Īsto patiesību un dzīves pamatu iepazīst baznīcā

2020. gada 4. decembris 00:00

375

Īsto patiesību un dzīves pamatu iepazīst baznīcā

Lai arī Gundega Biete ir rīdziniece, cilvēki Pļaviņās viņu zina. Kopā ar vīru mācītāju Haraldu viņa aktīvi iesaistās Pļaviņu Sv. Pētera evaņģēliski luteriskās un Gostiņu evaņģēliski luteriskās draudzes dzīvē. To pārstāvji par viņu teic —
Dieva dāvana, jo ar Gundegas uzņēmību abos senajos dievnamos aizsākts būtisks remonts. Viņa gan allaž uzvērusi, ka ir tikai viens no posmiem kopējā darītāju ķēdē. Tomēr ļoti būtisks. Gundega vienmēr šķitusi ar atvērtu sirdi pret apkārtējiem, gaiša miera pilna, tajā pašā laikā ar lielu degsmi un apņēmību. Laikā, kad aizvadīta Pirmā advente un sākusies Ziemassvētku gaidīšana, aicināju viņu uz sarunu.

Liktenīga sastapšanās
— Kā sagaidījāt Pirmo adventi?
— Adventa vainagā iedegtas sveces, un skatos, ka aizvien vairāk māju logos parādās elektriskās spuldzītes. Arī mūsmājās ir tāda tradīcija, jo bērniem ļoti patīk gaismas virtenītes, un līdz ar ierastajiem ikdienas darbiem gaidām Ziemassvētkus. Bērni tik ļoti gaida, ka izgatavoja apaļu pulksteņveidīgu kalendāru kā sniegavīra galvu. Pagriežot rādītāju — burkāna degunu —, var redzēt, cik vēl līdz tiem atlicis. Sirsniņas ir cerību pilnas par dāvaniņām, kas būs zem eglītes. Tas ir labi, ka dāvinām un ka ir, ko dāvināt. Kad tad vēl, ja ne Ziemassvētkos! Prieka piepildījums svētku vakarā ir, kad pārbraucam no dievnama un svinam svētvakaru. Tik ļoti Dievs šo pasauli mīlēja, ka deva savu Vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas viņam tic, nepazustu, bet iemantotu mūžīgo dzīvību. Cik cilvēka prātam neaptverama, dārga un vērtīga ir šī dāvana — pasaules tumsā Dievs dāvina vislielāko gaismu un cerību savu dēlu Jēzu Kristu. To arī novēlu katram, mīļajam laikraksta lasītājam — sastapties ar šo gaismu un dievišķo mīlestību jau tagad, adventē, un gaidāmajos Ziemassvētkos.
— Kur jums sākusies kristietība? Vai ģimenē?
— Es teiktu, ka jā, vien iztrūkusi paaudze padomju laikā — tētis un mamma, kuri mani ar brāli neaudzināja kristīgā garā. Pat pretēji, biju dzirdējusi, ka tāds Jēzus ir ebreju Dievs un izdomājums. Bet Dievam nav robežu uz cilvēku sirdīm. Mana dzimtā vieta ir Ogres novada Suntaži, un bērnībā dzirdēju vietējās baznīcas zvana skaņas. Jau tad nodomāju — kādreiz jāaiziet uz baznīcu.
— Izdarījāt to?
— Tuvāk ar Dievu sastapos, kad strādāju Latvijas Televīzijā. Tur dievkalpojumu translācijas režisore Dace Kudiņa pienāca un iedeva aicinājumu uz dievkalpojuma tiešraidi Rīgas Jēzus evaņģēliski luteriskajā baznīcā. Teica, lai aizejot, tur esot labs mācītājs — Erberts Bikše. Man bija 23 gadi un tobrīd interesēja viss, kas bija ezoterisks. Darba kolēģu vidū bija domubiedru grupiņa, kur pārspriedām šīs lietas, zīmējām horoskopu kartes un daudz ko citu. Jo vairāk lasījām, jo likās, esam gudrāki un garīgāki, bet tā nebija patiesība. Īsto patiesību un dzīves pamatu iepazinu Kristus baznīcā Viņa draudzē.
— Kāda bija šī sastapšanās?
— Toreiz iegāju Rīgas Jēzus evaņģēliski luteriskajā baznīcā un atceros, cik tur bija daudz ģimeņu ar bērniem, vecvecākiem, tēviem un mammām, kuri kopā gāja garām pie dievgalda. Nodomāju, cik brīnišķīgi, ka visa kuplā saime var būt kopā baznīcā, un es arī gribētu tādu ģimeni. Vienā no dievnama apmeklējuma reizēm paņēmu uz sola esošo lapiņu, kur bija rakstīts Dieva vārds: “Kas bīstas To Kungu, tam pieder drošs cietoksnis, un arī viņa bērni ir tur pasargāti.” (Sal.14:26) Tātad tur ir tā drošā vieta man un maniem bērniem?! Kurš gan negrib justies drošs un pasargāts šajā dzīvē, arī šobrīd, kad Covid-19 kā vētra brāžas pāri visai pasaulei. Un šī drošā vieta ir Dieva tuvums un klātbūtne cilvēka dzīvē. Uzticoties Viņam, bailes par rītdienu atkāpjas.
— Rīgas Jēzus evaņģēliski luteriskā baznīca izrādījās liktenīga.
— Jā. Turpat Rīgas Jēzus draudzē sastapu savu tagadējo vīru Haraldu. Tur arī laulājāmies, tur kristīti pirmie divi bērni — Filips, kuram tagad ir 14 gadi, un Rebeka (12 gadi). Tad Haraldu nozīmēja kalpošanā uz Pļaviņu Sv. Pētera evaņģēliski luterisko un Gostiņu evaņģēliski luterisko draudzi. Pļaviņu baznīcā kristīta mūsu deviņgadīgā Marija un Asnāte, kurai nu jau septiņi gadi. Visa ģimene esam piederīgi Pļaviņu luterāņu draudzei. Filips palīdz tētim altāra sakārtošanā un zvana lielo Pļaviņu baznīcas zvanu.
Sāk ar mazumiņu
— Kā iesaistījāties abu dievnamu sakārtošanas procesā?
— Vīra kalpošanas sākumā enerģiskā — man šobrīd ļoti tuvais cilvēks — draudzes priekšniece Anita Caunīte paņēma mani aiz rokas un teica: “Gundega, vai jūs varētu, lūdzu, uzrakstīt kādu projektu baznīcai?” Kaut nebiju to darījusi, redzēju daudz vajadzību abu baznīcu remontā. Par baznīcu man vienmēr sirds degusi, jo tā ir ne tikai kultūrvēsturiska celtne un vērtība, tur taču notiek cilvēka dzīvei vissvarīgākās lietas, kas saistītas ar viņa piedzimšanu kā Dieva bērnam, kristībām, laulību, dievkalpojumiem, kur pats Dievs kalpo cilvēkam, un visbeidzot ar šīs pasaules atstāšanu un pāriešanu mūžībā. Un kristietis jau šajā dzīvē sāk dzīvot mūžīgu dzīvi. Baznīca ir kā tilts starp pagātni, tagadni un nākotni, kur tik populārajā dziesmā “Es dziedāšu par tevi, tēvu zeme” mēs taču dziedam: “Es dziedāšu par teku nomīdīto no tēviem liepu lūku apavā, tur vaidot māte gaitā staigājusi un, Dievu pielūgdama, baznīcā.” Dievnams ir vieta, kur satiekas paaudzes, un ir patiess prieks, ka Pļaviņās ir ģimenes, kur vecvecāki, bērni un mazbērni iet pa šo “nomīdīto teku”. To arī mācu saviem bērniem, nekad neatstāt šo īpašo vietu — Kristus baznīcu.
— Kā sākās šis darbs?
— Dievnama atjaunošanas darbus Gostiņos sākām ar apmēram 300 eiro. Pateicoties vispirms jau Dievam, cilvēkiem un piesaistītajai projektu naudai, atjaunojām Gostiņu dievnama pilošo jumta segumu, satrupējušo torni un ļoti sliktā kārtībā esošās jumta konstrukcijas Pļaviņu baznīcā. Visgrūtākais ir tieši piesaistīt finansējumu, bet tālākais ir komandas darbs. Tas viss iespējams skaitliski varbūt ne tik lielās draudzēs. Arī no malas vienmēr var lūgt cilvēku palīdzību, un visbiežāk netiks atteikts.
— Kur ir jūsu dzimtā puse?
— Kā jau minēju, Ogres novada Suntaži. Par savu dzimto vietu gan vienmēr esmu uzskatījusi Ērgļus. Tā vieta saistās ar vissiltākajām atmiņām par vecvecākiem, skaistajiem Ērgļu pakalniem, lauku darbiem, kas devuši rūdījumu turpmākajai dzīvei, par bitēm, kuru tur ievāktais medus man joprojām šķiet visgaršīgākais. Vidusskolas laikā devos uz Rīgu, kur pabeidzu Rīgas Franču liceju. Tad studijas Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātē, un bijusi dažāda darba pieredze. Tagad algotu darbu nestrādāju, aizvadītais laiks pagājis, audzinot savus bērnus, esot kopā ar viņiem gan priekos, gan bēdās. Tomēr turpinu mācīties un studēju Rīgas Tehniskajā universitātē nekustamo īpašumu pārvaldību, jo vēlos iegūt zināšanas, kā labāk rūpēties par ēkām — kultūras mantojumu.
Ģimenes
jāaizsargā
— Jūsu viena no lielākajām vērtībām vienmēr bijusi ģimene. Pēdējā laika notikumi gan satraukuši sabiedrības daļu par tās nozīmes saglabāšanu arī turpmāk. Kāpēc?
— Tikko nosvinējām Latvijas 102. dzimšanas dienu un zinām, ka viena no mūsu tautas pamatvērtībām ir ģimene ar tēvu un māti. Stipras ģimenes ir tautas pastāvēšanas priekšnosacījums. Arī Latvijas Republikas Satversme noteic, ka Valsts aizsargā un atbalsta laulību — savienību starp vīrieti un sievieti. Cik skaisti skan — valsts aizsargā! Taču ar Satversmes tiesas šī gada 12. novembra spriedumu par tēva atvaļinājuma piešķiršanu bērna mātes partnerei — homoseksuālai draudzenei — ir pārdefinēts ģimenes jēdziens, tajā ietverot dažādas kopdzīves formas, tostarp vīrietim ar vīrieti, sievietei ar sievieti, un šis iespēju klāsts ar laiku paplašināsies, jo ir arī citas grupas. Faktiski Satversmes tiesas lēmums paver iespēju viendzimuma pāriem arī adoptēt bērnus, iekļaut skolu programmās izglītību par dzimumu neitralitāti jeb tā dēvēto “gender” ideoloģiju, ka zēns bioloģiski nepiedzimst kā zēns un meitene kā meitene, bet dzīves laikā izvēlas, kāds dzimums būs. Citās valstīs ir piemēri, ka tie vecāki, kuri pret to iebilst, tiek sodīti vai bērni izņemti no ģimenes, jo tā esot vardarbība pret bērnu. Lai nevienu neaizskartu, vecāki likumdošanā pārdefinēti kā “vecāks Nr. 1” un “vecāks Nr. 2”. Tas viss jau notiek Rietumeiropā, uz kuras līmeni mēs tā tiecamies. Tā ir ideoloģija, kas iznīcina Dieva iedibināto un arī latviskajā dzīvesziņā noteikto, kas ir ģimene. Daudzu grāmatu autore, publiciste un žurnā-
liste Vija Beinerte par Satversmes tiesas lēmumu šī gada 27. novembrī raksta “Latvijas Avīzē”: “Kā var iznīcināt nāciju? To sašķeļot un atņemot tai orientierus. Soli pa solim noārdot robežas — starp literāro un sētas valodu, starp brīvību un visatļautību, starp instinktu un morāli. Visbriesmīgākā ir nevis teritorijas, bet prāta okupācija.”
— Ko paredzēts darīt, lai aizsargātu ģimeni?
— Šobrīd, lai aizsargātu bērnu tiesības uz māti kā sievieti un tēvu kā vīrieti, vairāk nekā 40 nevalstisko organizāciju un daudzi sabiedriski aktīvi cilvēki ir atbalstījuši iniciatīvu par dabiskas ģimenes aizsardzību un nostiprināšanu Latvijas Republikas Satversmē. Iniciatīva iesniegta Manabalss.lv, lai savāktu 10 000 parakstu un tālāk tos iesniegtu Saeimā. Satversmes tiesa dažu tiesnešu sastāvā nevar uzspiest tautas vairākumam jauno liberālo ideoloģiju, paplašinot ģimenes jēdzienu, jo tas ir jālemj tautai. Tādēļ tuvākajā laikā paredzēts rīkot referendumu. Šajā adventa laikā, kad gaidām tumsas atkāpšanos, Covid- 19 sērgas mitēšanos, gaismas, miera, izlīguma un visbeidzot prieka ieplūšanu sirdīs, būsim garīgā nomodā par savu tautu, ģimenēm, laulību un bērniem! Lai netiekam aizrauti līdzi svešajai ideoloģijai, kas līdz ar koronavīrusu kā tumsa spiežas mūsu zemē! Lai Dievs mūs visus svētī! ◆

Vizītkarte

Vārds, uzvārds: Gundega Biete.
DZĪVESVIETA: Rīga.
IZGLĪTĪBA: augstākā, turpina studijas Rīgas Tehniskajā universitātē.
NODARBOŠANĀS:
mājsaimniece un Pļaviņu
Sv. Pētera draudzes locekle.
ĢIMENE: vīrs Haralds, bērni Filips, Rebeka, Marija un Asnāte.
VAĻASPRIEKI: garas un ātras pastaigas Latvijas dabas takās ar tūrisma objektiem. Muzicēšana ģimenē (bērni mācās mūzikas skolā) un ģitāras spēles apguve kopā ar vecāko dēlu. Sakrālais mantojums —
tā vēsture, atjaunošana un pārvaldība.

Staburags.lv ARHĪVS

Īsto patiesību un dzīves pamatu iepazīst baznīcā

Kategorijas