Staburags.lv ARHĪVS

Aizkraukles fizioterapeite: ar muskuļu testēšanu organismā var noteikt funkcionālus traucējumus

Aizkraukles fizioterapeite: ar muskuļu testēšanu organismā var noteikt funkcionālus traucējumus

Janīna Grinsone ir sertificēta fizioterapeite Aizkraukles medicīnas centrā. Viņa ir apguvusi lietišķo kinezioloģiju, kas palīdz detalizētāk iedziļināties un izprast pacienta sūdzību cēloņus. Rūpīgā un profesionālā attieksme pret pacientiem Janīnai ir pašsaprotams jēdziens. Veiksmīga komunikācija un pareiza ārstniecības metodika ir laba galarezultāta pamatā.

Nejaukt ar ārstu vai masieri
— Kādēļ kļuvāt par fizioterapeiti?

— Jau bērnībā gribēju kļūt par speciālistu, kas palīdz cilvēkiem. Uzgāju fizioterapiju, kas vairāk atbilda tam, ko vēlējos. Es varu turpināt mācības un pārkvalificēties, bet šobrīd man patīk tas, ko es daru, ka spēju palīdzēt cilvēkiem. Man patīk izaicinājumi, netipiski, interesanti gadījumi. Katru dienu ir pārsteiguma efekts, es nekad nezinu, kāds pacients ar kādām sūdzībām atnāks.
— Kādas ir biežākās pacientu sūdzības?
— Standarts ir muguras sāpes. Veiksmīga ārstēšana atkarīga no ārsta un pacienta komunikācijas. Man kā speciālistei ir jāiedziļinās un jāizskaidro pacientam, kas un kāpēc. Viss sākas ar muguras sāpēm, bet ārstēšanās gaitā atklājas dziļākas problēmas.
— Fizioterapeitus nereti jauc ar masieriem. 
— Jā, joprojām cilvēki jauc. Fizioterapeits ārstēšanā izmanto dažādas tehnikas, viena no tām ir masāža. Es neesmu ne masiere, ne ārste, bet funkcionālā speciāliste. Daži cilvēki vienkārši nezina, nākas skaidrot.
— Ārstēšanās procesā reizēm fizioterapeiti uzdod vingrinājumus, kas pacientam jāpilda mājās. Vai šos mājasdarbus pacienti pilda godprātīgi?
— Ir grūti. Svarīgi pacientu nepārslogot. Jā, seansa laikā es parādīšu un mēs veiksim 30 vingrinājumus, bet es iesaku piecus vingrinājumus, ko var pildīt mājās kā rīta rosmi. Ja pacients paņems šo mazumiņu un pildīs, man būs prieks un ārstēšanās process būs veiksmīgāks. Arvien vairāk manāmas pozitīvas tendences. Ja noskaidrojas, ka vainojama ergonomika darbavietā, tad tā uzreiz tiek labota. Cilvēki saprot, ka viņiem konkrētajā vidē ir jādzīvo un jāstrādā, lai saudzētu sevi, tiek veiktas pozitīvas pārmaiņas. Ja nekas nemainītos, tad pacienti visu laiku atgrieztos.
— Fizioterapeitiem ir liels noslogojums?
— Jā, pie mums vēršas visu vecumu cilvēki. Jaundzimušo bērniņu vecāki nāk, lai viņiem parādītu, kā pareizi turēt mazuļus. Vēlāk viņi nāk konsultēties, vai bērns attīstās, staigā, stāv pareizi. Citi speciālisti sūta pie mums pacientus, lai izstrādātu ārstēšanas programmu pēc traumas. Ir pacienti ar balsta un kustību aparāta problēmām: tās ir dažādas kaulu, locītavu un mus­kuļu saslimšanas, nervu sistēmas saslimšanas un traumas. Tāpat arī pacientiem, kuriem ir sirds un asinsvadu, kā arī elpošanas sistēmas saslimšanas, pēcdzemdību un pēcoperāciju periodā. Fizioterapeits strādā ar grūtniecēm, jaunajām māmiņām, arī ar jauniešiem, kuriem vajadzīga stājas korekcija.

Veselības triāde
— Ļoti izslavēti ir teipi. Tos lieto sāpēm, muskuļu traumām un pat iesnu ārstēšanā. Vai kaut kas, kas der visam, tiešām sevi attaisno?
— Visbiežāk teipus lieto, ja akūtas sāpes, piemēram, sarauts sprands, jostas daļa. Es vispirms testēju muskuli, saprotu, vai nepieciešams to uzbudināt vai atslābināt. Teipus izmanto arī traumu gadījumos, pampumiem. Tas ir lielisks palīgs arī pediatrijā, ar teipu palīdzību koriģē tā saucamās X kājas un citas vainas. Krosteipus liek uz deguna, ārstējot iesnas. Teipus bieži liek arī uz rētām. Tie palīdz neveidoties saaugumiem, labāk dzīst, tā ir viena no limfodrenāžas tehnikām. Apendektomijas, ķeizara rētas, nav svarīgi, cik sen tās radušās, arī pēc 30 gadiem to iespējams izstrādāt. Tomēr ne vienmēr un visos gadījumos teipi palīdzēs. Tāpēc jāgriežas pie spe­ciālista un jāmeklē patiesais problēmu cēlonis.
— Vai atšķiraties no kolēģiem, darbā izmantojot kādu īpašu metodi?
— Strādāju ar lietišķo kinezioloģiju. Tā ir medicīnas nozare, kas diagnosticē un ārstē funkcionālus traucējumus organismā, izmantojot muskuļu testēšanu. Kinezioloģijā tiek izmantotas anatomijas, fizioloģijas, neiroloģijas, biomehānikas un citu nozaru zināšanas, un terapijas laikā tiek izvērtēti pacienta organisma, kā es tos saucu, veselības triādes aspekti — emocionālie, bioķīmiskie un strukturālie. Svarīgi izpētīt un atrast veidu, metodi, kas palīdz. Šāda ārstēšana ietver manuālo terapiju, osteopātijas, masāžas tehnikas — visu kopā. Jebkurš muskulis ir saistīts ar kādu orgānu, emociju un enerģētisko dis­balansu. Testējot tiek noteikta pamatproblēma, un tā risināta. Es šo metodi atklāju, mācoties pie prakses vadītāja. “Pavilkos” un “saslimu”! Mācījos dažādos kursos, piedalījos semināros. Kad biju praksē Ogres slimnīcā, tur šo metodi izmantoja. Ir labi zināt un prast vairāk, mācēt kaut ko papildus, jo nekad nevar zināt, kāds pacients atnāks un kad šīs zināšanas noderēs, kuru metodi vajadzēs rīt. Vienmēr gribas kaut ko vairāk. Katru reizi apgūstot jaunas iemaņas, cenšos sevi pilnveidot ar regulāriem semināriem. Puzles gabaliņš nāk klāt, un attēls kļūst skaidrāks. Ikreiz, kad izdodas pacientam palīdzēt, pārņem gandarījums. Pozitīvs rezultāts sagādā vislielāko prieku.
— Vai pastāv tāds jēdziens — pilnīgi vesels cilvēks?
— Jā, ievērojot samērīgumu un labojot kļūdas, arī cilvēks ar veselības problēmām var kļūt vesels. Vizuāli, ar speciālista aci, varbūt reizēm redzu, ko vajadzētu uzlabot, bet, ja cilvēkam tas netraucē, kādēļ līst, kur neviens neprasa?

Visu var izlabot
— Kāds fizioterapijas inventārs būtu lietderīgs un ieteicams mājās?

— Man ļoti patīk līdzsvara pankūkas. Tas būs piemērots sēdoša darba veicējiem, uzliek uz krēsla un sēž. Tas palīdzēs noturēt mugurkaulu, sievietēm uzreiz negribēsies krustot kājas, jo noturēt līdzsvaru kļūst sarežģīti. Kāju krustošana slikti ietekmē iegurni. Sēdoša darba veicējiem būtu labi pastāvēt, tas palīdzēs nostabilizēt kakla dziļo muskulatūru. Ļoti labi un šobrīd populāri ir akupunktūras paklājiņi. Tie uzlabo gan asinsriti, gan limfteci. Nav nepieciešams iegādāties dārgāko, arī lētāks paklājiņš labi kalpos un veiks savu funkciju.
— No kā vajadzētu izvairīties?
— Bērniem ne pārāk veselīgi ir dipdap skrejriteņi. Daudzi brauc uz pirkstgaliem, kājas ir pussaliektas, un sēdeklītis nav labs mugurkaulam. Īss brauciens sekas neatstās, bet tiem, kas iet pastaigāties un kam bērni uz riteņa ir pat vairākas stundas, vajadzētu aizdomāties un pavērot mazo braucēju, lai neiedzīvotos veselības problēmās. Jāpiedomā arī tiem, kas izmanto skrejriteni, jo tiek izmantota viena ķermeņa puse. Risinājums — mainīt kājas. Problēmas veselībai rada arī jauniešu BMX sporta riteņi, var veidoties pat skolioze. Braucot ir mistiska, sačokurota poza.
— Cilvēka ķermeņa abas puses tomēr nedaudz atšķiras. Piemēram, pleci. Viens ir zemāk par otru.
— Visu var salikt vietās. Citiem problēmas nāk līdzi no zīdaiņa vecuma, piemēram, nabassaite bijusi ap galvu, vēlāk ir problēmas ar sprandu. Dažādas lietas var ietekmēt plecu asimetriju, tostarp somas. Izeja ir mugursoma vai nesamo ņemt rokā. Galvaskausa formu ietekmē arī brilles. Redzes traucējumi ir arī maziem bērniem. Kas ir to cēlonis, dzemdību trauma vai kas cits? Es tomēr ieteiktu zīdaini vismaz vienu reizi aizvest pie osteopāta. Jā, tas ir maksas pakalpojums, bet pēc tam, iespējams, būs mazāk problēmu.
— “Google” birojā daļa darbinieku sēž uz jogas bumbām.
— Daudz kas atkarīgs no darbagalda, vai tas ir ergonomisks. Ne visi spēj stabili nosēdēt uz jogas bumbas. Tādā gadījumā labāk iegādāties ergonomisku galdu, darba vir­smu un līdzsvara pankūku. To var likt arī aiz muguras. Jāpiedomā, kā mēs ikdienā sēžam. Jāsēž stabili uz dibena, nevis spiesties uz krustiem. Ja nepieciešams, paliekam zem galda ķeblīti, lai kājas būtu 90 grādu leņķī.
— Dzīvojam “neveselīgā” laikmetā?
— Tā iznāk. Arī strādājot rūpnīcā, vienveidīgā darbā, būtu jāpiedomā, vai nevar pamainīt puses. Traumu gadījums ir augsts. Sēdošajiem izteikts ir “atvilktnes sindroms” — kakls izvirzīts uz priekšu. Svarīgi rūpēties par sevi un pēc sēdēšanas 10 līdz 15 minūtes izkustēties. Jā, ir grūti un darbs ir svarīgs, bet par sevi parūpēties vajag.

Svarīgs dialogs ar pacientu
— Paralēli Aizkraukles medicīnas centram strādājat arī citur?

— Jā, esmu fizioterapeite Aiz­kraukles speciālajā pirmsskolas izglītības iestādē “Saulīte”. Piedalījos arī Eiropas Savienības finansētajā projektā veselības veicināšanas nodarbībās Sunākstē. Tādas bija arī Secē un Staburagā. Tā ir stundu ilga nodarbība, kuras laikā tiek izvingrinātas visas muskuļu grupas. Cilvēki uz šādām nodarbībām nāk labprāt, grupā ir pat 20 cilvēku. Esmu iegādājusies inventāru, lai nodarbības būtu interesantākas. Man ir svarīgi, lai cilvēki, kas pie manis vēršas, ir apmierināti, tādēļ jautāju — kā patīk, vai ir vēl kas, ko vēlētos. Esmu atvērta, galvenais, lai galarezultāts vainagojas ar prieku.
— Kas ir produktīva darba pamatā?
— Svarīgākais — ieklausīties pacientos. Jādibina kontakts. Pirmais, ko vienmēr pacientam jautāju: “Kā jums iet?” Vai kaut kas ir mainījies, pasliktinājies? Manā darbā tas ir svarīgi. Tā ir abpusēja saite: man jāspēj ieklausīties, pacientam — izklāstīt savu problēmu.
— Kas jūs aizrauj brīvajā laikā?
— Man patīk ceļot, tā ir lieliska relaksācija, kad nedēļu no vietas vari neko nedarīt. Pagājušajā vasarā biju Turcijā. Varēju sēdēt, baudīt laiku un vidi, bet darba specifika reizēm neliek mieru. Paiet kāds garām, un es sāku domāt, kāpēc tam cilvēkam ir tāds izliekums, gaita vai kas cits. Galvā cenšos salikt iespējamo atrisinājumu ķēdi, un tad pieķeru sevi pie domas, ka tā nevar! Vajag atpūsties. Esmu darbaholiķe, divas nedēļas ir maksimums, un vēlos atgriezties darbā. Citiem savs darbs patīk, es to dievinu.