Starp rozēm ar sapni par dziedātājas karjeru

2020. gada 24. novembris 00:00

496

Starp rozēm ar sapni par dziedātājas karjeru

Pirms diviem gadiem Melita Rozentāle un viņas draugs pārcēlās uz dzīvi Kokneses novadā, un nu šeit ir viņas miera osta pēc saspringtās dzīves Rīgā. Melitas saknes gan ir Jēkabpils pusē, par rīdzinieci kļuva, kad sāka studiju gaitas, savukārt draugs ir īstens rīdzinieks. Ja Melitai jautātu, kas pēdējā laikā ir viņas dzīves lielākais notikums, viņa nepārprotami atbildētu: singla ”Tikai uz brīdi” iznākšana.
Par mūziku un dzīvi — saruna ar Melitu.

Priekšvēstnesis gaidāmajam minialbumam
— Pieļauju iespēju, ka kādreiz būs populāra dziedātāja Melita. Kamēr tas vēl nav noticis, lūdzu, nedaudz iepazīstini ar sevi!
— Esmu no Jēkabpils puses, Salas pagasta. Esmu beigusi vidusskolu un mākslas skolu, esmu mācījusies mūzikas skolā, kur apguvu dziedāšanu un čella spēli. Pēc vidusskolas beigšanas sāku studēt Stradiņa universitātē medicīnu, apgūt ārsta profesiju, bet pēc gada sapratu, ka tomēr tas nav mans dzīves aicinājums, tāpēc iestājos Biznesa augstskolā “Turība”, kur studēju starptautiskās komunikācijas vadību. Esmu 4. kursā un nākamgad saņemšu diplomu.
— Pastāsti vairāk par savu jauno dziesmu, bieži vien tas ir vairāku cilvēku kopdarbs.
— Jā, dziesma tapusi, sadarbojoties ar komponistu un producentu Jāni Ķirsi un šā gada Latvijas Literatūras gada balvas laureātu dzejnieku Jāni Vādonu (īstajā vārdā — Jānis Veckrācis). Jāņa Vādona dzejoli, kas izmantots šajā dziesmā, atradu viņa dzejoļu krājumā “Pagaidām iesāpas elpa”. Dzejoļa saturs un zīmīgā rindiņa “mūžīgi mūžos vai tikai uz brīdi” mani uzrunāja kaut kā īpaši, nosūtīju dzejoli komponistam un producentam Jānim Ķirsim, kurš to ietērpa muzikālā noformējumā. Savukārt dziesmas videoklips tapis sadarbībā ar režisoru Artūru Zepu un videooperatoru Kasparu Krauzi. Tajā piedalās vairāk nekā 30 cilvēku. Jaunais singls, kas klajā nāca 27. oktobrī, ir priekšvēstnesis manam nākamajā gadā gaidāmajam minialbumam.
— Par ko ir dziesmas vēstījums?
— Dziesma vēsta par cilvēku iedomātām sienām un barjerām, kas traucē saprasties, par to, ka mūsu tuvinieki nav mūžīgi un tieši tāpēc katrs kopā pavadītais brīdis ir tik īpašs, par iespēju būt kopā. Cilvēki pasaulē ir tikai uz brīdi, un šo laiku viņi pavada centienos saprasties. Tā ir vienīgā robeža starp tuvinieku un svešinieku.
Sajūsmina Emīla Buiķa dzeja
— Vai pati arī raksti dziesmām vārdus?
— Tas man vēl priekšā, un tas ir treniņa jautājums. Pagaidām daudz lasu jauno dzejnieku dzeju un meklēju kaut ko sev piemērotu. Kad jūtu, ka dzejolis manī ieskanas, zvanu savam producentam. Pēdējā laikā mani uzrunājušas Ingas Pizānes vārsmas. Sajūsmina arī Emīla Buiķa dzeja. Viņš ir zināms kā dziesmu vārdu autors gan Adriana Kukuvasa, gan Dona un citu mūziķu dziedātām dziesmām, bet visplašāk noteikti zināms kā vairāku grupas “Prāta vētra” dziesmu autors.
— Vai šis ir tavs pirmais singls?
— Nē. Pērn maijā ar hiphopa mūzikas izpildītāju Edavārdi (īstajā vārdā Eduards Gorbunovs) izpildījām Raimonda Paula dziesmu “Pazaudētās debesis” jaunās skaņās. Abu dziesmu videoklipus var redzēt un noklausīties “Youtube” un mūzikas digitālās straumēšanas platformās “Spotify”, “Itunes” u. c.
Nākotni redz mūzikā
— Kādu tu redzi savu nākotni?
— Es savu nākotni redzu vairāk mūzikā. Neesmu tik droša, ka savā profesijā veidošu karjeru, taču katrā ziņā augstskolā gūtās zināšanas noderēs.
— Kāpēc tad tu nestudē Mūzikas akadēmijā?
— Tas, ka esmu nolēmusi saistīt savu dzīvi ar mūziku, nenozīmē, ka man obligāti jāmācās Mūzikas akadēmijā. Dziedāšana ir tāda iedvesmas gūšana, prieka radīšana sev, nevēlos piespiest sev likt izpildīt un ielikt sevi kaut kādos noteiktos kanonos mūzikā, jo zinu, ka tādā veidā tas atņemtu man daļu prieka par šo nodarbi — dziedāšanu. Labāk izvēlos plānu B ārpus mūzikas un studēju to.
— Vai tu esi piedalījusies kādos muzikālos konkursos, projektos?
— Pērn piedalījos muzikālajā televīzijas šovā “X faktors”. Tiku līdz krēslu izaicinājumam.
— Vai tu paralēli studijām kaut kur apgūsti arī dziedāšanu?
— Jā, apmeklēju vokālās nodarbības pie džeza dziedātājas pedagoģes Beātes Zviedres.
Dažu metru attālumā
no haizivīm
— Vai dziedāšanai vajag iedvesmu?
— Nē. Dziedāšana — tā ir mana sirdslieta. Vienīgais darbs, kur man vajag iedvesmu, ir trauku mazgāšana. (Smejas.) Taču, ja fonā skan jautra dziesma, kurai vēl var piedziedāt līdzi, trauku mazgāšana ir krietni patīkamāka.
— Bet kā ar ēdienu gatavošanu?
— O, tās lietas man patīk. Gatavoju bieži, un patīk to darīt, tā arī ir sava veida relaksācija, un kas gan var būt labāks par veselīgu, mājās gatavotu ēdienu. Februārī, kad viesojos Roberto Meloni raidījumā “La Dolce Vita”, es gatavoju kafijas krēmu ar ķīseli un malaiziešu zupu.
— Kāpēc tik eksotiska izvēle?
— Es savulaik biju tur ceļojumā.
— Kādi tev palikuši spilgtākie iespaidi no šī ceļojuma?
— Zemūdens aktivitāte — snorkelēšana (cilvēkam ar snorkelēšanas maskas palīdzību ir iespēja būt zem ūdens un vērot zemūdens dzīvi, joprojām brīvi elpojot. Visbiežāk snorkelēšanu izmanto, lai apskatītu koraļļu rifus vai vienkārši krāsaino zemūdens dzīvi seklākās vietās, kur ūdens ir pietiekami dzidrs, lai atļautu saskatīt arī ūdens tilpes dibenu un tur dzīvojošos organismus — I. S.). Malaizijā tā bija diezgan ekstrēma — lēcām ūdenī, lai ieraudzītu haizivis. Kādas četras redzēju — pāris metru attālumā papeldēja man garām. Ekskursijas vadītājs gan teica, ka šajos ūdeņos peld haizivis, kas neuzbrūk cilvēkiem, taču domāju, ka tas tomēr bija pārgalvīgi ticēt viņa vārdiem. Nez vai tagad vairs lēktu ūdenī, lai tās redzētu. Ja nu tomēr kāda tobrīd ir ļoti izsalkusi?
No jauna atklāj Latviju
— Ar ko tev paliks prātā šī vasara?
— Ar draugu no jauna atklājām Latviju. Te ir tik daudz skaistu neizzinātu vietu. Bijām Lubānā, Stāmerienā, Alūksnē.
— Kā rit ikdiena tavā īpašumā?
— Tā kā man ir divi suņi, tad bez ikdienas pastaigām neiztikt. Dzīvoju ļoti skaistā vietā, tā ka uzturēšanos svaigā gaisā dabā baudu pārpārēm. Kad bija siltāks, daudz laika veltīju sava dārza iekārtošanai. Protams, tas ir pamatīgs darbs, un saprotu, ka savu sapņu dārzu vienā gadā neizveidošu. Taču pirmās 15 rozes, vairākas hortenzijas, lavandas, magnolijas šovasar tika iestādītas. Augļu kociņus gan iestādījām līdz ar pārvākšanos. Apzaļumošanas darbi notiek pamazām, vēl ir daudz darba, līdz varēšu ar lepnumu teikt — šis ir mans dārzs!
Vislabākais gadsimts — tagad
— Kura vieta Koknesē tev šķiet visskaistākā?
— Katrā ziņā tas ir parks. Kaut gan visa Koknese ir ļoti skaista. Bet, ja man jautā, kura ir mana visiecienītākā vieta pusdienošanai, atbildu: tā ir netālu no manas mājas pļaviņā, kura atrodas augstu Pērses krastā. Neviens restorāns nespēj sniegt tādu baudu acīm.
— No kāda netikuma tu vēlētos atbrīvoties?
— Es neprotu laicīgi aiziet gulēt. Tagad pat man bija uznācis šaļļu adīšanas bums, reizēm tā aizrāvos, ka nosēdēju līdz trijiem naktī. Nu visi mani mīļie dāvanā no manis jau saņēmuši šalles. Līdz Ziemassvētkiem nevarēju nociesties.
— Kurā gadsimtā tu vēlētos dzīvot?
— Šeit un tagad ir vislabākais gadsimts. ◆

Melitas iecienītā saldēdiena recepte

Sastāvdaļas
0,5 l skābā krējuma (20%)
1 bundžiņa iebiezinātā pilnpiena
15 grami želatīna
2 mazās šķīstošās “Nescafe” paciņas vai 2 ēdamkarotes šķīstošās kafijas

Pagatavošana
Puto ar mikseri krējumu, līdz masa apjomā dubultojusies, pievieno kondensēto pienu un kafiju, visu sablendē.
Uzbriedina želatīnu, pēc tam izkausē ūdens peldē un pakāpeniski lej sakultajā masā.
Visu salej formiņās un liek ledusskapī. Gatavu pasniedz ar dzērveņu ķīseli.

Staburags.lv ARHĪVS

Starp rozēm ar sapni par dziedātājas karjeru

Kategorijas