Teātri slēgti, lidmašīnas lido

Iveta Skaba, laikraksta “Staburags” korektore

2020. gada 8. decembris 00:00

Aizvadītās darba nedēļas pirmā diena sākās skaistā, cerīgā baltumā. Šobrīd cerības par baltajiem Ziemassvētkiem izgaisušas gan tiešā, gan pārnestā nozīmē.
Nedēļas sākumā televīzijā izskanēja ziņa par Lubānas novadu kā vienīgo, kuru vīruss nav skāris, taču pēc pāris dienām arī tur tikai reģistrēts pirmais “kovida” slimnieks.
Pagājušajā nedēļā ar Covid-19 kārtējais saslimstības rekords — 3. decembrī ziņoja par 930 saslimušajiem. No 500 līdz 700 slimo dienā mūsu mazajai valstij ir daudz. Līdz ar to palielinās arī hospitalizēto slimnieku skaits, ne visi slimību var izgulēt mājās. Līdz svētdienai stacionāros ārstējās 604 pacienti, kopumā vietu skaits ir 670. Brīvo vietu skaits, pieaugot saslimšanai, ar katru dienu sarūk. Tikai tā gan nav vienīgā problēma šajā situācijā. Ne mazāk svarīgi ir, ka slimnīcās trūkst personāla. Žēl ārstu, māsiņu un aprūpētāju, kuri riskē ar savu veselību un pārgurst šajā laikā. Lielās slimnīcas piesaista medicīnas studentus, uzrunāti arī pensionētie ārsti, lai kaut cik atvieglotu darbu pārslogotajam personālam.
Lai vīrusu apturētu, nepieciešama vakcīna. Lielbritānija pirmā no rietumvalstīm devusi zaļo gaismu vakcīnas pret Covid-19 izmantošanai, masveidā to sāks darīt šonedēļ.
Pagājušajā nedēļā Ministru kabineta sēdē tika izskatīta vakcinācijas stratēģija. Veselības ministrija noteikusi, ka vispirms vakcīnas saņemtu veselības aprūpes darbinieki, tad sociālās aprūpes centru klienti un darbinieki, tad secīgi personas vecumā virs 60 gadiem, cilvēki ar hroniskām slimībām, operatīvo dienestu un izglītības iestāžu darbinieki.
Sabiedrības aptaujas gan liecina, ka teju puse — 44% — iedzīvotāju nemaz nevakcinētos pret Covid-19. Arī pret gripu, kas plosās katru gadu, potējas maz. Iespējams, šoreiz cilvēkus attur bailes, jo nav jau zināms, kādas blaknes tā varētu radīt un vai no slimības pasargās. Tiek lēsts, ka Latvijā vakcināciju varētu sākt kādu laiku pēc Jaunā gada.
Pagājušajā nedēļā valdība līdz 11. janvārim pagarināja ārkārtējo situāciju un noteica stingrākus pasākumus Covid-19 ierobežošanai. Tie mainās tik bieži, ka jau grūti kļūst izsekot līdzi, un katru reizi tie rada pamatīgu negāciju vilni. Problēma ir arī, ka ierobežojumi netiek pienācīgi skaidroti.
Nevaru saprast, kāpēc kristībās un bērēs var piedalīties ne vairāk kā 10 cilvēku (neskaitot ar to norisi tieši saistītos cilvēkus, piemēram, garīdznieku) un ne vairāk kā no divām mājsaimniecībām, tajā pašā laikā, piemēram, piketos var pulcēties līdz 25?! Pilnībā piekrītu aktierim Jurim Hiršam. Arī viņš ir nesaprašanā, kāpēc ārkārtējās situācijas laikā teātri slēgti, bet lidmašīnas lido?! Lidmašīnas salons arī ir slēgta telpa, un cilvēki tajā pavada vismaz divas stundas.
Lielu sašutuma vētru radīja noteikums, ka no 4. janvāra 1.—4. klases skolēniem skolā jālieto maskas. Iniciatīvu platformā “ManaBalss” līdz svētdienas pēcpusdienai pret šo prasību bija parakstījies 26 841 cilvēks, un tā jau ir iesniegta izskatīšanai Saeimā. Ja ir kāda iespēja, kas ierobežo saslimstību, tā noteikti jāpiemēro. Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska piesauc citu Eiropas valstu pozitīvo pieredzi. Domāju, mums ir pietiekami daudz jomu, kur izmantot citu valstu pozitīvo pieredzi, taču šoreiz vajadzētu meklēt citu alternatīvu. Nevaru iedomāties, kā pirmklasnieciņš lielo zilo masku uzliks savai mazajai sejiņai. Ar vienu masku dienā nepietiks, vajadzēs vairākas. Vai skolotājs spēs katram izsekot līdzi? Pirms tam gan premjers Krišjānis Kariņš rosināja sākumskolēnus no nākamās nedēļas sūtīt pagarinātā ziemas brīvlaikā, kas būtu “jāatstrādā” vasarā. Neatbalstītu arī šādu ideju. Jau maijā, līdzko iestājas silts laiks, skolēniem grūti nosēdēt un koncentrēties mācībām. Nedomāju, ka šajā laikā varētu notikt pilnvērtīgs mācību process, tās pāris nedēļas, visdrīzāk, atsēdētu tik ķeksīša pēc.
Samērā plašu rezonansi sociālajos tīklos raisījis arī tas, ka sestdienās, svētdienās un svētku dienās drīkst strādāt tikai aptiekas, tajā skaitā veterinārās, savukārt veikalos drīkst pārdot tikai pārtikas preces (izņemot alkoholu un cigaretes), higiēnas preces un degvielu. Domāju, ka vismaz “kovida” laikā vajadzētu panākt, lai veikalu apmeklējums nav izklaide. Piemēram, bijušais Valsts prezidents Valdis Zatlers uzskata, ka brīvdienās vajadzētu slēgt visus veikalus. Taču nedēļas nogalē, kā jau bija paredzams, lielāks pircēju pieplūdums bija novērojams piektdien. Taču, kā medijiem pavēstīja tirdzniecības tīklu “Maxima” un “Rimi” pārstāvji, ka situācija bijusi mierīga.
Brīžiem šķiet, ka kādas amatpersonas demisija teju sāks kļūt par ikdienu. Vēl nav rimušas runas par vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces demisiju, te tiek pieprasīta gan veselības ministres, gan premjera demisija.
Tā kā šobrīd konflikts samilzis starp Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību (LIZDA) un nozares ministri Ilgu Šuplinsku, LIZDA pieprasa izglītības ministres atkāp-
šanos, jo nav apmierināta ar viņas reformām un komunikācijas stilu. No 15 prasībām I. Šuplinska gatava atbalstīt tikai vienu, daļēji — divas, pārējās vienkārši ignorē. Savukārt arodbiedrība nevar piekrist, ka ārkārtējās situācijas laikā tiek virzīti grozījumi likumdošanā, kas apliecina neizpratni par pedagoga darba būtību. Šajās dienās premjers Krišjānis Kariņš ticies ar abām pusēm un cer, ka konfliktu izdosies atrisināt mierīgā ceļā. Nesaskaņas gan nav vienā dienā radušās. Šuplinska konfliktos ar nozari iedzīvojusies jau no darbības pirmajām dienām, šķiet, no tiem viņa neko nav mācījusies, jo spriedze tikai pieaug. Vien viņas pašas spēkos nesaskaņu sienu sagraut. Tā paša “kovida” dēļ pašlaik cieš izglītības kvalitāte. Taču politiķiem prioritāte ir budžeta pieņemšana, un šo rīvēšanos viņi nopietni neuztver. Atbalstu LIZDA paudusi ZZS un “Saskaņa”. Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens uzskata, ka patlaban nav izveidojusies situācija, kurā kādam būtu jāprasa Šuplinskas demisija. Līdzīgās domās ir arī Nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars. “Pariešiem” jādomā, ko virzīt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatā, un nācijas izglītības problēmām nav laika pievērsties. Kā allaž, ar rūgtumu nākas secināt, ka daļa tautas kalpu četrus gadus atsēž, lai uzlabotu savu materiālo labklājību, un tālāk par savu degungalu neredz un arī negrib redzēt.
Svētdien adventes vainagā iededzām otro sveci. Par divām svētdienām jau esam tuvāk Ziemassvētkiem. Lai gaišs un mierpilns svētku gaidīšanas laiks!

Staburags.lv ARHĪVS

Teātri slēgti, lidmašīnas lido

Kategorijas