Par miljonu bagātāki

2020. gada 1. decembris 00:00

253

Šī gada pavasarī “kovida” dēļ “Staburags” ar domubiedriem ekskursijā neaizbrauca, taču bija apņēmības pilns rudenī doties uz Latgales pusi.

Lai arī kalendārs vēstīja, ka klāt jau oktobris, zelta rudens dabā vēl nevaldīja, taču tas ceļotprieku nemazināja, arī par laikapstākļiem sūdzēties nevarēja.
Šoreiz mūs ceļš veda uz Krāslavu, Piedruju, Indru. Varētu teikt, ka mēs braucām skatīties Daugavu. Varbūt pirmajā mirklī izklausās dīvaini, jo likteņupes krastos dzīvojam. Taču braucām skatīties īsto Daugavu — tādu, kādu to veidojusi daba, un cerams, ka tāda tā arī mūžīgi paliks.
Šo vienas dienas ceļojumu varētu nosaukt arī par Daugavas izzināšanas braucienu, ar ko ieguvām ļoti daudz informācijas par savu likteņupi. Ar to domāju par mums, kas dzīvojam Aizkraukles reģionā abos tās krastos, kur iegrozījies mūsu liktenis.
Pasaules mantojuma sarakstā
Esam dzirdējuši par Daugavas lokiem, un mums bija iespēja kādu no tiem arī apskatīt. Daugavas loki ir dabas parks Latgales dienvidaustrumos un aizņem Daugavas ieleju no Krāslavas līdz Naujenei. Parks izveidots 1990. gadā, lai saglabātu unikālos dabas kompleksus, dabas un kultūrvēsturiskās vērtības un mazpārveidotu ainavu Daugavas senlejā. 2011. gadā parks iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma Latvijas nacionālajā sarakstā.
Daugava ir dabas parka struktūras ass, tā met gleznainus līkumus. No upes krastiem paveras brīnišķīgas ainavas. Raksturīgākā īpatnība ir astoņi lieli Daugavas līkumi (iegrauztie meandri), kuru garums sasniedz 4—6 km, un to krastos izvietojušās pamatkrasta kraujas.
Lai apskatītu kādu no lokiem, var doties arī pa Dinaburgas taku, kas ir apmēram vienu kilometru gara. Taču, ejot pa to, nāksies pieveikt stāvās kāpnes, kas ved gan augšup, gan lejup vairāk nekā 300 metru garumā. Vecāka gadagājuma cilvēkiem šis kāpiens varētu būt par grūtu. 25 metru augstumā paceļas Naujenes pilskalns, uz kura saglabājušās drupas no Dinaburgas pils. Tepat arī apskatāms šīs pils makets. Redzam Daugavu, kas rāmi plūst. Pretējais krasts gluži vai ar roku aizsniedzams. Ne miņas no plašuma, kāds Aizkrauklē, Ķegumā. Te ir arī vieta, kur Daugava met pirmo loku, un tas ir Elernes loks.
Viļņotos Daugavpils jūra
Taču varēja būt arī citādi, un no šī skaistuma šodien mēs neredzētu neko. 1979. gadā tika sākti Daugavpils HES celtniecības priekšdarbi, un būvdarbos jau bija iztērēti 12 miljoni rubļu. Tā būtu bijusi ceturtā spēkstacija uz Daugavas.
1986. gada vasaru žurnālists Dainis Īvāns pavadīja sievas dzimtajā pusē — Daugavas senlejas apkārtnē pie Slutišķiem. Pilnā sparā ritēja būvdarbi. Dainim Īvānam smeldza Pļaviņu HES celtniecības dēļ zudušais skaistums pie Pļaviņām, Kokneses un Staburaga. Bija skaidrs, ka zem ūdens nokļūs ne viena vien sādža un šajā vietā tiks izjaukta Daugavas gultne, lai viļņotos Daugavpils jūra. Tā kā bija plānots upi padziļināt līdz Novopolockai Baltkrievijā, topošā būve laupītu miljonu vērtos skatus. Tas viss mums tiktu atņemts. Dainis saprata, ka jārīkojas. Tajos laikos tas bija drosmīgs un bīstams solis. Kopā ar enerģētiķi un rakstnieku Artūru Snipu tapa raksts “Par Daugavas likteni domājot”, ko publicēja laikraksts “Literatūra un Māksla”. Raksts sabiedrībā radīja lielu rezonansi, un 1987. gadā Daugavpils HES celtniecība tika pārtraukta. Latvijas vēsturē ar to sāka iezīmēties Trešā atmoda — ceļš uz neatkarību.
Uz 10 latu banknotes
Skaisto Daugavas plūdumu var redzēt, arī uzkāpjot Vasargelišku skatu tornī, kas ir 21 metru augsts. No tā var redzēt Rozališku loku. Ainavu, kas paveras no skatu torņa, savulaik redzējām uz 10 latu banknotes. Saistībā ar šo ir arī kāda vietējā leģenda. Viens no bijušajiem ministriem reģionālās vizītes laikā arī esot uzkāpis šai skatu tornī un pēc tam atzinies, ka, lai kā centies, tomēr nespējis saskatīt to ainavu, kas attēlota uz naudaszīmes. Vietējie ļaudis tam ātri rada skaidrojumu — viņš jau tādu rokās nav turējis...
(Turpmāk vēl.)

Staburags.lv ARHĪVS

Par miljonu bagātāki

Kategorijas