Organisms neatšķir labu un ļaunu

2020. gada 8. decembris 00:00

Vēsturiski šāda ķīmiska procesa izmantošana notika laikā, kad pasaulē pietrūka daudziem labi zināmā pārtikas produkta — sviesta. Zinātnieki, pārtikas tehnologi izmantoja augu eļļu, pievienoja tai dažas vielas — katalizatorus, dažādus metālus, piemēram, pallādiju vai niķeli, iedarbojās uz šo maisījumu ar ūdeņradi jeb piesātināja eļļu ar ūdeņradi, tādējādi to padarot stingru. Pēc tam radīto produktu attīrīja no piemaisījumiem, pievienoja aromatizētājus, un bija tapis mākslīgais sviests.

Pirmo reizi šādu reakciju veica un patentēja zinātnieki Vācijā. Nelielai atkāpei no zinātnieka stāstījuma gribu piebilst, ka šādi piesātināti tauki ir, tā teikt, garšīgāki, ātrāk rada sāta sajūtu un attiecīgi cilvēks jūtas pilnvērtīgāk paēdis.
Eļļas piesātināšanas procesā iedarbība notiek uz taukskābes molekulā dabiski izveidojušos dubultsaiti starp oglekļa atomiem. Viena saites daļa piesaistās metālam jeb katalizatoram, un šajā brīdī tauku molekulai piesaistās ūdeņradis. Problēma, kas rodas šīs reakcijas laikā: nepilnīgas hidrogenēšanās laikā “labā” “cis” transtaukskābe piesaistās metālam, bet reakcija nenotiek līdz galam — ūdeņradis nepiesaistās dubultsaitei, un mainās saites konfigurācija — no “cis” uz “trans”. Gadiem ejot, tehnoloģiskos procesus cenšas uzlabot, lai šādas reakcijas notiktu retāk. Vizualizējot “cis” un “trans” saites, jāiedomājas taisna līnija — “trans” — un lauzta — “cis”. Problēma ir, ka cilvēka organisms nav iemācījies atpazīt “cis” no “trans”. Organismā taukskābes piedalās šūnu veidošanā. Kad šūnas apvalkā nonāk “cis” taukskābe, apvalks jeb membrāna veidojas blīva, vienāda, bez pārrāvumiem. Šūnas apvalkā nonākot transtaukskābei, mainās šūnas membrānas īpašības — rodas pārrāvumi, un caur caurumainu šūnas apvalku notiek citādu vielu, piemēram, kālija un nātrija, apmaiņa. Dabiski organisms veidots tā, lai tajā būtu noteikta mikroelementu un makroelementu koncentrācija šūnā un ārpus tās. Organisma šūnu membrānas izmaiņas īpaši negatīvi ietekmē sirds veselību, jo sirdij šo elementu daudzums šūnās ir ļoti būtisks. Jāpaiet ilgam laikam, lai metabolisma rezultātā transtauki no šūnas membrānas noārdītos.
Lai cilvēka pārtikā nebūtu transtauku vai maksimāli samazinātu to klātbūtni, izstrādāti noteikumi izejvielu un gatavo produktu ražotājiem.

Transtaukskābju izmantošanas vēsture

◆ 1902. gadā vācu ķīmiķis Vilhelms Normans patentēja eļļu hidrogenēšanas procesu.

◆ 1909. gadā ASV kompānija “Procter&Gamble” nopirka Normana patentu ASV un sāka margarīna “Crisco” ražošanu.

◆ 1920. gadā margarīns aizvieto dzīvnieku izcelsmes taukus konditorejas izstrādājumu ražošanā. Pārsvarā izmanto sojas eļļu jeb, hidrogenējot to, iegūst sojas taukus.

◆ 1940. gadā — pirmās ziņas par to, ka transtaukskābes izraisa līdz pat 20 tūkstošiem nāves gadījumu no sirds slimībām.

◆ Jaunākie pētījumi rāda, ka, piemēram, laboratorijas pelēm, kurām bija iepriekš ievadīts hepatīta C vīruss un kuras pēc tam piecus mēnešus baroja ar transtaukskābēm bagātu barību, attīstījās aknu vēzis.

◆ Uhaņas Ķīnā zinātnieku pētījumi rāda, ka transtaukskābēm bagāta uztura lietošana sievietēm pirmsmenopauzes posmā — vecumā no 44 līdz 48 gadiem — var pastiprināt depresijas veidošanos.

Staburags.lv ARHĪVS

Organisms neatšķir labu un ļaunu

Kategorijas