Skaistumkopšanas speciāliste apbēdināta par aizliegumu strādāt

Inga Beikule, permanentā meikapa un estētiskās dermopigmentācijas speciāliste

2020. gada 17. novembris 00:00

349

Skaistumkopšanas speciāliste apbēdināta par aizliegumu strādāt

Tagad ir tāds nosacīts miera periods. Manu ikdienu aizņem ģimene un mācības. Šobrīd apgūstu tirdzniecības speciālistes iemaņas Jēkabpils Agrobiznesa koledžā. Izvēlējos nejauši, tā bija iespēja iegūt jaunas zināšanas valsts budžeta programmā. Mācības notiek attālināti piecas dienas nedēļā — videolekcijas un praktiskie darbi. Paralēli ieguvu sertifikātu skaistumkopšanā, esmu permanentā meikapa un estētiskās dermopigmentācijas speciāliste. Tā ir pieaugušo neformālās pilnveides programma, kas ietver sejas mikropigmentāciju lūpām, acīm, uzacīm un estētisko dermopigmentāciju striju, rētu, krūšu areolas pārklāšanu ar pigmentu un trihopigmentāciju jeb galvas ādas mikropigmentāciju. Apguvu arī “Meso foundation” jeb “BB Glow” procedūru (tautā saukts par tonālā krēma efektu), kas parēdzēta sejas toņa uzlabošanai, un tai piemīt neliels balinošs efekts. Apguvu ļoti plašu teorētisko un praktisko programmu, un atlicis vēl nedaudz gūt zināšanas gan darbam ar lāzeru, gan praktiskās nodarbības, kas nenotika modeļu trūkuma dēļ. Šobrīd esmu finiša taisnē, atlicis veikt kvalifikācijas praksi, tā teikt, “rokas nostiprināšanai”. Šobrīd gan situācija ir tāda, ka esmu ieguvusi diplomu, bet strādāt nevaru.
Esmu apbēdināta par aizliegumiem strādāt skaistumkopšanas speciālistiem un pirtniekiem. Neredzu pamatojumu aizliegumiem skaistumkopšanas sfērā strādājošajiem, kas rūpējās par cilvēka fizisko un garīgo labsajūtu, jo mēs visi ievērojam epidemioloģiskos norādījumus. Esmu vīlusies valdības nepārdomātajos lēmumos. Savā darbā izmantoju instrumentus, kurus regulāri ar karstā gaisa dezinfektoru tīru un katrs instruments ir sterils, tikai vienam klientam paredzēts, darbs notiek cimdos un sejas aizsargmaskā. Es nevaru izteikt, cik ļoti esmu apbēdināta, ņemot vērā manu situāciju. Esmu atklājusi sevī talantu, izmācījos, lai mainītu ikdienas rutīnu un varētu nodrošināt sevi ar darbu novadā kā divu bērnu māmiņa, kas nevar pielāgoties darba laikam no pulksten 8 līdz 17. Izvēlējos tādu profesiju, kurā ir brīvais grafiks, ko saskaņoju un pielāgoju savai ikdienai. Rezultātā esmu izmācījusies, bet valdības lēmumu dēļ nevaru strādāt. Bezdarbnieka pabalsts beidzies, ienākumu nav. Iespējams, būs bezdarbnieka palīdzības pabalsts, bet tas nemaina faktu, ka esmu ierobežota. Ļoti ceru, ka skaistumkopšanas saloni un citi izturēs šo laiku. Uzņēmējiem būs ļoti grūti atgūties. Mēnesis kādam nešķiet ilgs laiks, bet pietiekams, lai zaudētu apgrozījumu un klientus. Gribu ticēt, ka valdība ņems vērā iedzīvotāju parakstus par aizlieguma atcelšanu skaistumkopšanas speciālistiem strādāt. Visi speciālisti strādā pēc iepriekšējā pieraksta, un viens pret vienu ar klientu tiek ievērotas epidemioloģiskās prasības. Šī ir niša, kuru izvēloties cilvēks rēķinās ar savu darba laiku. Neļaujot strādāt, daudzi pāries ēnu ekonomikā, nejūtot valdības atbalstu, strādās, nemaksājot nodokļus, vairos sodus, kurus nevarēs samaksāt. Bet kaut kā ir jādzīvo, jāēd, jāguļ siltumā.

Šogad Lāčplēša diena likās tukša, svētku sajūtas nebija. Tā bija vērojama sociālajos tīklos, mācību iestādēs. Jaunjelgavā katru gadu 11. novembrī gājām kopā ar citiem novadniekiem svinīgā lāpu gājienā un laidām sveču plostus Daugavā, šogad mūsu ģimene to nedarīja. Bija cilvēki, kas gāja, tomēr pietrūka šīs kopības sajūtas. Šogad Lāčplēša diena bija individuāli svētki — kas gribēja, tas svinēja. Mēs iededzām svecīti, pārrunājām šīs dienas vēsturisko nozīmi. Meita bērnudārzā bija iemācījusies dziesmu par godu svētkiem, ko dziedāja visu nedēļu. Viņai lielu prieku sagādāja pie krūtīm piespraustā lentīte. Viņa rādīja uz piespraudi un dziedāja “Daudz laimes Latvijai”. Neraugoties uz šādiem patīkamiem mirkļiem, tas man neatgrieza svētku sajūtu. Kā var svinēt, ja cilvēks ir garīgi un fiziski izsmelts? Jādomā, kā pabarot ģimeni, izdzīvot, nopelnīt.
Notiek diskusijas par to, lai attālinātā mācīšanās būtu pieejama arī turpmāk, pēc pandēmijas beigām. Mana četrgadniece un astoņgadniece ar attālināto mācīšanos pirmo reizi saskārās pavasarī. Tas bija haosa pilns laiks. Pirmās divas nedēļas pagāja, mēģinot pielāgoties. Daudz atkarīgs no skolas un skolotāja, kā viņš organizē mācību darbu. Vieniem tās bija videolekcijas, citiem A4 formāta uzdevumu lapas. Man kā pirmklasnieces mammai vajadzēja sēdēt blakus, lasīt darba uzdevumus, rādīt, skaidrot, labot un sūtīt skolotājam. Bērnudārzniecei teorētiski nekas nebija jādara, bet kopumā tas bija ļoti apgrūtinošs laiks, skolēnam psiholoģiski smags izaicinājums. Bērniem mājās ir grūti koncentrēties mācībām, tā nav skola, bet mājas vide, kur ir mamma un tētis. Rezultātā šogad redzu, cik grūti meitai ir 2. klasē savākties, izpildīt uzdotos darbus. Bērni ir nesavācami, steidzīgi, un tas izpaužas arī sekmju lapā. Kopumā raugoties — attālinātā mācīšanās kā ikdienas alternatīva ir iespējama. Viss atkarīgs no mācību procesa organizēšanas. Arī es šobrīd mācos attālināti. Zinu, ka profesionālās izglītības iestādes daudz izmanto mājaslapu www.uzdevum.lv, lai nostiprinātu audzēkņu zināšanas. Grūtāk ir ar tiem, kam pamatzināšanas vēl jāieliek. Pašiem mazākajiem nepieciešams liels vecāku atbalsts, nepieciešams sēdēt blakus, kas apgrūtina ikdienu. Lielie skolēni paši prot tikt galā, meklēt atbildes un risinājumus patstāvīgi. Tomēr tas nekādā veidā nelīdzinās klātienes mācībām, skolu beigt ar labām sekmēm ir grūti. Pasniedzēji dod daudz informācijas avotu, ko nepieciešams izlasīt. Ja skolā mācības notiek līdz pulksten 15, tad, mācoties attālināti, tas paņem vairāk laika.
Aizvadītajā nedēļā “Swedbank” paziņoja, ka uz laiku apturējusi studiju un studējošo kredītu izsniegšanu. Es izvēlējos mācīties konkrētajā programmā, jo tā ir bez maksas, es nevaru saņemt aizņēmumu studijām. Ja man būtu līdzekļi, es apgūtu citu profesiju. Nesolu, ka strādāšu kā tirdzniecības speciāliste, bet vismaz man būs zināšanas. Tie, kas ņem studējošo kredītus, zina, ko vēlas dzīvē darīt. Šāda situācija var ietekmēt profesionāļu skaitu nākotnē.
Tam, kas notiek valsts vidē, lielu nozīmi nepiešķiru, jo katrs ieņem sev izdevīgu pozīciju. Kāds atkāpjas, kāds nāk vietā, kāds pārkvalificējas un turpina darboties vadošajās iestādēs. Mēs visi kaut ko darām, lai gūtu sev labumu.
Cilvēki viens no otra ietekmējas. Jo mazāk pakļausim sevi negatīvismam, jo labāk jutīsimies enerģētiski. Iesim dabā, elposim svaigu gaisu, komunicēsim ar pozitīviem cilvēkiem. Jācenšas neieciklēties uz problēmām. Šīs grūtības reiz beigsies, ir bijuši arī sliktāki laiki, un cilvēki ir tikuši galā! Šis ir laiks, kas parādīs, kurš ir garā spēcīgs. Tikai mēs ar savām labajām domām varam vairot pozitīvo.

Staburags.lv ARHĪVS

Skaistumkopšanas speciāliste apbēdināta par aizliegumu strādāt

Kategorijas