Kurmenes renesanse

2020. gada 11. decembris 00:00

619

Pusotra gada laikā, kopš Kurmenē darbojas mācītāja Andreja Mediņa vadītā kristīgā draudze, pagasta centru vairs nevar pazīt. No klusā, pamazām sabrūkošā tas pārtapis plaukstošā, skaņu, smaržu un Dieva mīlestības piepildītā vietā.

Tuvojoties Ziemassvētkiem, Kurmenes parks rotāts krāsainām gaismām, vainagiem, un muižas apkārtnē starp cilvēku runām un mūzikas skaņām dzirdama aitu blēšana un zosu gāgas. Tie, kas skaņas neizdod, pārsteidz ar spalvu rotu vai Latvijas dabai eksotisko izskatu.
Ekskursijā pa Kurmenes parku, baznīcu, klēti un muižu “Staburagu” pavada Vecumnieku novadā esošās Bruknas kopienas brīvprātīgais Niks Alpēns. Klausoties viņa stāstījumā, vērojot, salīdzinot pirms pāris gadiem tur redzēto, jāatzīst, ka no pagājušā gada jūlija, kopš te kalpo priesteris Andrejs Mediņš, baznīca piedzīvo renesansi. Šogad apritēja 150 gadu kopš Kurmenes Svētā Pētera Romas katoļu baznīcas atklāšanas. No mitras, aukstas, laika zoba nomocītas, kāda tā bija pēdējos gadu desmitus, tā īsā laikā atkal tapa stalta, dzīva, mājīga. Niks Alpēns stāsta, ka viens no pirmajiem darbiem bija meliorācijas sistēmas sakārtošana, lai no ēkas pamatiem aizvadītu mitrumu.

Tā dēļ sienas bija saplaisājušas, vietām atdalījies apmetums. Apstākļi bija nelabvēlīgi ērģelēm, kuras nu var uzskatīt par zaudētām. Šobrīd dievkalpojumos izmanto elektroniskās ērģeles. Niks teic, ka esot cerība ziedojumos savākt līdzekļus jaunām ērģelēm. Mūzikas instrumentu skanējums baznīcā pagātnē saistās ar Latvijā populāro mūziķi Uldi Marhilēviču. Viņa tēvs bija ērģelnieks šajā baznīcā, savukārt viņa dēlam ir iecere palīdzēt savākt ziedojumus jauna instrumenta iegādei. Baznīcā atjaunoti arī soli, no kuriem noņemtas daudzās, gadiem klātās krāsu kārtas, no jauna ierīkota elektrība, apkure.
Viens no jaunākajiem ieguvumiem redzams altāra daļā, kur aiz centrālās gleznas, kā arī divām gleznām altāra sānos ieklāti tekstilmākslinieces Anneles Slišānes gobelēni.
Jāpiebilst, ka dievkalpojumi te regulāri notiek ceturtdienās un svētdienās. Pandēmijas dēļ šogad Ziemassvētku dievkalpojumu plāno noturēt ārpus baznīcas telpām.
Pilsdrupu tornī — gaļas kūpinātava
No baznīcas caur parku dodamies uz bijušo estrādi, mākslīgajām pilsdrupām. Tās, kā arī visas apkārtnē esošās senās ēkas celtas, kad šeit dzīvoja Komarovsku dzimta. Pilsdrupas vēl nesen bija pielāgotas brīvdabas pasākumu estrādei, bet tagad tās kalpo kā skatu platforma. Vienā pilsdrupu tornī ierīkota karstā un aukstā gaļas kupinātava. Pamazām līdzās atjauno arī šeit senāk izveidoto dīķi, kuru vēlāk nekopa un ļāva aizaugt. Dīķa tālākajā galā top amfiteātris un skatuve. Savukārt aiz amfiteātra būvē pirti, kas vasarā kalpos arī kā telpas māksliniekiem.
Pa ceļam uz muižu un klēti Niks mūs iepazīstina ar kuplo putnu un dzīvnieku saimi, ko droši var saukt par minizoo. Vietējiem iedzīvotājiem ir ekskluzīva iespēja šurp atvest savus bērnus. Te ir vistas, zosis, fazāni, tītari, aitas, lamas, strausi. Lamu puiši — melnais Johans un baltais Amadejs — uz Kurmeni atvesti no Lietuvas. Uz trīsstāvu dzīvojamo namu pelēkā fona mulsinoši izskatās trīs strausi. Putni gan ļoti bailīgi, turklāt tikpat pelēki kā rudenīgā Kurmene. Visi parkā esošie mazie brāļi un māsas apskatāmi ik dienu. Kurš ļaujas — paglaudāms. Ar tumsu raibais pulciņš no parka plašumiem pārceļas uz kūtiņu jeb suņu māju — ēku, kurā barona laikā turēja medību suņus.
Ēkas izglābtas un dzīvo
Kopā ar Niku ejot cauri parkam, esam nonākuši pie muižas un ap 250 gadu senās klēts. Pirms šeit sāka saimniekot Mediņa draudze, abas ēkas bija tik kritiskas, ka, visticamāk, tās plānotu nojaukt. Muižas daļā grīdas vietā jau auga koki. Tagad remontdarbi, lielākoties klēts daļā, te notiek, arī neraugoties uz auksto laiku decembra sākumā. Niks teic, ka pagājušā gadsimta 30. gados nodega vecā muiža un jauno uzcēla līdzās klētij. Kamēr cēla jauno dzīvojamo ēku, saimnieki — Komarovski — dzīvoja klēts otrajā stāvā. Komarovski, aizejot no Kurmenes, visus savus īpašumus nodeva baznīcai. Tagad muižas ēka kļuvusi par mācītājmāju. Tā atjaunota, pateicoties mācītājam Henrijam Tropam, kurš šeit kalpoja sešdesmitajos gados. Viņš savos atmiņu krājumos smalki aprakstījis, kā izskatījās ēkas un to interjers. Ņemot verā aprakstus, mācītājs Mediņš centies restaurēt seno laiku gaisotni.
Pie muižas nākamgad plāno veidot ziemas dārzu, bet otro stāvu ar laiku veidos kā viesnīcu. Vasarā apmeklētājiem šeit atvērta omulīga kafejnīca. ◆

+ 2

Staburags.lv ARHĪVS

Kurmenes renesanse

Kategorijas