Varoņa profesija

2020. gada 13. novembris 00:00

Daudzi bērnībā sapņoja kļūt par ugunsdzēsējiem un filmu cienīgās situācijās mesties liesmās. Lai kļūtu par ugunsdzēsēju glābēju, ar drosmi vien nepietiek. Šī profesija prasa teicamu reputāciju, stiprus nervus un labu fizisko sagatavotību. Neraugoties uz daudzajām prasībām, strādāt gribētāju šajā profesijā netrūkst.

Atlētisks un ar nevainojamu pagātni
Par Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) amatpersonu var kļūt Latvijas pilsonis vecumā no 18 līdz 40 gadiem, kas ieguvis vidējo izglītību un viņa valsts valodas prasmes atbilst vismaz B2 līmenim. Persona nevar būt sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu, neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas, vai notiesāta par tīšu noziegumu, atbrīvojot no soda. Topošajiem ugunsdzēsējiem glābējiem ir arī jāmāk peldēt. Autovadītājiem papildus tiek prasīta C kategorijas transportlīdzekļa vadītāja apliecība.
Lai pretendentu pieņemtu VUGD, vispirms viņam jānokārto fiziskās sagatavotības pārbaude un turpmāk tā jākārto katru gadu, apliecinot, ka viņa fiziskā sagatavotība un forma atbilst dienesta darba specifikai un prasībām. Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem fiziskās sagatavotības pārbaude norisinās četrās disciplīnās. Vīriešiem līdz 35 gadu vecumam — 100 metru skrējiens vai 10x10 metru atspoles skrējiens, pievilkšanās pie stieņa vai roku saliekšana balstā guļus, ķermeņa augšdaļas pacelšana un nolaišana, kā arī 3000 metru kross. Pieaugot vecumam, disciplīnu skaits un krosa garums samazinās. Pirms dažiem gadiem fizisko kritēriju normas tika nedaudz samazinātas, tas tika veikts citas Iekšlietu ministrijas pakļautībā esošās nozares dēļ.
Līdzīgi ir arī ar veselības pārbaudi. To veic pirms pieņemšanas dienestā, pēc tam atkārto katru gadu. Ugunsdzēsēja glābēja darbs ir saistīts ar paaugstinātu fizisko slodzi, darbu piedūmotā vidē, lielā karstumā un arī ķīmiski piesārņotā vidē, tāpēc vajadzīga ļoti laba veselība. Centrālās medicīniskās ekspertīzes komisijas laikā, kas notiek Iekšlietu ministrijas poliklīnikā, ugunsdzēsējs glābējs apmeklē dažādus speciālistus (ķirurgu, arodārstu, neirologu, LOR, oftalmologu u. c.) un veic noteiktus izmeklējumus. Tieši sliktā fiziskā sagatavotība un veselība ir iemesls, kāpēc ne visi, kas vēlas, var kļūst par ugunsdzēsējiem glābējiem.
Izdienas pensija pēc 20 darba gadiem
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā pretendenti sākumā tiek pieņemti ugunsdzēsēja glābēja palīga vai ugunsdzēsēja glābēja (autovadītāja) palīga amatā. Tikai pēc amatam nepieciešamās ugunsdzēsēja glābēja kvalifikācijas iegūšanas Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžā amatpersona tiek pārcelta ugunsdzēsēja glābēja vai autovadītāja amatā. Apmācības process Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžā norisinās sešus mēnešus — divus mēnešus katru darba dienu koledžā notiek teorētiskās un praktiskās apmācības, bet pēc tam četrus mēnešus daļā vai postenī norisinās prakse.
Iekšlietu sistēmas dienestos noteiktas 12 speciālās dienesta pakāpes — no ierindnieka līdz ģenerālim. Tās piešķir atkarībā no amatpersonas ieņemamā amata, nodienētā laika iekšlietu sistēmā un citām prasībām. Ugunsdzēsējam glābējam augstākā iespējamā speciālā dienesta pakāpe ir kaprālis, bet, iegūstot papildu kvalifikāciju vai izglītību, amatpersonu var iecelt augstākā amatā un viņam piešķir augstāku dienesta pakāpi.
Ugunsdzēsējam glābējam ir tiesības uz izdienas pensiju, ja viņa izdienas stāžs ir ne mazāks par 20 gadiem un viņš ir sasniedzis 50 gadu vecumu, tajā pašā laikā ugunsdzēsējs glābējs var dienēt VUGD līdz pat 60 gadu vecumam, ja viņš var nokārtot fiziskās sagatavotības un veselības pārbaudi.
Pienākas sociālās garantijas
Ugunsdzēsēja glābēja profesija ir saistīta ar lielu risku un paaugstinātu slodzi, tāpēc tiek nodrošinātas plaša spektra sociālās garantijas. VUGD amatpersonai apmaksā vakcināciju pret ērču encefalītu un B hepatītu, noteiktā apmērā veselības aprūpes pakalpojumus, sedz zobārstniecības un medikamentu iegādes izdevumus un nodrošina rehabilitāciju pēc nelaimes gadījuma darbā.
Ugunsdzēsējiem glābējiem ir tiesības saņemt atvaļināšanas pabalstu, nelaimes gadījuma pabalstu, ja nelaimes gadījums noticis, pildot dienesta pienākumus vai ārpusdienesta pienākumu izpildes laikā, vienreizēju pabalstu triju mēnešalgu apmērā, sakarā ar pieciem nepār-
traukti nodienētiem gadiem, atvaļinājuma pabalstu, pabalstu sakarā ar ģimenes locekļa vai apgādājamā nāvi. Amatpersonas nāves gadījumā, pildot dienesta pienākumus, tiek izmaksāts pabalsts laulātajam un bērniem.
VUGD amatpersonām piešķir ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu — 30 kalendāra dienas, kuru ik pēc katriem pieciem izdienas gadiem palielina par trīs kalendāra dienām, kopumā līdz pat 15 kalendāra dienām, un var piešķirt apbalvojumu — papildatvaļinājumu līdz 10 kalendāra dienām. Amatpersonām pienākas arī citas sociālās garantijas, kuras paredzētas valsts pārvaldē nodarbinātajiem.
Latvijā sievietes nevar kļūt par ugunsdzēsējām glābējām, tomēr Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests nav pavisam vīrišķīgs dienests. VUGD sievietes strādā par ugunsdrošības uzraudzības inspektorēm, 112 Zvanu centrā un dažādos amatos citās pārvaldēs un nodaļās.
2019. gada beigās VUGD no visām amatpersonām 6% bija sievietes.
Ugunsdzēsēja glābēja saņemto atalgojumu ietekmē dažādi faktori — ieņemamais amats, dienesta pienākumu izpildes vieta (Rīga, republikas pilsēta, novada centrs), izdiena, nostrādāto nakts stundu skaits. Ugunsdzēsēja glābēja palīga mēnešalga pirms nodokļu nomaksas ir, sākot no 650 eiro, bet ugunsdzēsēja glābēja (autovadītāja) palīga — no 716 eiro. Iegūstot ugunsdzēsēja glābēja kvalifikāciju Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžā, mēnešalga pieaug.
Komandas spēlētājs
Ja jautā maziem bērniem, kāds ir ugunsdzēsējs glābējs, tad visbiežāk dzirdētā atbilde ir — drosmīgs un varonīgs. Jā, tādi ir ugunsdzēsēji glābēji, bet ne tikai. Ugunsdzēsējs glābējs ir komandas spēlētājs, jo notikuma vietā viens gandrīz neko nevar paveikt. Tieši saliedēts komandas darbs, kur katrs jau bez teikšanas zina, kas jādara, sekmē efektīvu un operatīvu darbu notikuma vietā — izglābtus cilvēkus, nodzēstus ugunsgrēkus un novērstas dažādu negadījumu sekas.
Notikuma vietā ugunsdzēsēji glābēji diemžēl bieži ir pirmie, kas redz visbriesmīgākos skatus — sakropļotus un apdegušus cilvēkus, tāpēc ugunsdzēsējam glābējam ir jābūt emocionāli noturīgam un spējīgam strādāt, neraugoties uz emocionālo pārdzīvojumu.
Ugunsdzēsējam glābējam ir jābūt vēlmei nepārtraukti attīstīties — apgūt jaunas zināšanas, aprīkojumu, darba metodes un paņēmienus. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests nepārtraukti attīstās — tiek iegādāts jauns aprīkojums, papildināti rīcības algoritmi dažādos negadījumos. Šobrīd viens no dienesta izaicinājumiem ir dronu integrēšana ugunsgrēku dzēšanas un glābšanas darbu veikšanā. Tas nozīmē jaunu prasmju un iemaņu attīstīšana, lai dronu sniegtās priekšrocības varētu izmantot situācijas novērtēšanā un arī, piemēram, cilvēku meklēšanas darbos.
Pieaug izsaukumu skaits
Ugunsdzēsība Latvijā šogad atzīmēja 155. gadadienu, un laika gaitā tā piedzīvojusi nopietnas pārmaiņas — mainījušās funkcijas, aprīkojums, transportlīdzekļi. Sākotnēji tā bija brīvprātīgo uguns-
dzēsēju un pašvaldību algotu komandu kustība, bet mūsdienās pamatu veido valsts dienests. Visā Latvijā izvietots 91 ugunsdzēsības depo. To skaits pēdējos 30 gados ir nedaudz samazinājies strukturālo reformu un ekonomiskās krīzes ietekmē.
Līdz pat pagājušā gadsimta 90. gadiem ugunsdzēsības dienesta galvenā funkcija bija ugunsgrēku dzēšana. Šobrīd ugunsdzēsēja glābēja pienākumi ir daudz plašāki — dzēst ugunsgrēkus un veikt glābšanas darbus, dzēšot ugunsgrēkus, pēc ceļu satiksmes negadījumiem, ēku sabrukumos, ķīmiskās avārijās, iekšējos ūdeņos, atbilstoši dienesta tehniskajam nodrošinājumam un iespējām — zemūdens meklēšanas un citus darbus.
VUGD apkopotā statistika par ugunsgrēku un glābšanas darbu skaitu Latvijā liecina, ka ugunsgrēku skaits ir mainīgs, bet šīs izmaiņas lielākoties ietekmē laikapstākļi. Glābšanas darbu skaits ir ar pieaugošu tendenci.

Informācija sagatavota sadarbībā ar Viktoriju Gribusti, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas vecāko inspektori Zemgales reģionā

Vienu strādā, trīs brīvas

VUGD Aizkraukles daļā ir 37 štata vietas. Daļas komandieris, inspektors un vecākais autovadītājs darbā ir katru darbadienu no pulksten 8 līdz 16.30. Pārējām amatpersonām dienesta pienākumu izpilde notiek saskaņā ar grafiku, lielākoties pēc 24 stundu dežūras tiek plānotas trīs brīvas dienas. Minimālais amatpersonu skaits vienā maiņā ir pieci cilvēki.

Ērtais maiņu grafiks ir viens no iemesliem, kādēļ vairums ugunsdzēsēju glābēju paralēli dienestam strādā arī citā darbā. Aizkraukles daļas pakļautībā ir arī Pļaviņu, Jaunjelgavas un Neretas postenis. Posteņos minimālais amatpersonu skaits vienā maiņā ir divi — dežūrmaiņas komandieris un autovadītājs.
Maiņa ilgst 24 stundas, tā sākas pulksten 8 rītā. Ugunsdzēsēji katru dienu darbojas pēc iepriekš sagatavota plāna — nodarbības un pārbaudes. No rīta tiek pieņemta dežūra, pārbaudīts aprīkojums, aizsarglīdzekļi, vada komandieris personālu katru dienu iepazīstina ar jaunumiem un aktualitātēm, divas reizes selektorā notiek saziņa ar reģiona un valsts pārvaldi. Tiek veikta sakaru pārbaude, ugunsdzēsības tehnikas aprūpe. Katru dienu notiek praktisko un teorētisko iemaņu pārbaudījumi. Aizkraukles daļā pēc pašu ugunsdzēsēju iniciatīvas iekārtota svaru zāle, ko izmanto lielākā daļa ugunsdzēsēju. Dienas plānus ietekmē izsaukumi. Reizi divos mēnešos notiek mācības uz ūdens, reizi četros mēnešos ir darbs ar hidraulisko aprīkojumu, reizi gadā notiek lielās mācības, iesaistot daļas posteņus.
Atalgojums nav noteicošais
VUGD Aizkraukles daļas komandierim Guntaram Laukazīlem ir 15 gadu stāžs dienestā. Pēc Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas absolvēšanas viņu nozīmēja par Pļaviņu posteņa komandieri. Guntars pārnāca uz Aizkraukles daļu, četrus gadus bija inspektors. 2011. gadā iepriekšējais daļas komandieris Aivars Pastars devās izdienas pensijā, un Guntars stājās viņa vietā. “Mainījusies personāla motivācija. Nāk sportiski, aktīvi puiši, kas vēlas strādāt. Sakārtota struktūra, aprīkojums kļuvis modernāks. Augot visam iepriekš nosauktajam, aug arī prasības pret ugunsdzēsēju. Līmenis ir krietni augstāks, nekā tas bija kādreiz, pat raugoties desmit gadu senā pagātnē. Retais pamet dienestu agrāk, pēc paša vēlēšanās. Šādus cilvēkus var saskaitīt uz vienas rokas pirkstiem, pamatā visi turpina strādāt līdz izdienas pensijai. Šobrīd katrā postenī ir vismaz viens, kas ir pagarinājis dienestu un turpina veikt pienākumus pēc 50 gadu sasniegšanas,” stāsta Guntars Laukazīle. Strādāt gribētāju glābšanas dienestā ir pietiekami, Aizkraukles daļas vadītājs nosauc vairākus iemeslus, kas šo profesiju, neraugoties uz bīstamību un psiho-
loģisko slodzi, padara tik īpašu. Tās ir sociālās garantijas un ērtais maiņu grafiks, kas ugunsdzēsēja pienākumus ļauj apvienot ar citu darbu. “Ugunsdzēsēja profesija ir prestiža. Cilvēki mums uzticas. Atalgojums nav noteicošais — strādājot VUGD, bagāts nekļūsi! 80% glābēju paralēli dienestam strādā citā darbā,” stāsta Guntars. Lai kļūtu par ugunsdzēsēju, jābūt apveltītam ar pacietību — no pieteikuma iesniegšanas līdz iespējai sākt dienestu paiet trīs līdz četri mēneši. Šajā laikā tiek saņemtas visas attiecīgās atļaujas, veiktas medicīniskās pārbaudes un citi atbilstības pārbaudījumi.
Māņticīgie glābēji
Aizkraukles VUGD daļā 2009. gadā likvidēja dispečeru daļu. Guntars uzskata, ka ne jau fiziskie dotumi ir iemesls, kāpēc Latvijā sievietes nav daļa no aktīvā glābšanas darba. “Būtu grūta sadzīve, vajadzētu nodrošināt atsevišķas telpas, kas prasa līdzekļus. Tas būtu emocionāls izaicinājums — būt sievietei vīriešu kolektīvā. Pie mums ir spēcīga vīrišķīgā aura,” stāsta Guntars.
VUGD ir atvērts sabiedrībai, bieži tiek rīkotas atvērto durvju dienas un dažādi paraugdemonstrējumi. Vienīgais mīts, drīzāk joks, kas nav izskausts, ir, vai glābēji uz izsaukumu atbraukuši bez ūdens? “Atbraucot bieži interesējamies, kur ir tuvākā ūdens ņemšanas vieta. Tas nav tādēļ, ka būtu atbraukuši bez ūdens, bet, intensīvi dzēšot, cisterna iztukšojas piecās minūtēs. Mums jādomā solis uz priekšu, kur dabūt ūdeni dzēšanas darbiem. Kopumā sabiedrība ir izglītota par mūsu darbu, stereotipi ir lauzti.”
Ugunsdzēsēji, izrādās, ir ļoti māņticīgi. Aizspriedumi radušies, ievērojot sakritības. Piemēram, uzvelkot jaunu, nesen izsniegtu aizsargtērpu, būs izsaukums. Tāpat nav laba doma skalot zābakus, atgriežoties no izsaukuma, tiklīdz noskalo, tā ir nākamais izsaukums. Ir arī glābēji ar šādu “krustu” — liec, kurā maiņā vēlies, un izsaukums garantēts. Tieši tik veiksmīgs ir šobrīd jaunākais Aizkraukles VUGD daļas glābējs. Trenažieru zāli nav prātīgi apmeklēt agrāk par pulksten 18. Viens no glābējiem trīs reizes to izmēģinājis savā praksē, katrs neiesācies treniņš beidzās ar izsaukumu.
Dienestu sāk dzimšanas dienā
Ainārs Mičulis, ugunsdzēsējs glābējs-autovadītājs, dienestu sāka savā 30. dzimšanas dienā — 3. novembrī pirms sešiem gadiem. “Pirms tam strādāju telekomunikācijas nozarē, ierados Aizkraukles VUGD daļā darba darīšanās, tolaik būvēja jauno angāru, bija pārrauts kabelis. Aprunājos ar glābējiem, prasīju, kā viņiem te ir. Atsauksmes bija labas, iepriekšējā darbavietā biju pavadījis piecus gadus, pamazām notika štatu samazināšana. Nodomāju, ka varētu pamēģināt. Iestājoties notika kuriozs. Pieklauvēju, ienācu kabinetā pie Guntara un vaicāju, vai priekšnieku varētu? Viņš izskatījās tik jauns, ka neiedomājos, ka viņš ir priekšnieks,” stāsta Ainārs.
Nemainīga palikusi jauniņā “iesvētīšana” ar ūdens strūklu. To dara viņa pirmajā lielajā ugunsgrēkā pēc glābšanas darbu beigām. Aināru “iesvētīja” vasarā, kad dega kombains. Arī ziemas salā tradīcija tiek ievērota. “Lai iestrādātos un kolektīvā justos labi, jābūt labai humora izjūtai,” piemetina Ainārs.
Sāk no apakšas
Aizkraukles VUGD daļas vada komandieris Kaspars Bagatskis ir viens no pieredzējušākajiem daļas glābējiem. Viņš gājis tēva pēdās, un 1997. gada 18. novembrī Kaspars aizvadīja pirmo dienesta dienu kā praktikants Aizkraukles daļā. “Tēvs brauca dzēst ugunsgrēkus, redzēju to kopš bērnības un labi apzinājos reālos darba apstākļus. Šobrīd notiek paaudžu maiņa, tie, kas dzimuši 1969. vai 1970. gadā, šobrīd dodas izdienas pensijā. Vietā nāk jaunie, viņi nedaudz atšķiras no tiem glābējiem, kādi bija pirms pāris gadu desmitiem. Lai kāptu pa karjeras kāpnēm, jāsāk no apakšas. Ir iespējams pēc koledžas mācīties par virsnieku. Pakāpju ir daudz, bet pieredzi un drošāku sajūtu sniedz personīgā pieredze. Ugunsdzēsēja glābēja amats ļauj iepazīt patieso ‘‘zupas virtuvi’’. Zinot pamatus, ir vieglāk un drošāk spert nākamos soļus. Ugunsdzēsējam svarīgākais ir mācēt sadarboties, strādāt komandā. Nevajag darbu nest mājās, un ģimenes lietas uz darbu.” ◆

Fakts

◆ Ugunsdzēsēja glābēja aizsargtērps sver 12 kilogramus, bet ekipējums piedūmotā vidē ar masku un saspiestā gaisa balonu sver 22 kilogramus.
◆ Saņemot izsaukumu, ugunsdzēsējiem glābējiem 90 sekunžu laikā jāapģērbjas, jāiesēžas ugunsdzēsības automobilī un jāizbrauc no depo garāžas.
◆ VUGD devīze ir: “Viens par visiem, visi par vienu!”.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Staburags.lv ARHĪVS

Varoņa profesija

Kategorijas