Vīrusiem brīvdienu nav

2020. gada 20. novembris 00:00

102

Tiešsaistes režīmā attālinātajā preses konferencē ar reģionālo mediju pārstāvjiem tikās un uz jautājumiem atbildēja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš, galvenokārt runājot par situāciju valstī Covid-19 krīzes dēļ.

Cer, ka ierobežojumi palīdzēs
Pamatojot ārkārtas situācijas nepieciešamību, Krišjānis Kariņš sacīja, ka diemžēl turpina pieaugt slimības uzliesmojumu skaits un, lai to noslāpētu, nepietiek tikai ar drošības pasākumiem, bija vajadzīgi reāli ierobežojumi. Vīrusam patīk cilvēku pulcēšanās, un tas aerosola veidā pārlec no viena cilvēka elpceļiem uz otra. Zāļu pret to nav, un arī uz vakcīnu Latvijas iedzīvotājiem pagaidām nav lielu cerību, lai gan pasaulē ASV un vācu speciālistu kopdarbībā, tapusi vakcīna, kura sola 90% efektivitāti. Eiropas un Amerikas koptirgū ir ap 800 miljonu cilvēku — potenciālo vakcīnas patērētāju. Eiropas Komisija ir noslēgusi līgumu ar vakcīnas ražotājiem, arī Latvija saņemtu noteiktu skaitu devu, taču, kā sacīja K. Kariņš, vēl nav atrisināta piegādes ķēde, jo vakcīnai esot vajadzīgs tik zems temperatūras režīms, kāds nav saldētajiem produktiem.
Jāpārrauj izplatības ķēde
Ārkārtas situācija pagaidām ir noteikta uz mēnesi, divas nedēļas pēc tās sākuma valdība varēs secināt, kādas ir slimības izplatības tendences un kas vēl būtu darāms, kādas korekcijas būtu jāievieš. Pēc divām nedēļām saslimstībai vajadzētu mazināties, un te vajadzīga visas sabiedrības līdzdalība. Premjers norādīja, ka pamatu pamats, lai uzvarētu vīrusu, ir pārraut transmisijas ķēdes, ievērot distanci. “Nepulcēties — tas ir mūsu patriotiskais uzdevums, varam pulcēties garīgi. Ja drošības pasākumus ievērosim, saslimstības līkne ies uz leju, ja neievērosim, būs ļoti grūti. Vīrusam ir vienalga, esi vai neesi likumpaklausīgs, vīruss vēlas, lai pulcējas pēc iespējas vairāk cilvēku, lai varētu lēkt no cilvēka uz cilvēku un turpināt savu dzīvi,” sacīja premjers, uzsverot arī masku valkāšanas un roku mazgāšanas nozīmi.
Uz jautājumu, cik reāls ir plāns Ķīpsalas hallē Rīgā izveidot Covid slimnieku stacionāru, premjers atbildēja, ka grūtības nerada gultas vietas un aparatūra, bet gan kvalificēta personāla trūkums. Tiek uzrunāti pensionētie mediķi un studenti. Ja hallē izvietotu stacionāru, tad būtu jāsamazina citu medicīnisko pakalpojumu skaits, lai nodrošinātu personālu tur — diemžēl pārējās slimības ‘‘atvaļinājumā’’ nedodas.
“Ieejam tradicionālajā gripas sezonā, redzēsim, vai šie pasākumi pret Covid-19 varētu samazināt arī gripas saslimstību. Drošības pasākumi der pret abiem vīrusiem,” norādīja premjers.
Mācība no pavasara pieredzes
Vai valdībai ir plāns, kā rīkoties, ja situācija vēl pasliktināsies? Uz šo jautājumu premjers konkrēti neatbildēja. Viņš sacīja, ka valdība ir mācījusies no pavasara pieredzes, šoreiz operatīvi nosakot triju veidu atbalstu — dīkstāves pabalstu, subsidētās darba vietas uzņēmumiem, kuri turpina strādāt, un subsīdijas uzņēmumu apgrozāmajiem līdzekļiem. “Vai pavasarī varēja labāk? Visu varēja labāk, līdzīgi kā mainās apstākļi, mums jāmainās tiem līdzi. Strādājam ļoti saspringtos apsākļos, veselības aprūpes sistēma ir pārslogota. Ja kaut kas nedos efektu, pielabosim, domāsim,” sacīja K. Kariņš. “Ikdienā sekoju līdzi visiem ekonomikas rādītājiem, un mūsu ekonomika kopumā uzrāda veselīgas un spēcīgas izaugsmes tendences, bet labi saprotam, ka ierobežojumi samazinās iekšējā tirgus patēriņu un tam būs arī iespaids uz ekonomiku,” viņš sacīja.
Maksās nodokli tikai no nopelnītā
Runājot par nodokļu izmaiņām pašnodarbinātajiem, K. Kariņš teica, ka valdība neplāno likt cilvēkiem maksāt nodokli no naudas, ko viņi nav nopelnījuši. “Tātad, ja cilvēks saņem mazāk par minimālo algu mēnesī kā pašnodarbinātais vai citā nestandarta režīmā strādājošais, tad, vienkārši izsakoties, būs proporcionālais nodoklis ar atšķirībām katrā režīmā, bet kopumā netiks prasīti 170 eiro mēnesī no tiem, kas nepelna 500 eiro mēnesī,” sacīja Kariņš.
Sākotnēji bija iecerēts, ka sociālais dienests izvērtēs, vai cilvēks nenopelna vajadzīgo summu vai vienkārši nevēlas maksāt sociālo nodokli. “Tomēr pēc diskusijām nolemts, ka tas nebūs sociālais dienests, bet Valsts ieņēmumu dienests, un tas ir loģiski, jo tieši šis dienests var konsatēt, vai cilvēks godīgi maksā nodokļus vai arī savā ziņā mēģina apkrāpt pārējos nodokļu maksātājus. Mūsu mērķis ir, lai visi strādājošie būtu sociāli apdrošināti,” sacīja K. Kariņš. “Šī krīze parādījusi, ka daudzu gadu gaitā esam ļāvuši maksāt nodokļus, kas paredzēti katrā nodokļu maksāšanas režīmā, bet nebūt sociāli apdrošinātiem.”
Pēc Finanšu ministrijas informācijas, ir apzinātas reālās autoratlīdzības saņēmēju grupas — seši — septiņi tūkstoši cilvēku. Pagājušajā gadā autoratlīdzību saņēma 39 tūkstoši cilvēku.
Valsts pārvalde kā ravējams dārzs
Iepriekš daudz ticis runāts par reformām valsts pārvaldē. Vai tā ir samazināta? Komentējot situāciju, K. Kariņš sacīja, ka tas ir apmēram tāpat kā kopt dārzu — varam izravēt mauriņu, un pēc nedēļas izskatās tā, it kā nekas nebūtu darīts. “Tiklīdz valsts pārvaldei dodam jaunu uzdevumu, tā prasa palielināt darbinieku skaitu. Valsts pārvaldei ir tendence augt, prasot arvien vairāk naudas. Neesmu apmierināts ar to, ko esam panākuši. Valsts pārvaldi saredzu kā dārzu, kurā aug tas, ko gribam un ko negribam, un, ja ir pabeigts kāds ravēšanas posms, daba turpina savu, viss aug, un mums ir ļoti aktīvi jāstrādā pretējā virzienā,” norādīja premjers.
Svarīgākā ir spēja vienoties
Kā premjers vērtē šībrīža stabilitāti valdībā? K. Kariņš sacīja, ka tā stabilitāte, kāda bija panākta, veidojot valdību, plus — mīnus ir līdz šai dienai, un vienmēr ir kādas domstarpības. “Nav svarīgi, cik dažādas domas mums ir, ieejot telpā, bet svarīgi, cik vienotas domas ir, izejot no tās,” sacīja premjers. “Diskutējam, strīdamies, bet esam varējuši visos svarīgos jautājumos vienoties. Valdība un valdības koalīcija ir sabiedrības atspulgs — sabiedrība ir daudzšķautņaina, un valdības koalīcijā ir pārstāvēta gandrīz katra interešu grupa. Process nav viegls, bet darāms, galvenais, ka pieņemam vienotus un solidārus lēmumus, vienojamies un strādājam kopā. Neesmu manījis tendenci, ka kļūtu vieglāk vai grūtāk, nekā bija sākumā,” sacīja valdības vadītājs. ◆

Staburags.lv ARHĪVS

Vīrusiem brīvdienu nav

Kategorijas