Ziemassvētku sajūtas staltbriežu ielenkumā

gad zupas virtuve sākusi darboties arī Daudzeses pagastā. Gintas Grincēvičas teksts un foto

2020. gada 23. decembris 00:00

Ziemassvētku sajūtas staltbriežu ielenkumā

Dašers, Dansers, Pransers, Viksens, Komēts, Kupids, Donners, Blidzens un Rūdolfs. Tie ir pasakām apvīto Ziemassvētku vecīša kamanu vilcēju — briežu — vārdi. Mītisko burvību briežos saskata bērni, taču ieskatīšanās acīs šiem staltajiem meža dzīvniekiem ir saviļņojošs brīdis ikvienam. Ne tikai apskatīt, bet arī pabarot un paglaudīt briežus var zemnieku saimniecības “Dobelnieki” briežu dārzā, kur saimnieko jaunā paaudze — skrīverietis Ralfs Pērsis un jaunjelgaviete Laila Pērse.

Saimnieko dzimtas īpašumā
Briežu dārzs ierīkots Ogres novada Ogresgala pagastā, zemē, kas ir Ralfa dzimtas mantojums. Ģimenei šeit ir vairāk nekā 100 gadu sena vēsture. Tepat joprojām dzīvo un saimnieko Ralfa vecmamma, tagad vadību pakāpeniski pārņem jaunā paaudze. Pirmie 32 staltbrieži (30 mātītes un divi tēviņi) “Dobelniekos” ieradās pirms diviem gadiem, valsts simtgades priekšvakarā — 17. novembrī. Darāmā netrūkst, iežogoti 16 hektāri zemes, vēl ir mežs un pļaujamās teritorijas. “Ar vīru sapratām, ka reiz nāksim uz šejieni saimniekot. Šai vietai ir liela vērtība, Ralfam tās ir dzimtas mājas, kur viņš pavadījis visas savas bērnības vasaras. Šeit saimniekoja viņa vecvectēvs, ievērojams kungs Bernhards Zeltiņš, kurš pats savam rokām cēlis akmens ēkas, kas pagalmā ir joprojām. Nākamajās paaudzēs saimniekoja sievietes. Daudzi manas paaudzes cilvēki izvēlas dzīvot ārzemēs, pilsētas dzīvoklī. Mums abiem lauku dzīve nekad nav bijusi sveša. Kad augu, mums bija govs, kas prasīja melno darbu — agru celšanos, slaukšanu, barošanu, zāles gādāšanu. Tu esi piesiets dzīvniekam. Pagājuši 20 gadi, un, šķiet, mode nāk atpakaļ — dzīvot laukos un nodarboties ar dažādiem lauku darbiem, vien laukos tagad saimnieko citādāk. Cilvēks, būdams egoists, radījis sistēmu, kurā maksimāli maz jāpiepūlas,” stāsta Laila. Abi ar vīru strādā algotu darbu, briežaudzētavā saimnieki pavada brīvdienas un darbdienu pievakares. Darba daudz, saimniecība vēl ir jauna — tikai divi gadi. Nekādu gatavu iestrāžu saimniekiem nebija. Iepriekšējā vasarā uzcelta saimniecības ēka, ierīkota šķirotava. Briežu pulks šo pāris gadu laikā savairojies trīskārtīgi.
Manipulē ar ēdienu
Lai gan saimniecības brieži ir draudzīgi un pieradināti pie cilvēkiem, tie tomēr ir meža dzīvnieki. Apmeklējot saimniecību, vēlams ievērot pāris “labas uzvedības” noteikumus.
“Brieži var sabīties, tādēļ nevajadzētu skaļi klaigāt vai sist plaukstas. Dzīvnieks aizbēgs, un zaudētājs būs pats apmeklētājs. Jo mierīgāks un klusāks ir cilvēks, jo lielāka iespēja, ka briedis uzvedīsies tāpat. Otra lieta ir barošana. Mēs aicinām barību iegādāties audzētavā uz vietas. Dodam auzas, burkānus, ābolus un maizi. Ir izlikti paziņojumi nebarot dzīvniekus ar līdzatvesto pārtiku, taču tāpat ik pa laikam aplokā atrodam iekostu bulciņu. Cilvēks varbūt maldīgi domā, ka tā ir tā pati maize, bet tā nav. Brieži ir augēdāji, tādēļ bijām izbrīnīti, reiz aplokā atrodot desas luņķi,” stāsta Laila.
Staltbrieži cilvēku klātbūtnē jūtas ērti, tas panākts ar regulāriem apmeklējumiem un barošanu. Tas briežaudzētavām ir nepieciešams, jo atvieglo dažādu manipulāciju veikšanu — krotālijas iespiešanu ausī, potēšanu u. c. Audzētavas brieži ir vaislas dzīvnieki, tādēļ tiek veidoti ciltsraksti. Jo draudzīgāks dzīvnieks, jo saimniekiem vieglāk veikt nepieciešamās darbības un tikt ar briežiem galā. “Dobelniekos” brieži sadalīti divos ganāmpulkos — viens ir draudzīgāks, tajā ir pieredzējušākie brieži. Vecākajam briedim ir 12 gadu. Otrajā aplokā ir tramīgāki dzīvnieki, tajā ir aptuveni 20 mātīšu, pērnā un šī gada bērni. Daži labprāt nāk klāt mieloties no cilvēka rokas, citi ietur drošu distanci, bet vēl daži vislabāk jūtas atstatus. Vasarā dzīvniekus varētu nebarot, pilnībā pietiek ar ganībām, taču piebarošana ir manipulācijas veids. “Briedim ir savas īpatnības uzvedībā un dzīvesveidā, kā arī spēka ziņā tas ir daudz spēcīgāks par cilvēku. Lai veiksmīgi nodarbotos ar briežkopību, nepieciešams izmantot dažādas viltības, lai panāktu vēlamo rezultātu,” stāsta briežaudzētavas saimniece.
Ziņkārīgā intrigante Rebeka
Daži no briežiem prot izcelties, pievērst sev uzmanību, tādēļ arī tikuši pie vārda. Bailīgajā ganāmpulkā ir viena ziņkārīga intrigante, droša govs, kurai dots vārds Rebeka. Laila smej, ka tas nav nekas personīgs. Šī dāma ar savu uzvedību liek atsaukt atmiņā meksikāņu seriālus. Rebeka reiz izspruka no aploka un devās uz mežu. Laila jau domāja, ka govs neatgriezīsies, tomēr nolēma ar diviem spaiņiem auzu doties bēgli meklēt. Un labi, ka tā! Rebeka sadzirdēja iecienīto kārumu, Lailai kratot auzu spaini. Barojot bēgli, saimniece lēnām kāpās atpakaļ uz aploku pusi. Labi, ka līdzi bija divi spaiņi, ar vienu nebūtu pieticis. Rebeka atgriezās aplokā. Viņa joprojām izceļas ganāmpulkā. Neviena darbība vai kustība nepaiet, viņas acu skatiena nepavadīta.
Briežaudzētavās dzīvnieki dzīvo ilgāk nekā mežā, aplokā dzīves ilgums var sasniegt pat 20 gadu. Vaislas buļļi vislabāko fizisko formu un izskatu sasniedz sešu līdz 10, 12 gadu vecumā. Saimnieki nolēmuši neiesaistīties briežu dzemdībās — izdzīvos, kam jāizdzīvo, spēcīgākais. “Ja dzīvnieks nespēj piedzimt dabīgā, normālā ceļā, tad kaut kur saknē jau ir problēma.”
Atbildīgākais briežu audzēšanā ir šķirošanas process. Tas jādara vismaz reizi gadā, bet “Dobelniekos” šogad tas darīts divreiz. “Tas ir lielākais kontakts ar dzīvniekiem, tostarp ar buļļiem, kuriem ir ragi, un tie var iespert. Bailīgākie bara dzīvnieki nav paredzami. Svarīgi visu precīzi pierakstīt. Katram ir savs identifikācijas numurs. Tas ir ļoti atbildīgs darbs, kurā nedrīkst kļūdīties. Pārējais ir laika jautājums.” Ralfa vecāki ir agronomi, tādēļ saimniekojot jaunieši bez vieda ieteikuma un palīdzības saimniecībā nepaliek.
Kāzinieku
pieturpunkts
Ar tūrismu “Dobelnieku” saimnieki sāka nodarboties maijā. Pirmā sezona nav rādītājs, jo šī gada apmeklētāji un interese bija daļēji uz citu nelaimes. Koronavīruss mudināja cilvēkus meklēt atpūtas iespējas dabā, un briežu dārza apmeklēšana bija viena no tām. “Dobelniekos” apmeklētājus gaida visu gadu. Rudenī, baura laikā, kad dzīv-
nieki ir agresīvāki, apmeklētāji netiek laisti aplokā, jo tas var būt dzīvībai bīstami.
Domājot par uzņēmējdarbības paplašināšanu, saimnieki ierīkojuši lapeni, ugunskura vietu un rotaļu laukumu bērniem. Atpūtas vieta piemērota piknikiem visu gadu. Saimniecības ēkā izveidots fotostūris, briežaudzētavu bieži apmeklē arī kāzinieki, tiekot pie unikāliem fotoattēliem briežu aplokā.
Raugoties nākotnē, ir skaidrs, ka darbība paplašināsies. Dzīvnieki, kuri neatbilst ciltsdarbiem, tiks realizēti gaļā — dzīvnieks tiks dīrāts, sadalīts kautķermenis, gaļa vakuumēta un nodota tirdzniecībai, tamdēļ top gaļas māja, virtuve, kurā varēs veikt visas šīs darbības, ievērojot Pārtikas un veterinārā dienesta prasības.
Latvijā briežu ragi visbiežāk tie izmantoti kā dizaina elements. Rags ir unikāls ar to, ka ir izmantojams ārstniecībā. “Kamēr rags ir dzīvs, tas ir klāts ar mīkstu pūciņu, kurā ir asinsrite. Āzijā šādus ragus nozāģē, samaļ un veido ārstniecības uzlējumus. Šādi ragi esot visefektīvākie. Bet arī sausus ragus var izmantot pārstrādē. Šobrīd mums ir tikai divi pieauguši buļļi. Lai gan ragu nav daudz, tomēr ir dažas idejas, kur un kā tos realizēsim — pagaidām tiek veikta priekšizpēte, kā briežu ragus varētu sagatavot kā košļājamo rotaļlietu suņiem un izstrādāt ekskluzīvas mēbeles eksportam.” ◆

Staburags.lv ARHĪVS

Ziemassvētku sajūtas staltbriežu ielenkumā

Kategorijas