Smiekli vijas ar smeldzi

www.staburags.lv

2020. gada 20. novembris 00:00

Iesaka Iveta Skaba, laikraksta “Staburags” korektore

Pēc krāpnieciskas nekaunības piedzīvotā smagu sirdi iegāju grāmatnīcā, lai sevi kaut kā iepriecinātu, un pirmā ceļā pagadījās vācu rakstnieces Petras Hīlsmanes grāmata “Kamenes sirdī”. Nemaz netiku līdz anotācijai — tā, ka romānu tulkojusi skrīveriete Ilona Burka, pilnīgi pietika, lai dotos kases virzienā.
Romāna galvenā varone 29 gadus vecā Lēna strādā par sekretāri ievērojamā advokātu birojā. Viņa ir dzīves svarīgākā un satraucošākā notikuma gaidās: gatavojas nodibināt ģimeni ar savu izredzēto — juristu Sīmonu. Taču pēkšņi viss sāk jukt un brukt — pāri atsakās salaulāt baznīcā, jo priekšroka tika dota kādam ietekmīgākam precēties gribētājam, iznāk misēklis ar laulības gredzeniem, un tie jāpasūta no jauna, īpašas prasības ir arī svinību vietā, ar ko Lēna galīgi nav apmierināta. Visbeidzot nedēļu pirms kāzām līgavainis paziņo, ka neprecēsies, jo iemīlējies citā. Taču ar to Lēnas nedienas nebeidzas — pēc kļūdaini nosūtīta e-pasta viņa zaudē arī darbu, skumjas slīcina bārā un pēc izdzertā alkohola daudzuma neko neatceras. Lēna nav viena — viņai līdzās ir labākā draudzene, brālis un viņa draugs. Jaunā sieviete iegrimst sevis žēlošanā, taču, kad tam tikusi pāri, izveido sev trīs punktu plānu — sameklēt jaunu darbu, atrast pareizo vīrieti un kļūt par “jauno” Lēnu. Šo plānu Lēna arī cenšas īstenot, viegli tas nav, un viņai pašai šķiet, ka nevienu no trim punktiem viņa nav izpildījusi. Tā tomēr nav, jo, sev nemanot, “vecā” Lēna pārtop par “jauno” Lēnu. Citiem taureņi vēderā, Lēnai kamenes sirdī. Sākumā sāpīgi zum, tad patīkami san, un beigās vēderā kņud taureņi.
“Kamenes sirdī” ir Petras Hīlsmanes (1976) debijas romāns, strauji iekaroja lasītāju mīlestību un ierindojās izdevuma “Spiegel” bestselleru saraksta augšgalā. Kā 2017. gada janvārī intervijā “Staburagam” sacīja tā tulkotāja Ilona Burka: “Viegls, romantisks romāns, bet ar superīgu autori, kurai ir tipisko jauniešu — trīsdesmitgadnieku — dzēlīgā valoda. (..) It kā viegls romāns, bet stāsta par patiesām vērtībām — ģimeni, godīgumu. Nebija nemaz tik vienkārši tulkot, dažkārt sinonīmus meklēju ilgi. Valodā ir sāls. Tulkojot jāpiedomā, citādi tā nebūtu Hīlsmanes sarakstīta grāmata. Īstais tulkošanas process sākas vien tad, kad uztaustīta autores valoda.”
Jāteic, tulkotājai tas izdevies, autori viņa šajā darbā nav pazaudējusi. Valoda viegla, raita, arī smieklīgās vietas iztulkotas tā, ka tiešām var pasmieties. Jebkurā daiļdarbā, vai tas būtu romāns, luga vai filma, visgrūtāk ir tulkot komisko. Tas ir visai sarežģīts uzdevums — nepazaudēt autora domas un raisīt smieklus tulkojumā. 333 lappuses izlasīju dažos vakaros, lasīšana pat ieilga līdz vēlai stundai ar minējumiem, kas būs tālāk?
Neraugoties uz to, ka tas ir romantisks romāns, tomēr liek aizdomāties. Pat ja pagājušas dažas dienas un ja vēl ienāk prātā epizodes no izlasītā, kas rada pārdomas, tātad autore līdz lasītājam ir aizklauvējusies. Šis romāns uzdzina arī mazliet smeldzes, jo lasot domāju par saviem trīsdesmitgadniekiem. ◆

Staburags.lv ARHĪVS

Smiekli vijas ar smeldzi

Kategorijas