksāmeni nenotiks. Līdzīgi ir arī ar diagnosticējošajiem darbiem 3., 6. un 11. klasē. Ja situācija pieļaus, varēs skolēniem piedāvāt individuālās konsultācijas klātienē.
Izskanēja jautājums, vai nav izskatīta iespēja šo mācību gadu atcelt vispār un atkārtot to nākamajā gadā. Ilga Šuplinska uzsvēra, ka neesam tādā situācijā, kad nav iespējams organizēt mācību procesu vispār. Tāpēc noteikti nebūs nepieciešams atkārtot šo mācību gadu.
Jāaizsargā ne tikai sevi, bet arī citi
— Ārkārtējā situācijā mēs nevaram skatīt atsevišķus reģionus, jāskata situācija valstī kopumā. Nereti izskan jautājums, kāpēc konkrētajai skolai neatļauj atsākt mācības, ja apkārtnē nav konstatēta saslimšana ar Covid-19, bet nevaram ignorēt to, ka saslimstības rādītāji ir augoši, un nevar precīzi noteikt, kā notikusi inficēšanās. Tāpēc nebūtu pieļaujams uz vietas skolām vai pašvaldībām izlemt par mācībām klātienē, — teica Ilga Šuplinska.
Viņas teikto papildināja Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Infekciju uzraudzības dienesta vadītājs Uga Dumpis, kurš atzina — starptautiski pierādīts, ka skolu darbības atsākšana ir būtisks riska faktors slimības izplatībai.
— Tomēr visās valstīs ir vēlme saglabāt mācības klātienē. Pierādīts, ka augstāks risks slimošanai ir vecākiem bērniem un zem desmit gadu vecuma viņi saslimst vieglākā formā un viens otru inficē mazāk. Pusaudžiem izplatība ir tāda pati kā pieaugušajiem. Līdzīga ir arī Latvijas pieredze, kas parādīja, ka inficēšanās skolās galvenokārt bija no skolotājiem. Viss ir saistīts, tāpēc, lai atgrieztos pie ierastā ritma skolās, jāmazinās saslimstības rādītājiem valstī kopumā. Ir svarīgi visiem ievērot drošības pasākumus, un viens no tiem ir nedoties uz mācībām vai darbu ar jebkādām saslimšanas pazīmēm, distancēties, vēdināt telpas un nēsāt maskas. Tās var lietot arī skolēni, un mūsu rīcībā nav nekādu pētījumu, ka maskas kādam traucē vai rada veselības problēmas. Turklāt tās lieto ne tāpēc, lai aizsargātu sevi, bet pārējos, — teica Uga Dumpis.
Veicot medicīnas darbinieku vakcināciju, resursus varētu novirzīt pedagogu testēšanai ar siekalu testiem. Paredzēta arī skolotāju vakcinācija.
Joprojām sabiedrībā nerimstas diskusijas par sejas aizsargmasku lietošanu skolās bērniem no septiņu gadu vecuma. Šobrīd speciālistu viedoklis ir par labu maskām, bet tām jābūt pareizi lietotām, un pamats tam ir ģimene, un skolotājs būs kā palīgs, kas aicinās to lietot un darīt pareizi.
Slodzi un stundas ieteikts samazināt
Covid-19 izplatības laikā pedagogiem ieteikts veikt izmaiņas mācību satura plānošanā un īstenošanā. Tiek gatavoti Ministru kabineta grozījumi, kas ļaus samazināt stundu skaitu konkrētos mācību priekšmetos, nekā to paredz standarts.
Būtiskākais būs nostiprināt pašvadītas mācīšanās, digitālās prasmes un informācijas pratību.
Ministre atzina, ka ar skolām izrunāti visi aktuālie problēmjautājumi, un viens no tiem ir skolēnu zināšanu kvalitāte, tāpēc būtiski ir 1. — 4. klases skolēniem mācīties klātienē, jo viņiem svarīgi apgūt pašu mācīšanās procesu. Turklāt joprojām visās ģimenēs nevar garantēt pietiekamu tehnisko nodrošinājumu mācībām attālināti. Trūkst arī darbinieku, kas visvairāk skar tieši pirmsskolu. Aptaujas arī apliecina, ka ģimenēs pieaug bailes par drošību un iespējamu saslimstību.
Lai izstrādātu kritērijus piemaksu piešķiršanai pedagogiem attālināto mācību un studiju nodrošināšanā un darbam Covid-19 krīzes situācijā pirmsskolās, ministrija ir izveidojusi darba grupu, kurā aicināti piedalīties sociālie un sadarbības partneri — Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība, Latvijas Izglītības vadītāju asociācija, Latvijas Pašvaldību savienība, Rektoru padome, Koledžu asociācija, Rīgas dome un Kultūras ministrija. Jau no 2020. gada 20. oktobra ministrijā strādā Pedagogu darba samaksas pilnveides darba grupa. Jau nākamajā nedēļā, 14. janvārī, darba grupas sanāksmē plānots pieņemt lēmumu par pedagogu slodzes apmēru.
Uzmanības lokā ir arī gaidāmie skolēnu dziesmu un deju svētki. Pagaidām paredzēts, ka skates varētu notikt maijā, bet par to formu vēl lems. Arī paši svētki nebūs tādi, kā ierasts, un, visticamāk, viss koncentrēsies vienā dienā un visā Latvijā. Janvārī darbu sāks svētku rīcības komiteja, kas par visu spriedīs detalizētāk. Nākotne visās jomās gan atkarīga no konkrētā brīža epidemioloģiskās situācijas, ko šobrīd paredzēt nevar. Kā atzina izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska, šobrīd būtiskākais ir sabiedrības veselība un drošība, ko nodrošināt palīdz ne tikai valdības pieņemtie lēmumi, bet arī katra attieksme. ◆

Staburags.lv ARHĪVS

Mācības turpinās atkarībā no situācijas

Kategorijas