Kad nāve šķiet labs piedāvājums

Iesaka Ginta Grincēviča, laikraksta “Staburags” reportiere
Man, tāpat kā daudziem, laimējies nepieredzēt karu un neizjust diktatora varu. Vizualizāciju sniedz televīzijas pārraides un pieticīgas atmiņas no vēstures grāmatām — gadaskaitļi, upuru skaits, ciešanu stāsti. Iespējams, tādēļ, ka šis laiks man ir kaut kas tik svešs un nesaprotams, tas mani vienmēr interesējis — Otrais pasaules karš, ebreju iznīcināšana, koncentrācijas nometnes. Heteres Morisas romāns “Aušvicas tetovētājs” ir labākā grāmata, kas šogad nonākusi manās rokās. Stāsta pamatā ir bijušā Aušvicas gūstekņa nepastarpināta liecība. Kaut gan dažas šeit atainotās tikšanās un sarunas ir izdomātas, galvenajos vilcienos stāsta notikumi ir aprakstīti atbilstoši īstenībai, un informācija, kas pasniegta kā fakti, ir izpētīta un pārbaudīta. Stāsta galvenais varonis ir ebrejs Lali Sokolovs. Aušvicas nometnē Lali tiek priviliģētā amatā — kļūst par tetovētāju. Tieši viņš ir tas “nelietis”, kurš katram nometnē ieslodzītajam uz rokas ietetovē numuru. Tās ir beigas līdz šim zināmajai dzīvei, šajā brīdī vairs nav vārda, pagātnes, tiesību — cilvēks kļūst par numuru. Pie ciparu zīmoga tiek arī jauna sieviete Gita, viņa nolaupa Lali sirdi. Sapņi par iespējamo kopīgo nākotni palīdz izdzīvot šausminošos notikumus. Nebojāšu intrigu un tālāko notikumu gaitu neatklāšu. Daudzi varētu negribēt iedomāties tā laika un vietas notikumus. Tomēr šāds ieskats ļauj labāk un patiesāk izprast to, kas risinājās pirms nieka 80 gadiem. Cilvēka dzīvībai nometnē nebija vērtības. Bads, bailes, atšķirtība no mīļajiem, smags darbs, ļaušanās pāridarītājam izmantot ķermeni, ārsta eksperimenti, vardarbība — ja jāizvēlas šādu ikdienu vai nāvi, tad otrais šķiet labs piedāvājums. Vēsturiski notikumi atainoti caur cietušajiem. Tas vairs nav tikai vēsturisks notikums, cietušo skaits — tas ir patiess dzīvesstāsts, nelaimīgo liktenis.
Autore izdevusi grāmatas turpinājumu “Cilkas ceļojums”. Cilka ir Gitas draudzene, kurai bija liela loma Lali un iecerētās dzīvē. Grāmatas otrajā daļā ir daži Cilkas atmiņu brīži no Aušvicas nometnes, kas palīdz labāk izprast pirmās daļas notikumus.
Lai izdzīvotu, grāmatu galvenajiem varoņiem bieži nācās rīkoties pretēji sirdsapziņai. Mūsdienās grūti iedomāties tādu varonīgumu, spēku un vēlmi dzīvot. Lali nomira 2006. gadā 90 gadu vecumā. Uz viņa rokas joprojām bija liecība par skarbajiem dzīves notikumiem, viņa numurs bija 32407. ◆
Kategorijas
- Reklāmraksti
- Afiša
- Balles
- Izstādes
- Koncerti
- Teātris
- Citi pasākumi
- Sporta pasākumi
- Laikraksta arhīvs
- Foto un video
- Veselība
- Vaļasprieks
- Lietotāju raksti
- Latvijā un pasaulē
- Dzīve laukos
- Izglītība
- Operatīvie dienesti
- Novadu ziņas
- Aizkraukles novadā
- Jaunjelgavas novadā
- Kokneses novadā
- Neretas novada
- Pļaviņu novada
- Skrīveru novadā
- Vecumnieku novadā
- Viesītes novadā
- Sports
- Viedokļi/Komentāri
- Statiskas lapas
- Pazudis/atrasts
- Abonēšana
- "Staburaga" projektu raksti
- Kultūra