Par vienu spilgtu notikumu vairāk!

2020. gada 30. decembris 00:00

Atceros pirmo pandēmijas darbdienu mājās. 16. marts. Pulksten 11 dzēru trešo kafijas tasi, biju pidžamā, dēls tikko bija izsmērējis ievārījumu uz dīvāna, zvanīja redaktore... Mans spoguļattēls bija pretstatā ar manām iekšējām sajūtām — kamēr ārēji valdīja haoss, manī bija liela apņēmība uz kādu laiku pārvērsties par supersievieti. Likās, visu paspēšu — rakstus sagatavošu, māju kārtošu, bērnam nodrošināšu kvalitatīvu dienas saturu. Viss neizdevās tik skaisti, kā biju to vizualizējusi savā prātā — diezgan ātri biju gatava pacelt balto karogu. Tomēr trakākais nebija žonglēt ar pienākumiem, bet samierināties ar to, kas atņemts. Ārkārtējā situācija lika man no jauna paraudzīties uz ikdienas lietām un tās novērtēt. Iespēja atgriezties redakcijā, satikt kolēģus, pavadīt laiku ar draugiem, apmeklēt amatiermākslas kolektīva mēģinājumus, nedēļas nogalēs iet uz sporta pasākumiem hallē un vienkārši dzīvot ierasto dzīvi.
Spilgtā atmiņā palikusi 30. dzimšanas diena — tā tik bija izgāšanās! Šogad sev nolēmu uzdāvināt vērienīgu remontu. Ballīti nerīkoju, bet man ir paveicies ar ģimeni un pāris tuvākajiem draugiem, kas nesaprot vārdus “nenāciet ciemos”. Tā nu sēdējām uz grīdas, blakus kastēm ar traukiem, istabā, kurā noplēstas tapetes. Īpašāku vakaru darīja fakts, ka cienasts, kas bija pasūtīts kafejnīcā — netika izpildīts. Mūs glāba vīns un laba humora izjūta. Tās pašas nedēļas nogalē ar draugiem devos izmantot dzimšanas dienas dāvanu — lēcienu ar gumiju. Lūk, tas bija satricinājums, kas man bija nepieciešams — apkaunojoša uzvedība, domas par nāvi, par dzīvi, par to, cik ļoti man patīk staigāt pa zemi, adrenalīns un smiekli. Es jutos tik dzīva! Emocijas nevar aprakstīt. Šī pieredze man bija atklājums — šādu mirkļu, iekšēju satricinājumu dēļ ir vērts dzīvot. Saka, sastopoties ar nāves bailēm, cilvēkam gar acīm paskrien visa dzīve. Es tajā brīdī atcerējos par bibliotēkā nenodotajām grāmatām. Priecājos, ka manā atmiņu vācelītē ir par vienu spilgtu notikumu vairāk.
2020. gada sākums bija pravietisks — laikraksta kalendārs bija izcili neizdevies eksemplārs. Mūsu domas tobrīd bija — sliktāk vairs nevar būt. Gads bija izaicinājumiem pilns. Vai tādēļ slikts? Nē! Šis gads paliks atmiņā, ar labo vai slikto — atkarīgs no katra paša.
Lai visas nebūšanas pagaist un mūs piepilda priekpilnas emocijas, jautri notikumi un miers sirdī! Laimīgu Jauno gadu!

Staburags.lv ARHĪVS

Par vienu spilgtu notikumu vairāk!

Kategorijas