Sargā pats sevi, un Dievs tevi sargās!

Regīna Ināra Grīnblate, biedrības “Aizkraukles rajona partnerība” padomes locekle

2020. gada 10. novembris 00:00

263

Mīlu savu zemi, esmu savas valsts patriote. Tā ir mana pārliecība, mans vadmotīvs rīcībai. Netērēju laiku, to kā lozungu pūšot skaļrunī, bet izmantoju ikdienas dzīvē.
Patīk visi gadalaiki un mainīgie laika apstākļi. Pagājušajā nedēļā priecājos par skaisto rudeni. Neraugoties uz to, ka rudentiņš bagāts vīrs, ar savu ražas laiku ir licis trūkties manam stipri ilgi lietotajam fiziskajam ķermenim. Bet ne jau rudens tur vainīgs — viņš piedāvā darbu, un es tik ņemu pretī, gandrīz bez sāta. Priecājos par tā krāšņumu, uzsmaidu katram saules staram, ceļos un eju tam pretī, kaut arī šur tur fiziski sāp.
Man patīk strādāt, strādāt no sirds, domājot un baudot rezultātu. Ar darbu tieku pāri arī dažādiem dzīves smagumiem, kuru spektrs un intensitāte nav mazi, kad ir kupla ģimene, kas savukārt ir vien maza šūniņa plašajā sabiedrībā.
Kā aizvadītās nedēļas vietējo nozīmīgumu gribu atzīmēt mūsu vietējās rīcības grupas biedrības “Aizkraukles rajona partnerība” projektu iesniegšanas no-
slēgumu trešdien. Man patīk sabiedriskais un eksperta darbs. Partnerībā gribas ielikt savas zināšanas un sapratni, ar to veicināt darboties gribošus cilvēkus uzdrošināties izstrādāt projektus un iegūt līdzekļus savu ideju īstenošanai. Patiess prieks par katru cilvēku, kurš saķer savu ideju un raksta projektu. Atliek vien palīdzēt to formalizēt. Savukārt kļūst skumji, ka naudas nepietiek visiem labiem projektiem. Tad jāmudina savu ideju pilnveidot un turpināt.
LEADER programma ir devusi ļoti daudz lauku attīstībai. Cilvēki ir noticējuši un strādā. Pie mums vislēnāk iešūpojusies lauksaimniecības produktu pārstrādes joma, jo šis darbs prasa apjomīgu izziņu kaudzi un sastapšanos ar lielāku birokrātiju kā citās jomās. Tādēļ gandarījums šajā reizē ir redzēt daudz pieteikumu. Covid-19 laiks apstiprina vietējo produktu vajadzību, jo ir bremzēta globālā aprite. Aktuāla kļūst pabalējusī nepieciešamība pēc pašnodrošinājuma valstī. Gribētos, lai mūsu partnerība būtu bagāta un izceltos ar saviem produktiem, lai katrā ciematā būtu raibs no savu labumu klāsta.
Ne mazāk aktuāla ir reģionālā reforma un medijos izskanošā informācija par strīdus procesiem šajā jomā. Uzjundī neapmierinātība ne par procesu, bet par to, ka tik lielai un finansiāli dārgai lietai nav ielikts pietiekami liels darbs neērto jautājumu izvērtēšanai un lēmumu pieņemšanai. Mani iepriecina tas, ka esam daudz mācījušies būt mainīgiem, ka ir dzīva radošā un čaklā sabiedrības daļa. Mazajiem bērniņiem skolas likvidē — taisām privātu skolu kā nomaļajā Krapē. Nonicinātās vietējās slimnīcas atkal kļūst nozīmīgas — strādāsim!
Lielā smagā lieta — vēl arvien dzīvojam Covid-19 zīmē. Sargā pats sevi, un Dievs tevi sargās — to arī lūdzos. Būtu jāapzinās, ka ar sevis stiprināšanu vien būs par maz. Nepieciešams apzināties situācijas nopietnību, jābūt atbildīgiem un jāņem talkā likumpaklausība, uzklausot profesionāļu ieteikumus un pildot noteikumus. Man arī patīk uzzināt vairāk informācijas, dažādus viedokļus, bet uzskatu, ka, to darot, nedrīkst novirzīties no profesionāļu pamatotām vadlīnijām valstī.
Covid-19 dēļ mani uztrauc divi sabiedrības slāņi. Kā pirmo diemžēl minēšu lielu daļu pusaudžu un jauniešu. Man ļoti žēl, bet šeit izpaužas neaudzinātība. Tā ir sabiedrības daļa, kas nav pietiekami audzināta darbā, bet palaista barā. Viņi afišē lozungus par bara nepieciešamību un pret nosacītu bara vajadzību ierobežošanu. Atbildība jāuzņemas kā vecākiem, tā arī sabiedrībai, kas aktīvi ir centusies izdabāt arī ar prastiem piedāvājumiem “barošanās” (no vārda “bars”) nodrošināšanai. Aizkraukles policijas veikto akciju skolā kopā ar suni vērtēju ļoti atzinīgi.
Otra grupa ir “mūslaiku varoņi”, kuri pauž — esmu stiprs, man ir nauda, man gribas, es varu, un... davai! Vazāšos, kur gribu, uzdzīvošu, kā patīk, kas man par daļu par citiem un jūsu noteikumiem!
Abas šīs grupas nevēlas piedomāt pie tā, ka šīs ķezas priekšā visi esam vienādi. Covid saucu par ķezu. Jā, tā ir liela ķeza, bet, paldies Dievam, esam pasargāti no katastrofām un nelaimēm, tādām kā karš.
Covid sakarā, un ne tikai, neciešu riešanos un situācijas eskalēšanu sociālajos tīklos. Cenšos to ignorēt un nevairot. Notikušo protesta gājienu uz Ministru kabinetu vērtēju kā bravūrīgu tā dalībnieku ziņojumu, ka viņiem šai valstī ir tiesības, bet nav pienākumu.
Man patīk lasīt un uzzināt ko jaunu vai nostiprināt savu “ES”. Šonedēļ pabeidzu otrreizēju Ingūnas Baueres grāmatas “Lizete, dzejniekam lemtā” — Lizetes un Kārļa Skalbju skaudrā dzīvesstās-
ta — lasījumu. Radās vajadzība sevi stiprināt. Mani stiprināja un pacilāja arī divas ziņas — par Japānas valsts apbalvojuma piešķiršanu Maestro Raimondam Paulam. Japāna turpina rādīt pasaulei priekšzīmi — cilvēks ir tautas bagātība. Stiprināja arī mecenātam Vilim Vītolam piešķirtā Ministru kabineta balva. Abu šo ievērojamo un cienījamo cilvēku ieguldījums ir devis pozitīvus impulsus mūsu sabiedrības izaugsmei un nesis milzu augļus.
Šī nedēļa manā laika plānā ir Patriotu nedēļu. Jau rosinu domas par to, kā sveicināt savu kuplo ģimeni un draugus, lai vairotu svinīgo noskaņu valsts svētku laikā. Lai jauks pārdomu rudens!

Staburags.lv ARHĪVS

Sargā pats sevi, un Dievs tevi sargās!

Kategorijas