Žurnālā “Dārza Pasaule”

www.staburags.lv

2020. gada 4. decembris 00:00

◆ Kā prognozēt slimību un kaitēkļu attīstību nākamgad.
◆ Kā un kur bērt ziemā uzkrātos pelnus.
◆ Neizlietotais mēslojums un substrātu uzglabāšana.
◆ Topinambūri jeb Jeruzālemes artišoki.
◆ Kā pareizi ieziemot rokas un motorizētus dārza darbarīkus, lai pavasaris nesākas ar to remontu.
◆ Dekoratīvās ābeles, kuras stāda skaistuma, bet ne augļu dēļ.
◆ Nacionālā botāniskā dārza speciālistu padomi, kā aprūpēt falenopšus.
◆ Kā ziemā cīnīties pret augu kaitēkļu un slimību iedīgļiem. Aizvadītajā sezonā parādījās jauna tendence — vietējie kaitēkļi siltajā ziemā slikti pārziemoja. Toties parādījās jauni, iepriekš neredzēti. Tomēr kopumā lielāko daļu kaitēkļu vairāk ietekmē pavasaris. Domājot par jauno dārza sezonu, ja decembris būs auksts un sniegots, dārzkopji var mierīgi atpūsties. Ja tāpat kā iepriekšējos gadus gadumijā vēl aizvien zaļos zāle, var turpināt rudenī iesāktos dārza fitosanitāro uzlabošanu: sagrābt nobirušās lapas, ābolus un zarus, no siltumnīcas, kastēm un dobēm izvākt augu atliekas un to visu sakompostēt vai nodot bioatkritumos. Tas atmaksāsies.
◆ Vai pelni uzlabo kompostu?
Krāsns vai kamīna pelnus, ja tie nav izkaisīti dārzā, mēdz bērt arī komposta kaudzē, jo tā ir salīdzinoši skāba vide. Taču pēdējo gadu pētījumi, kā skaidro Dārzkopības institūta pētniece Valentīna Pole, apstiprina, kā tā tomēr nevajag darīt. Iemesls ir šāds: jebkura sārmaina viela, arī koksnes pelni, reaģējot ar amonija formas slāpekli, pārvēršas amonjakā un izkūp gaisā. Tādējādi, izberot pelnus komposta kaudzē, var zaudēt pat 70% slāpekļa, kas atbrīvojas, trūdot nezālēm, rudenī kritušo lapu vai puķu lakstiem un visam citam, kas tur katru reizi sakrājies.
◆ Dekoratīvās ābeles nākamās sezonas dārzā.
“Ābeles, īpaši ziedēšanas laikā, ir krāšņa rota katram dārzam. Bet dekoratīvās ābeles ir īpaši krāšņa rota. Tās zied bagātīgi, ļoti krāšņiem ziediem,” uzskata stādaudzētavas “Pīlādži” vadītājs Jānis Zilvers. Dekoratīvās ābeles stāda košumdārzā vai kā robežkokus starp to un augļudārzu. Tās dalās trīs grupās — paradīzes ābeles, vilkābeles un ogu ābeles.
◆ Var pārstādīt arī lielu koku.
Gadās, ka kociņš savulaik piestādīts pārāk tuvu mājas sienai, bet gadu gaitā pāraudzis māju. Lai tas nebojātu fasādi, jumtu vai pamatus, saimnieki redz iespējā to nozāģēt. Tomēr mūsdienās var glābt gan ēku, gan saglabāt koku. Labākais laiks koka pārstādīšanai ir vēls rudens, kad augam aktīvais veģetācijas posms iet uz beigām. Der arī agrs pavasaris. Pārstādot jāievēro, ka minimālais dziļums, kas kokam svarīgs dzīvības uzturēšanai, kur ir smalkās saknītes, ir 30—50 cm. Dziļāk un tālāk iet enkurojošās saknes. Savukārt sakņu zona ir vidēji trīs koka vainaga diametri, bet minimālā sakņu aizsardzības zona — pieci koka vainaga diametri. ◆

Staburags.lv ARHĪVS

Žurnālā “Dārza Pasaule”

Kategorijas