Sagatavošanās stundām prasa vairāk darba un laika

2020. gada 15. decembris 00:00

337

Sagatavošanās stundām prasa vairāk darba un laika

Kopš pavasara skolas ieguvušas lielu pieredzi mācību procesa dažādošanā, ko ieviesusi Covid-19 pandēmija. Tas bijis laiks, kad daudz jauna iemācījušies skolotāji, skolēni un arī viņu vecāki. Par to, kā attālinātās mācības ietekmējušas ikdienas darbu un kādu pieredzi devušas, sarunājos ar Bebru pamatskolas direktori Lidiju Degtjarevu.

Sagatavojās laikus
— Kāds šķiet attālinātais darbs tagad, salīdzinot ar pavasari?
— Šobrīd jau to visu uztveram mierīgāk nekā pavasarī. Turklāt šo mācību gadu sākām ar A modeli — 80% mācību klātienē un 20% attālināti. Līdz ar to 7. — 9. klases skolēniem viena mācību diena nedēļā bija attālināti jau no septembra. Skolēni tādējādi varēja atsvaidzināt savas digitālās prasmes, ko jau bija apguvuši pavasarī, un sagatavojāmies tam, ka viss mācību process šai grupai būs attālināti, jo jau tobrīd tādu iespēju neizslēdza. Tā diemžēl arī notika. Domāju, ka tagad skolēniem bija vieglāk atgriezties attālinātā mācību procesa darba režīmā.
— Un skolotājiem?
— Noslogojums joprojām ir liels. Tā kā pati vadu krievu valodas stundas, zinu, kā tas ir praktiski. Tas viss prasa vairāk darba un laika. Ja stundas ir gan attālināti, gan klātienē, nepieciešams pārorientēties, prast ātri tikt visam līdzi, turklāt nemazinot stundu kvalitāti, jo mēs visi gribam nodrošināt skolēniem labu izglītību. Mācību stundas ir gan tiešsaistē, gan videomateriāli un uzdevumi, izmantojot visus iespējamos digitālos rīkus un mācību platformas. Tas ir svarīgi, lai stundās būtu dažādība — skolēniem nezustu interese, un tādā veidā arī varētu viņus motivēt mācīties. Katrā ziņā ilgstošas attālinātas mācības bērnus un jauniešus nogurdina.
— Kā skolēniem veicas?
— Skolēni ir dažādi — vieniem šāds režīms ir pat labāks, jo patīk klusums un miers, ir lēnāks darba temps. Aktīvākajiem tomēr vajag ar kādu aprunāties, būt kopā ar citiem, tāpēc atšķirtība traucē. Ir arī tādi, kuriem visu laiku vajag skolotāja klātbūtni, kurš virza, koordinē mācības un palīdz. Ar viņiem jāstrādā visvairāk, izmantojam dažādas mācību formas — sazināmies telefoniski, sarakstē vai tiešsaistē. Paldies “uzdevumi.lv” komandai, kas izveidojusi video platformu e-klasē, kas vēl vienkāršāk palīdz organizēt videostundas. Cenšamies izmēģināt un izmantot katru jauninājumu. Skolēni var arī nākt uz individuālajām konsultācijām, iepriekš piesakoties un ievērojot drošības pasākumus. Ir, kas to izmanto, lai arī ne visi, bet tā ir iespēja izprast dziļāk mācību vielu. Skolā īstenojam speciālo izglītības programmu skolēniem ar mācīšanās traucējumiem, kuriem šāds atbalsts ir būtisks. Tomēr klātienes mācības nevar aizstāt ar attālinātām, lai cik kvalitatīvas tās būtu, jo katram vēl ir arī sava uztveres spēja.
— Kāda ir vecāku līdzdalība?
— Regulāri rīkojam vecāku aptaujas par mācību norisi. Redzam, ka arī viņiem tas ir papildu slogs. Ir vajadzīgs lielāks atbalsts un iesaistīšanās. Kontakts veidojas ciešāks, palīdzam, kā varam. Arī vecāki labāk gribētu klātienes mācības, un visi ceram, ka pēc Jaunā gada skolēni varēs atgriezties skolā.
Solīto datoru
vēl nav
— Tehniskais nodrošinājums ir pietiekams, lai organizētu attālinātās mācības?
— Jau pavasarī vairākiem skolēniem bijām izsnieguši iestādes datorus un trīs skolēniem tos devām arī tagad. Vajadzība, iespējams, būtu vēl, bet pagaidām nav lūguši. Nodrošināt vēl kādu ar datoru šobrīd gan būtu problēma, jo tehnikas trūkst. Skolā pārsvarā ir stacionārie datori, kas nav piemēroti tiešsaistes stundām, jo tiem nepieciešams papildu aprīkojums. Tāpēc izdevīgāk pirkt portatīvos. Valsts solīja palīdzēt, un decembra sākumā skolai vajadzēja saņemt desmit jaunus datorus. Tas mums būtu pietiekami, bet vēl nekā nav. Skolas ar šo atbalstu rēķinājās un nemeklēja papildu līdzekļus, bet izlietoja tos citiem mērķiem. Tagad iekārtas ļoti noderētu. Labi, ka pavasarī tālredzīgi iegādājāmies trīs jaunus portatīvos datorus, lai nomainītu stacionāros skolotājiem. Arī viedtālruņi neatrisina situāciju, jo skolēni sapratuši, ka daudzus darbus tajos nevar izpildīt. Turklāt kompetenču izglītībā ne visos mācību priekšmetos ir grāmatas vai darba burtnīcas, ir jāizmanto darba lapas, bet ne visās ierīcēs atsevišķus failus var atvērt. Telefoni labi noder tiešsaistes stundām, bet ne praktiskam darbam.
— No Valsts izglītības satura centra ir ieteikums, cik daudz skolām jāorganizē tiešsaistes stundas un cik daudz ir patstāvīgs darbs. Vai tas ir optimāli?
— Jau pavasarī izstrādājām kārtību, ka skolotāji kopīgā vietnē ievietoja paredzētās tiešsaistes stundas, un bija labi redzama visa aina, lai kaut kas nepārklājas un nav par daudz. Vienojāmies, ka nepārslogosim skolēnus ar tiešsaistes stundām, un dienā tās būs ne vairāk kā trīs. Ja skolēns visu dienu nosēdēs pie datora, diezin vai būs spējīgs pildīt uzdoto un veiksmīgi pārkārtoties nākamajai stundai, kur nu vēl atpūsties. Sagatavotais darba plāns ir labs arī ar to, ka skolotājiem pašiem vieglāk strādāt un pielāgoties izmaiņām.
Tukšums
ir nomācošs
— Nebaida situācija, ka jaunajā gadā visiem vajadzēs mācīties attālināti?
— Baida, pat ļoti. Vispirms jau tāpēc, ka skola vispirms ir vieta, kas piepildīta ar bērnu balsīm. Jau pavasarī tas tukšums bija nomācošs. Bijām noilgojušies pēc kņadas. Arī tagad ir klusāks, jo mācās tikai dažas klases. Tukšums telpās rada arī iekšēju tukšumu. Mūsu izglītības un zinātnes ministre uzsvērusi, ka arī attālinātās mācības var būt pilnvērtīgas. Tomēr skolas jau sniedz ne tikai zināšanas konkrētos priekšmetos, bet arī citas dzīvei noderīgas zināšanas — kā komunicēt, socializēties, un tas ir svarīgi tālākā dzīvē. Paiet krietns laiks, kamēr klases pēc attālinātām mācībām atkal savstarpēji saliedējas.
— Iepriekš ministrija apsvēra iespēju, ka izglītības iestādes un pašvaldības varēs pašas lemt, kā organizēt mācību procesu atkarībā no esošās situācijas uz vietām. Tagad šādu iespēju ministre nepieļauj. Vajadzētu?
— Domāju, ka jā, kaut arī katru situāciju var vērtēt divējādi, un grūti pateikt, kā labāk. Tomēr visur nav vienāda situācija, un kritiskāka tā ir Rīgā, kā arī citās lielākajās pilsētās. Mums riski ir mazāki, un spējam ievērot visus drošības pasākumus. Līdz ar to iespējams, ka bērni skolā var justies drošāk nekā citur. Esam daudz darījuši, lai nodrošinātu visu nepieciešamo. Ir mums arī tādi, kuriem jābrauc uz skolu no tālākas vietas, bet sabiedriskais transports nav pārpildīts, kā tas varētu būt citur. Varējām nodrošināt telpas arī 5. — 6. klasei, ievērojot trīs kvadrātmetru platību. Turklāt arī starpbrīžos bērniem ir iespēja izkustēties. Darbs notiek klašu sistēmā, un pārvietojas skolotāji, nevis skolēni. Arī tehniskajam personālam ir citādāks darba ritms — katrā stāvā ir dežurants, skolotājs starpbrīžos var veltīt laiku, sagatavojoties nākamajai stundai, un bērni ir pieskatīti. Visu laiku domājam arī par vecākiem, kuriem tas viss sagādā papildu rūpes, jo jāstrādā, un bērni dažkārt paliek mājās vieni paši.
Vairāk lasa
— Kādi ir attālināto mācību ieguvumi?
— Gan skolēni, gan skolotāji pilnīgāk apguva digitālās prasmes. Visu laiku šajā jomā ir jauni piedāvājumi, un apgūtais ir labs pamats, lai to lietotu vairāk. Var izmēģināt jaunas lietas un izvēlēties piemērotāko. Skolotāji un skolēni apguva informācijas meklēšanas iespējas tieši mācībām. Arī lasīšanas prasmes bērniem attīstījās, jo attālinātais darbs to prasīja vairāk. Veidojās lielāka disciplīna, jo darbiem ir nodošanas termiņi. Tā ka tam visam ir arī savi plusi.
— Tagad varbūt visi būs teicamnieki, jo skolotājs no attāluma neredz, kā skolēns pilda pārbaudes darbu, un palīdzēt var arī vecāki?
— Tā gan nav. Ir tādi, kuriem vecāki palīdz, vairāk kontrolējot darbu vai norādot, kur meklēt atbildes, pavirza uz priekšu, bet to, ka bērnu vietā pildīja, nevar teikt. Arī vecākiem ir dažāda attieksme. Vērtējums ir atkarīgs no dažādām niansēm, ko skolotāji ņem vērā. Darbos parādās arī neuzmanības kļūdas. Kā jau teicu, bērnus šāds mācību modelis nogurdina. Pavasarī mācības bija aktīvākas, bet tagad pasīvākas, jo nav nekas jauns. Tiešām satrauc tālākā mācību norise. Skolotāji jau dara, lai motivētu un mācības būtu saistošākas, bet tas nevar izdoties ilgstoši. Jau labu laiku dzīvojam neziņā, un tas nomāc arī pieaugušos. Tomēr vienmēr uzsveru, ka nevar pārlieku uztraukties, jāsaglabā miers un jāturpina savs darbs. ◆

Staburags.lv ARHĪVS

Sagatavošanās stundām prasa vairāk darba un laika

Kategorijas