Nepieciešama socializēšanās

www.staburags.lv

2020. gada 30. decembris 00:00

Iepriekšējā bobsleja sezona beidzās labi. Eiropas kausa kopvērtējumā ar Oskaru Melbārdi izcīnījām 2. vietu. Nevaru teikt, ka tas bija lielākoties mans nopelns, jo pērn sanāca diezgan liela rotācija. Gandrīz katrās sacensībās četrniekam bija kāds cits stūmējs, pēdējos posmos tas biju es. Ņemot vērā panākumu, šogad tiku iekļauts olimpiskās vienības B sastāvā. Kā parasti, pēc sezonas noslēguma mums ir trīs mēnešu pārtraukums. Tad sākās pandēmijas vilnis. Tas gan mani īsti neskāra. Attālināti pabeidzu pirmo kursu Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā. Man paveicās, jo attālinātais mācību process bija ērts, lai ar visu tiktu galā. Jūnijā sākās treniņnometnes. Tādēļ esam valstsvienības sastāvā, lai pārstāvētu Latvijas godu starptautiskā, profesionālā līmenī. Bobslejs ir olimpiskais sporta veids. Pavasara ierobežojumi mūs neskāra. Treniņu process noritēja, kā plānots. Divas nedēļas gatavojāmies Ventspilī, tad atpūta un divu nedēļu nometne Usmā.
Koronavīrusa testa veikšana sākās septembra otrajā pusē, kad Siguldā notika pasaules kausa pirmais posms. Mūs rūpīgāk novēroja, lai varētu uzturēties trasē starp citu valstu sportistiem, un vajadzēja pārbaudīties. Līdz šim katrs esam veikuši vairāk nekā 10 testu, visi līdz šim bijuši negatīvi. Esam spējuši izolēties no apkārtējās vides, lai vīruss mūs neskartu.
Otrais vilnis ir satraukuma pilnāks, nezinu, kurp doties. Tālāk plānojam doties 31. decembrī. Nevaru saprast, kur labāk uzturēties — vai braukt mājās ir prātīgi, nezinu, kur apkārtējie bijuši. Tikpat labi, ieejot veikalā, varu saķert “kovidu”. Tas liek vairāk izvērtēt un domāt, kur doties, kas ir nepieciešams un bez kā var iztikt.
Profesionālajā ziņā aizvadītais gads neatstās lielu ietekmi. Protams, ir sacensības un posmi, kas tiek pārcelti vai atcelti, un sportistiem nākas dzīvot tādā kā burbulī. Tomēr lielas ietekmes nebūs, jo valsts ir nākusi pretī profesionālajiem sportistiem, ļaujot trenēties, neierobežojot vēlmes un vajadzības. Amatieru līmenī, īpaši jauniešu vidū, šis ir skarbs laiks, kas atstās manāmas sekas uz sportistu līmeni un rezultātiem. Iespējas trenēties ir apgrūtinošas. Pārorganizējot treniņu darbu ārā, nepieciešams papildu ekipējums. Ietekmē arī fakts, ka nav jau kam īsti gatavoties. Trūkst motivācijas. Sportistiem mači vajadzīgi, lai pārbaudītu savas spējas un vērotu citu progresu. Arī sportistiem ir nepieciešama socializēšanās.
Ceru, ka nākamais gads būs labāks un mūs nemocīs vīrusa draudi. Galvenais — saglabāt pozitīvu domāšanu un neuztvert situāciju saasināti. Pasaule jau neapstājas viena vīrusa priekšā. Neraugoties uz grūtībām un šķēršļiem, kādam tas varbūt nāks par labu.
Reinis Nungurs,
bobslejists

Staburags.lv ARHĪVS

Nepieciešama socializēšanās

Kategorijas