Uzticēties vajag, bet ne katram

www.staburags.lv

2020. gada 27. novembris 00:00

Izveicīgi cilvēki, kuri vēlas nopelnīt uz citu rēķina, bijuši vienmēr. Šajā Covid-19 pandēmijas laikā, kad ir krīze, samazinās darba vietas un ienākumi, aktivizējas dažādas krāpšanas. Zvanus ar vilinošiem piedāvājumiem vai ziņām, kad nepieciešams finansiāls risinājums, saņēmuši daudzi. Šo sarunu rezultāts bijis dažāds, arī nepatīkams, lai gan informatīvā telpa ir pilna ar brīdinājumiem uzmanīties no krāpniekiem un skaidrojumu, kā neiekrist to tīklos.
Galvenais mērķis — nauda
Dzīvē bieži ir kā zināmajā sakāmvārdā par aitām un to cirpējiem, turklāt blēži izmanto visdažādākās un visatjautīgākās metodes, lai izkrāptu citiem naudu. Vissenākais un efektīvākais ir pārsteigums — negaidīti paziņojot jaunumus, un nav būtiski, vai tie ir labi vai slikti. Kā skaidro psihologi, šādos gadījumos cilvēkā “ieslēdzas” vēlme un vajadzība sākt rīkoties.
Krāpnieku mērķis galvenokārt ir citu cilvēku nauda. Tā kā tā visbiežāk ir iedzīvotāju banku kontos, ne maciņā vai “zeķē”, negodīgi cilvēki mēģina iegūt bankas datus.
Pēdējā laika aktualitāte ir viltus zvani bankas vārdā. Pirms kāda laika izskanēja informācija, ka vairākiem iedzīvotājiem zvanīts no vienas no zināmākajām bankām Latvijā — “Swedbank” —, aicinot nosaukt savus bankas datus it kā drošības pārbaudes nolūkā. Telefona numurs līdzīgs, un cilvēki bija pārliecināti, ka tas patiesi bija zvans no bankas.
Bankas darbinieki pa tālruni datus neprasa
“Swedbank” mediju attiecību vadītājs Jānis Krops atgādina jau iepriekš izskanējušo brīdinājumu — banka nekad nezvanīs klientam vai nesūtīs īsziņu, e-pastu, lai prasītu pieejas kodus internetbankai. Ja bankas darbiniekam būs nepieciešams sazināties ar klientu, tad viņš lūgs klientam pašam piezvanīt uz bankas konsultācijas centru.
— Iemesls šādai rīcībai ir krāpnieku mēģinājumi izlikties par bankas darbiniekiem vai Smart-ID pārstāvjiem, lai izvilinātu no klienta internetbankas piekļuves lietotājvārdu un kodus. Diemžēl mēdz gadīties, ka krāpnieki spēj paslēpties pat zem šķietami līdzīga tālruņa numura ar banku. Tāpēc arī visi zvani vai e-pasti ir piesardzīgi jāvērtē un jebkuru aizdomu gadījumā labāk lieku reizi pārtraukt sarunu ar piezvanījušo personu un pašam zvanīt uz savu banku. Pat ja cilvēks redz bankas numuru un tiek uzrunāts vārdā, jāatceras, krāpnieki izdomā aizvien jaunus veidus, kā likt noticēt, ka zvana no bankas. Tāpēc ir būtiski atcerēties, ka bankas darbinieks nekad nelūgs nosaukt bankas piekļuves datus pa tālruni. Ja kādam esat šādā veidā tos atklājis, tad, visticamāk, otrā pusē jau kāds rīkojas ar jūsu naudu, — stāsta Jānis Krops.
Slēpjas aiz pazīstama numura
Krāpnieki arī izmanto visas tehnoloģiju iespējas, tai skaitā mājaslapas internetā, kurās iespējams zvanīt uz jebkuru numuru pasaulē, tāpat norādot jebkuru numuru vai uzņēmuma nosaukumu kā zvanītāju. Tādos gadījumos tiek izmantots ļoti līdzīgs tālruņa numurs, kas līdzīgs bankai, un pirmajā brīdī cilvēks uzreiz nepamana atšķirību. Tehniski diemžēl ir iespējams noslēpt konkrētu numuru aiz citas identitātes.
— Mums ir jautāts, kā iespējams, ka zvanītājs uzrunā cilvēku kā bankas klientu. Tas ir nejaušības princips, jo “Swedbank” ir liels klientu loks, un nav grūti “trāpīt” pareizajam. Ja tā nav, tad krāpnieks atvainojas, ka kļūdījies un nevienam nekādas aizdomas nerodas. No šādiem darboņiem gan cieš visu banku klienti. Noteikti vajag uzmanīties, ja zvanītājs runā tikai krievu valodā, jo visi bankas darbinieki zina valsts valodu, — saka “Swedbank” pārstāvis.
Diemžēl bankai nav iespējams bloķēt ārzemju zvanus, tādēļ ikvienam ir jābūt uzmanīgam un vērīgam. Tomēr bankas pārstāvji nekad nezvanīs no ārvalstīs reģistrēta numura, un vienmēr jāpievērš uzmanība, vai tālruņa numurs sākas ar Latvijas kodu +371.
Ja ir kaut mazākās aizdomas, ka zvana viltus bankas darbinieks, vienkāršākais risinājums ir pārtraukt telefonsarunu un tālrunī bloķēt zvanītāja numuru. Tāpat var pārtraukt sarunu un piezvanīt uz bankas konsultāciju tālruņa numuru, izstāstot situāciju un precizējot, vai iepriekš notikusī saruna tiešām varēja būt bankas vārdā veikts zvans vai tomēr krāpniecības mēģinājums.
Nereti krāpnieki bankas vārdā izsūta arī viltus īsziņas. Tās tiek sūtītas no krāpnieciskas interneta saites, kuras atverot klientus novirza uz viltus interneta bankas lapu. Ievadot “Swedbank” internetbankas pieejas kodus, jāpievērš uzmanība mājaslapas adresei. Piemēram, ja tā nav www.swedbank.lv, šādā lapā to darīt nedrīkst.
Viss aizdomīgais
jāpārbauda
Ja e-pastā saņemat aicinājumu atjaunot savus datus, šādas shēmas mērķis ir pārliecināt cilvēku dalīties ar vērtīgu informāciju, piemēram, bankas kartes datiem, lai it kā apstiprinātu identitāti un atjaunotu informāciju. Šādi e-pasti parasti tiek veidoti līdzīgi oficiāliem paziņojumiem no bankas vai citām iestādēm. Tāpēc svarīgi ir pārbaudīt, vai sūtītāja e-pasta adresē iekļauta pareiza mājaslapas adrese, vai tajā nav iesprucis kāds lieks cipars vai burts. Ja e-pasts šķiet aizdomīgs, labāk izdzēst nekā atvērt aizdomīgus failus.
Jānis Krops stāsta, ka ir bijuši gadījumi, ka cilvēkam raksta it kā konkrētas organizācijas, piedāvājot darbu. Šajā Covid laikā cilvēki aizdomājas par papildu peļņas iespējām un nereti atbild. Viss gan notiek attālināti, kas tiek pamatots ar pandēmiju. Lai startētu tālāk nākamajā atlases kārtā, tiek nosūtīts dokuments, kas jāparaksta, autorizējoties norādītajā vietnē ar savu internetbanku. Līdz ar to krāpnieki ir ieguvuši nepieciešamos datus un nekāds darbs tālāk netiek piedāvāts. Tomēr der aizdomāties, ka, piedāvājot kādu darbu, uzņēmumam tik un tā jātiekas ar potenciālo darbinieku, un tam nav pieciešama nekāda autorizācija.
Siers peļu slazdā
Vēl viens krāpšanas veids, no kā vajadzētu uzmanīties, ir dažādu veidu investīciju krāpšana. Šķiet, ka Latvijā tas nav aktuāli, tomēr tā nav. Veikli runājot, krāpnieki spēj radīt priekšstatu, ka pārstāv kādu investīciju uzņēmumu un aicina ieguldīt uz ļoti kārdinošiem peļņas nosacījumiem. Te vajadzētu atcerēties, ka visus investīciju pakalpojumu sniedzējus regulē Finanšu un kapitāla tirgus komisija, kur var vērsties, lai pārliecinātos, vai pakalpojuma sniedzējam vispār ir tiesības un licence piedāvāt investīciju pakalpojumus Latvijas iedzīvotājiem. Jānis Krops atgādina, ka ir arī kompānijas, kuras zaudējušas licences, bet tik un tā turpina piedāvāt pakalpojumus.
Ikvienas investīcijas zelta likums ir neticēt bezmaksas sieram, kāds var būt tikai peļu slazdā, un ieguldīt tikai tik daudz naudas, cik vari atļauties zaudēt. Ja piedāvājums ir divas vai trīs reizes izdevīgāks nekā citās kompānijās, tad nekas labs tur nevar būt. Vispirms jāmeklē informācija par šo uzņēmumu. Īpaši uzmanīgiem jābūt ar darījumiem kriptovalūtā, akciju vai zelta tirgošanas platformām. Tās bieži vien ir pat legālas, tomēr tik un tā iesācēji mēdz zaudēt visu ieguldīto naudu pieredzes trūkuma dēļ.
Vēl izplatīts krāpšanas veids ir romantisku attiecību imitēšana, kas ir tikai ar mērķi izkrāpt naudu. Stāsti ir dažādi — cilvēks ir militārā misijā Afganistānā vai citā krīzes plosītā valstī. Lai izkļūtu no turienes, nepieciešams šim cilvēkam pārskaitīt naudu aviobiļetei vai kādam citam mērķim, lai varētu satikties un būt kopā. Pēc naudas saņemšanas jūtas gan izplēn un sarakste apsīkst. Nez no kurienes uzradies pielūdzējs visbiežāk ir tikai krāpnieks, kurš maskē savus patiesos nodomus zem romantiskām attiecībām un tukšiem solījumiem. Nereti šādi krāpnieki lūdz pārskaitīt naudu kriptovalūtā vai kādā citā platformā, kas nav vienkārši izsekojama, kā tas ir ar konkrētu bankas kontu.
Krāpnieki lamatās noķer gan vecus,
gan jaunus
Jānis Krops atzīst — tas ir mīts, ka par krāpnieku upuriem biežāk var kļūt seniori. Krāpnieku lamatās iekrīt arī salīdzinoši jauni cilvēki, un vecumam šajā ziņā nav tik liela nozīme, jo krāpnieki galvenokārt cenšas “spēlēt” uz cilvēku emocijām, radot sajūtu, ka tūdaļ, tūdaļ notiks kaut kas briesmīgs un situācijas atrisināšanai nepieciešama steidzama rīcība.
— Piemēram, kāds paziņo, ka tūlīt no jūsu konta kāds aizskaitīs visu naudu, un zvanītājs it kā bankas vārdā prasa nosaukt savu internetbankas lietotājvārdu, lai pārliecinātos par klienta konta drošību. Cilvēks tajā brīdī apjūk un to nereti izdara. Vēlāk gan viņš ir pārliecināts, ka neko tādu nav darījis, bet, noklausoties sarunu ierakstu, tā tomēr bijis. Krāpniekiem visos laikos bijusi veikla mēle ar teicamām pārliecināšanas prasmēm. Vienmēr ir iespēja pārtraukt šādu sarunu un piezvanīt pašam pakalpojumu sniedzējam, lai pārliecinātos, vai teiktais atbilst patiesībai, vienalga, vai tā ir banka vai kāds cits uzņēmums, kurš piedāvā investīcijas, darbu vai laimestu loterijā. Tas ir pāris minūšu jautājums, — saka Jānis Krops.
Iekrīt naivuma un alkatības dēļ
Šie ne tuvu nav visi veidi, kā cilvēkus mēģina apkrāpt. Tie ir miljonu solītāji internetā, kur katrs gadījums aprakstīts kā neticams veiksmes stāsts ar iespējam ikvienam. Atliek vien iegādāties piedāvāto paketi vai atvērt kontu, un bezrūpīga dzīve nodrošināta. Lai pie tā visa tiktu, ir kaut kas jāsamaksā, un rezultātā nauda tiek citiem. Ja neatceries, ka būtu piedalījies loterijā, izdzēs šādus e-pastus. Ja tomēr esi piedalījies kādā loterijā, pārbaudi, vai e-pasts ir sūtīts no atbilstošā uzņēmuma. Sazinies, lai pārliecinātos par laimestu. Atceries, ka krāpnieki paļaujas uz cilvēku naivumu un alkatību un laimesti vienmēr tiek izsniegti bez jebkādas maksas — uz vietas vai ar pārskaitījumu. Līdzīgi ir ar dažādām viktorīnām un testiem, kuros mudina noskaidrot, kādam dzīvniekam vai filmas tēlam esat līdzīgs. Tas viss nereti izveidots, lai iegūtu datus un vēlāk tos izmantotu turpmākās krāpniecības shēmās.
Tāpēc jāuzmanās un rūpīgi jāizvērtē katra sava darbība internetā. Krāpnieku taktika pamatā balstās uz nelielu summu izkrāpšanu no iespējami lielāka “klientu” skaita. Cilvēks, kurš savas neuzmanības vai nezināšanas dēļ šķīries no pārdesmit eiro, visticamāk, nedosies uz policiju un neziņos par krāpšanas gadījumu. Zaudējumi šajā gadījumā pamatā ir morāli, nevis finansiāli. Tāpēc jāsaglabā modrība un jāsargā savi dati.
Ja tomēr nācies kļūt par krāpšanas upuri, noteikti vajag ziņot par to policijai un bankai. Kā arī, ja redz nepazīstamus vai aizdomīgus darījumus savā bankas kontā kaut viena centa apmērā, labāk nobloķēt karti un sazināties ar banku. ◆

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Staburags.lv ARHĪVS

Uzticēties vajag, bet ne katram

Kategorijas