Ar īpašu labvēlību pret cilvēkiem

2020. gada 13. novembris 00:00

1212

Kokneses pagasta bibliotēkā oktobra sākumā atklāja Alda Vikšera radošo darbu izstādi “Mana pasaule”. Aldi nevar nepamanīt. Viņu allaž var redzēt smaidīgu un priecīgu. Nezinātājam būtu grūti noticēt, ka viņš oktobra sākumā nosvinēja 30 gadu jubileju, jo augumā Aldis atgādina pusaugu zēnu. Kādam viņš varbūt šķiet dīvains, kāds viņu varbūt tāpēc grib paķircināt, jo viņš nav tāds kā citi — Aldis pasauli skata skaidra bērna acīm un ar ļoti īpašu labvēlību pret cilvēkiem. Par tādiem kā viņš saka: bērns mūža garumā, jo viņa attīstība diemžēl neļauj kļūt pilnīgi patstāvīgam.

Atver priekškaru no neiepazītās pasaules
4. oktobrī ģimenes lokā tika nosvinēta 30 gadu jubileja, bet nedēļu vēlāk — 10. oktobrī — Kokneses pagasta bibliotēkā atklāta viņa radošo darbu izstāde “Mana pasaule”. Tāds skaistu svētku noskaņojumā Aldim iesākās oktobris.
Puisim allaž kā labais gariņš blakus ir mamma Anita. Tas gan nenozīmē, ka viņš bez mammas nesper ne soli, bet izstāde ir viņas rosināta. “Ik pa laikam plašsaziņas līdzekļos pavīd tēma “mūžīgie bērni”. Dažkārt, noskatoties videointervijas ar šādu bērnu vecākiem, rodas pat tāda kā bezcerības un nolemtības sajūta. Kas ir šie “mūžīgie bērni”? Kad uzzināju, ka bibliotēkā atbrīvojusies vieta jaunai izstādei, nolēmu, ka tā ir lieliska iespēja parādīt plašākai sabiedrībai, kāda bagātība slēpjas aiz šīs it kā neveiklās ārienes. Vēlējos pavērt priekškara maliņu, lai atklātu kaut daļu no neiepazītās pasaules. Pārskatīju gadu gaitā sakrātos dēla darbus un dažus “ietērpu” izstādei atbilstošā veidolā,” stāsta Anita Liepiņa. Savukārt bibliotēkas vadītāja Inta Poiša ieinteresējās un atbalstīja šo ideju. Izstādes atklāšanā viņa teica, ka ir prieks par novadnieka izstādi un iespēju ielūkoties šajā krāsainajā un smalkajā pasaulē.
Piepildīta un radoša dzīve
Izstādē apskatāmi ne tikai Alda zīmējumi, bet arī rokdarbi. Krāsainajos dzīparos iešūtas Alda dzīves stundas, domas un pasaules redzējums — krāsains, dzīvespriecīgs, tāds, kāds ir pats Aldis. Izstādē redzamie darbiņi tapuši pēdējo piecu gadu laikā, un tie ir arī apliecinājums tam, ko spēj cilvēks, ja ir sapratne un atbalsts no vistuvākajiem cilvēkiem un pedagogiem.
Vienā gan Aldi var patiešām apskaust — retajam ir tik piepildīta un radoša dzīve kā viņam. Kad vēl nebija izsludināti ierobežojumi saistībā ar pandēmiju, Aldis jau agri no rīta mēroja ceļu ar vilcienu uz Rīgu, biedrības “Rīgas pilsētas “Rūpju bērns” dienas aprūpes centru “Cerību tilts”. Viņš atzīst, ka centrā jūtas kā mājās, jo tur esot ļoti sirsnīgi un saprotoši audzinātāji. Viņš ir piedalījies projektā “Bērni nepiedzimst ar aizspriedumiem”, kura pamatā likta ideja, ka atšķirīgais var mūs bagātināt. Tikai nezināmais biedē. Projekta uzdevums ir iepazīstināt vispārizglītojošo skolu skolēnus ar jauniešiem ar funkcionāla rakstura traucējumiem, ar viņu domām, ikdienu, ar viņu hobijiem un vērtībām, lai palīdzētu izprast šo cilvēku dzīves ritējumu un atrastu kopīgo. Saistībā ar projektu Aldis ir viesojies vairākās vidusskolās, kur piedalījies sarunās ar skolēniem— stāstījis par sevi un atbildējis uz viņu uzdotajiem jautājumiem.
Allaž cilvēku
vidū
Aldis aktīvi iesaistījās arī Kokneses novada domes atbalstītajā projektā “Proti un dari”, kur apguva dažādas zināšanas un prasmes, iepazina jaunus draugus, savukārt, sadarbojoties ar biedrības “Palīdzēsim.lv” jauniešiem, piedalījās viņu rīkotajos pasākumos. Kad Koknesē notiek kāds kultūras vai sporta pasākums, allaž tajā klāt ir arī Aldis. Viņam vienkārši gribas būt cilvēku vidū, savukārt svētdienās Aldi var satikt Kokneses katoļu baznīcā, kur viņš, kā pats saka, kalpo Dievam un dāvina prieku cilvēkiem, spēlējot džambu (afrikāņu bungas).
Muzikalitāte
no vectēva
Mūzika ir vēl viena Alda aizraušanās. Mamma teic, ka muzikalitāti viņš mantojis no viņas vectēva, kurš bijis mūzikas pedagogs. Arī izstādes atklāšanā Aldis sniedza nelielu muzikālo priekšnesumu. Ar ansambli “Zvaigžņu dzirksts trio” viņš šogad ieguvis festivāla “Nāc līdzās” zelta laureāta titulu. Kapelas “Zvaigžņu dzirksts” sastāvā piedalījies jau trīs Dziesmu svētkos, vairākos festivālos, tajā skaitā arī Likteņdārzā.
Ģimenē mēdz pajokot: māsa Solveiga divreiz beidza mūzikas skolu, apgūstot klavierspēli un vēlāk arī saksofona spēli, bet līdz Operas skatuvei vēl nav tikusi, toties Aldis tur uzstājies pat divreiz. Un Dzintaru koncertzālē, VEF Kultūras pilī, “Ziemeļblāzmā”, Cēsu koncertzālē un vēl, un vēl... Valstī ieviesto ierobežojumu dēļ draud “nobrukt” skaistais Ziemassvētku koncerts Ventspilī. Pagaidām jāsamierinās ar dziedāšanu mājas apstākļos un attālināto nodarbību ierakstiem.
Izstāde bibliotēkā apskatāma līdz 12. decembrim. Alda māsas Solveigas pašrocīgi glīti iesietajā grāmatā ikkatrs var ierakstīt savas atsauksmes un vēlējumus Aldim. “Aldi! Mums ļoti patīk tavi darbiņi. Lepojamies, ka esi daudz sasniedzis. Novēlam, lai radošums neapsīkst, lai daudz jaunu ideju un izdodas viss iecerētais!” — šis ir viens no vēlējumiem.
Vēlas nodibināt
ansambli
Aicināju Aldi uz nelielu neklātienes interviju.
— Ko tev vislabāk patīk zīmēt?
— Visu notiekošo. Bungas, ansambli.
— Ko tu vēlētos savā pasaulē izmainīt?
— Kādā veidā izmainīt? Gribu domāt par ģimeni, par bērniem, par darbu.
— Kāds ir tavs sapnis, ko vēlies piepildīt?
— Taisīt pats savu ansambli un apceļot Latvijas vietas ar savu grupu.
— Ar kādu slavenību tu vēlētos satikties?
— Ar Aiju Andrejevu. Dziedāt kopā.
— Kāda krāsa tev patīk vislabāk?
— Sarkana.
— Kam tu gribētu pateikt paldies?
— Saviem mūzikas skolotājiem. Centra pedagogiem.
— Par ko tu skumsti?
— It kā nav nekādas tādas skumjas.
— Kas ir tavs labākais draugs?
— Edijs. ◆

Staburags.lv ARHĪVS

Ar īpašu labvēlību pret cilvēkiem

Kategorijas