No sirds veidots darbs nevar neizdoties

2020. gada 23. decembris 00:00

Tuvojas svētki, un laikā, kad piedāvājums ir tik plašs, bet gribas tuvos cilvēkus iepriecināt ar ko īpašu, izvēle dažkārt nav vienkārša. Tādas īpašas lietas top aiviekstietes Jolantas Sirmās mājas darbnīcā. Turklāt katrs viņas darbiņš līdz pat pēdējai iesaiņojuma niansei veidots ar lielu mīlestības devu.

Atpakaļ mākslā
Satiekot Jolantu pirmo reizi, var pateikt — viņa ir radoša personība ar lielu uzņēmību un enerģiju. Tādi ir arī viņas darbi — grafikas zīmējumi ar latvju ornamentiem, simboliem u. c. motīviem, kas izmantoti un atveidoti dažādos tēlos. Tas viss grezno porcelāna krūzītes, sveces un citas lietas. Turklāt tādus zīmējumus neatradīsiet citiem, jo tie ir Jolantas pašas veidoti, un katrs dizaina paraugs ir patentēts.
Lai pastāstītu par Jolantu un to, ko viņa dara, vislabāk sākt ar to, kā viss veidojās.
— Esmu sapratusi, ka man nav piemērots darbs četrās sienās noteiktās stundās. Man visu laiku vajag pārmaiņas. Turklāt allaž gribējies atgriezties mākslā, jo esmu beigusi Pļaviņu Mākslas skolu un Rīgas Mākslas un mediju tehnikumā apguvu vides dizaina specialitāti. Atceros, mākslas skolas laikā tik ļoti aizrāva zīmēšana, ka nereti vēlu vakarā tikai attapos — aiz loga ir tumšs, un pārējie audzēkņi jau devušies mājās. Pēc tehnikuma beigšanas darba specialitātē gan man nebija, jau mācību laikā sapratu, ka to atrast nav viegli un būs jāmeklē kas cits. Tad apguvu kosmētiķa profesiju un gadu pastrādāju salonā, kas lielākoties bija prakses laikā, bet tas tomēr nebija mans. Man vajag kustību un plašumu, un kādu laiku tāds bija viesmīles darbs restorānā. Patika, bet pēc laika biju jau visu apguvusi un atkal radās vēlme pēc kaut kā cita. Biju arī ārzemēs, bet man tomēr gribējās atgriezties un darīt kaut ko Latvijā, jo cik tad ilgi var kaut ko meklēt. Tad kāpēc lai tā nebūtu māksla? Tagad noteikti noderēja visa pieredze, ko esmu ieguvusi, — stāsta Jolanta.
Izvēlas latvisko
Atgriešanās no ārzemēm un jaunas, pastāvīgas nodarbošanās meklējumi sakrita ar pandēmijas laiku, kad iespējas atrast darbu bija ierobežotākas. Tāpēc domājusi — kāpēc ne tagad kaut ko savu! No idejas līdz gataviem darbiem pagājis nepilns gads. Sākums gan nebija viegls, jo nācās cītīgi piestrādāt, lai iecere iegūtu labāko atveidojumu uz papīra. Turklāt viņa noteikti gribēja izmantot latviskos motīvus. Jolanta stāsta, ka lielākoties attēlos sastopami Austrumu motīvi, kas populāri arī hennas zīmējumos, ko apguvusi. Viņai gribējās sev tuvāko. Zīmējusi, pētījusi un meklējusi informāciju par latvju rakstiem.
Jolantas zīmējumos ir trīs galvenie motīvi — latvju sakta un citi raksti, Rīgas kaķis un dažādi galvaspilsētas simboli, kā arī sieviešu tēli ar dabas elementiem — augiem un jāņzālēm, jo vasaras saulgrieži ir viņas mīļākie svētki un spēcīgi uzrunā. Rīgas kaķis, kas oriģināli ir melns, bet Jolantas zīmējumos balts, šobrīd esot vispopulārākais, jo arī daudziem tik pazīstams gan Latvijā, gan ārpus tās robežām.
Vai ir padomā darbi arī ar dzimtā Pļaviņu novada simboliem? Jolanta atzīst, ka jā, bet vēl nav iznācis laika pie tā pieķerties. Piedāvājums ieinteresējis arī blakus novadu pašvaldības.
Ieinteresē ražotājus
Neilgā laikā izveidojusies sadarbība ar uzņēmumiem “Piebalgas porcelāns” un “Dobeles sveces”, kuri ražo produkciju ar Jolantas zīmējumiem. Viņa stāsta, ka devusies pie ražotājiem ar saviem zīmējumiem, kurus tie ieinteresējuši, lai arī atzinuši, ka pamatā sadarbojas ar pieredzējušiem māksliniekiem. Zīmējums uz papīra gan ir viens, bet uz smalkiem porcelāna traukiem vai svecēm — kas cits, un rezultāts ir lielisks — filigrāns darbs ar savu stāstu.
Šos izstrādājumus viņa realizē pati, jo autorei svarīgs arī iesaiņojums. Mīlestība pret to, ko dara, un aizrautība patiesi bagātīgi pievienota katrai viņas lietai līdz pat vismazākajai iesaiņojuma detaļai. Viņa vēlas, lai katrs to izjustu, paņemot rokā viņas gatavotās lietas. Jolantai visu gribas izdarīt pēc iespējas labāk, un nereti tik ļoti aizraujas, ka neaizdomājas, vai ieguldījums iesaiņojumā nav lielāks par pašu preci...
Telpu aizņem zīmējumi
Izmēģināts zīmējumus atveidot arī uz T krekliem, bet Jolanta vēl meklē piemērotākos audumus, lai rezultāts būtu kvalitatīvs. Šie izstrādājumi ir ļoti pieprasīti. Ieceres ir vēl un vēl, un dažkārt pat sevi jāpiebremzē, jo visu nevar pagūt un vajag plašāku telpu. Pagaidām viņas darbnīca ir mājas istaba, un dažkārt ir tā, ka visu telpu aizņem tikai zīmējumi.
— Kad sāku strādāt pie savas idejas, viss apkārt patiesi bija vienos zīmējumos, un nekam citam nebija vietas. Nereti zīmēju augām dienām un dažkārt naktīs, jo gribējās pabeigt. Pirmajiem rādīju vecākiem, un viņiem viss patika. Ģimene ir tā, kas mani atbalsta par visiem simts, jo visu daru pati, un tas ir liels darbs, — stāsta Jolanta.
Lai iepazīstinātu ar saviem darbiem, viņa pagaidām izmanto “Facebook” un “Instagram” platformu. Top arī sava mājaslapa un gribas internetveikalu ar pilnu dāvanu servisu — no precēm līdz pat iesaiņojumam. Tāpēc papildus apgūta arī floristika, kas noticis diezgan intensīvā tempā. Šīs zināšanas noder konfekšu pušķu veidošanā.
Cilvēki novērtē
Vēls viens motīvs Jolantas darbos ir motocikli. Šī aizraušanās viņai no tēta, kurai pamazām pievienojusies pārējā ģimene. Pati ar motociklu brauc divus gadus.
— Vienmēr esmu bijusi tēta meitiņa. Visur staigāju viņam līdzi, tāpēc tehniskas lietas man zināmas un tuvas. Braucu gan ar traktoru, gan automašīnu, gan motociklu. Sāku braukt kopā ar vecākiem, tad pievienojās brāļi, krusttēvs, un rīkojam ģimenes brau-
cienus. Esmu diezgan mierīga braucēja, jo patīk izbaudīt vietas, ko apmeklējam, un tas ir piedzīvojums. Ļoti īpaši vienmēr bijuši ikgadējie motobraucēju pasākumi, kas ir ļoti interesanti un ģimeniski. Šogad tas viss gan nenotika, — stāsta aiviekstiete.
Šobrīd viņa lielākoties ir savos dzimtajos Ķūģos, Aiviekstes pagastā, atzīstot, ka ne vienmēr jābūt lielpilsētā, lai nodarbotos ar savu uzņēmējdarbību. Nepieciešamības gadījumā viss ir sasniedzams. Turklāt, pateicoties savai nodarbei, viņa satiek un iepazīst vietējos cilvēkus. Iepriekš tas mazāk izdevies, jo ātri devās projām uz Rīgu mācīties un strādāt. Tagad arī citi paziņas arvien vairāk izvēlas dzīvi ārpus galvaspilsētas, un, pateicoties tam, rodas interesantas lietas un vietas.
Vienmēr apbrīnoju jaunos cilvēkus, kuri uzņēmīgi īsteno savas idejas, zinot, cik tas ir grūti un sākumā arī nevar rēķināties ar pastāvīgiem ienākumiem. Jolanta atzīst, ka tas nav šķērslis, ja tic tam, ko dara. Turklāt, ja tas ir sirdsdarbs, cilvēki to jūt un novērtē, tāpēc nevar neizdoties. ◆

Staburags.lv ARHĪVS

No sirds veidots darbs nevar neizdoties

Kategorijas