Cauri Krievijai uz Ķīnu

2020. gada 6. novembris 00:00

(62. turpinājums. Sākums laikraksta ‘‘Staburags’’ 2018. gada 30. novembra numurā.)
489. — 495. diena
Pirmdien no paša rīta sanāk ieskriet tūrisma infocentrā un iegādāties biļetes gājienam uz vulkānu. Lai arī vairāku kompāniju busiņi jau pilni, vienā divas vietas atrodas arī mums. Pēdējo Vecgada dienu pavadīsim, kāpjot vulkānā! Tongariro Alpu pāreja ir Tongariro Nacionālajā parkā un ir viens no populārākajiem dienas pārgājieniem valstī, kas ir 19 kilometru garš un aizņem aptuveni astoņas stundas. Lielākā daļa pastaigu notiek pa neapstrādātu vulkānisko reljefu. Visi trīs apgabalā esošie vulkāni ir ļoti aktīvi, turpat ir sacietējušas lavas plūsmas un lavas bumbas. Minerāli iekrāso iežus košās krāsās, un karstie avoti rada neticamas ainavas. Pēdējais apstiprinātais Tongariro izvirdums bija 1897. gadā, un pēc tā vismaz 40 gadu ilga mazāki izvirdumi, trīces un nogruvumi. 1990. gadā parks tika atzīts par pasaules mantojuma vietu ar izcilām dabas vērtībām. 1993. gadā Tongariro Nacionālais parks kļuva arī par pirmo vietu pasaulē, kas tika iekļauta Pasaules mantojuma sarakstā ar tās garīgajām un kultūras vērtībām, jo tieši apkārtnes pamatiedzīvotājiem šī vulkāna daba daudz nozīmē. Zili ezeri, sarkani krāteri. Šis izaicinošais, bet skaistais ceļojums sākas 1120 m augstumā, kamēr pārejas augstākais punkts ir 1886 m augstumā. Esam sajūsmā. Vēl tikai pirmdiena!
Nākamajā dienā esam gatavi un piecos no rīta dodamies uz krustojumu, kur tūliņ arī piestāj minibusiņš. Smieklīgi, ka tas negaida kavētājus — ja spāņu tūristi būtu ieradušies vēlāk, kā nepieciešams, tad tiek informēti, ka vēlāk pakaļ būs “kavētāju buss”. Visiem trīsdesmit busiņā sakāpušajiem tiek izdalītas kartes ar informāciju, kuri ceļa posmi būs grūti un ko nav atļauts darīt: galvenais — nekakāt akmeņu laukā un nepieskarties nacionālā parka teritorijā esošajiem ezeriem, jo tie ir svēti vietējiem pamatiedzīvotājiem.
Pēc pusotras stundas esam galā. Mums saka — gājiens pa taku ilgst sešas līdz astoņas stundas, tāpēc pirmais buss atpakaļ izbrauks divos, pēdējais — četros. Informācijas bukletos vēstīts: “Tu esi iegādājies mūsu grafiku, ne savējo, tāpēc nekavē! Ja nepaspēsi laikā atpakaļ, būs jāstopē!” Visiem vienmēr jāinformē tūrisma firma par visu, kas notiek, vai tas būtu pārāk lēnais temps vai negadījums.
Sākam gājienu raiti, saulīte vēl aiz kalniem, ieleju pārklāj neliela migla. Ir tik brīnumskaisti! Nedaudz vēsi, bet pēc stundas jakas jānovelk, jo tad arī sākas stāvākas takas. Ir daži ūdenskritumi un ezeri, kas ir nost no galvenā ceļa. Nesaprotam tūristus, kuri atbraukuši uz šādu debešķīgu vietu un neiet papildu 15—20 minūtes apskatīt visu, kas pieejams. Daži pat neskatās apkārt, bet, nodūruši galvu zemē, iegrimst savās sarunās. Mēs nespējam vien nopriecāties par skaisto vietu, ko esam sasnieguši.
Ilgi neesam tādas garas distances staigājuši, bijām gaidījuši ko trakāku. Visi ieteica mums ņemt īpašos kāpēju zābakus, visādus rīkus, pareizu apģērbu, bet mēs visu pieveicām ar to, kas mums ir — tām pašām caurajām botām un T krek-
liem. Tā jau ir — tik daudz kas piedzīvots, ka brīdinājumi liekas nedaudz pārspīlēti. Tāda informācija nepieciešama tiem ceļotājiem, kas tālākā zemē ir pirmo reizi.
Kāpjam arvien augstāk, lai izbaudītu skatus vulkāna krāteros, sarkanās smiltis, mākoņus, kas gaisā kā uzkārušies, lavas kalnus, no kuriem dažus akmentiņus ieberam kabatā, un zilganzaļos ezerus. Vējš ir spēcīgs, saule svilina, bet šī vieta ir kas vienreizīgs. Jaunzēlande ir brīnumskaista zeme! Varbūt labi, ka Jaunzēlande ir tik tālu no visa, jo te vēl ir tik daudz neskartas dabas, vēl tik daudz nesabojāta skaistuma!
Pie viena ezera Arča aizrāda kādam vīram, kas rokas iebāž maoru svētajā ūdenī, bet tas atcērt, ka ir jaunzēlandietis — kādi vēl svētie ezeri?! “Baltajiem” jaunzēlandiešiem nepatīk ideja par maoru svētajām vietām un to neaizskaramību, jo viņi arī te ir tikpat daudz vietējie kā ienācēji no salām, bet strīdam vienmēr ir divas puses. Gar ezeriem, pāri kalniem, gar kūpošiem vulkāniem un lejup pāri pļavām. Ar divām lielākām pauzēm pieveicam gājienu septiņās stundās. Šis ir vislieliskākais veids, kā esam aizvadījuši Veco gadu.
Sēžamies busā, dodamies atpakaļ. Klāt vakars, ieslēdzam mūziku, attaisām aukstu alus pudeli un dodamies uz pilsētu. Arča atkal izmežģījis ceļgalu, bet līdz centram aizklibo, un noskatāmies jauku salūtu. Te salūts tiek šauts divas reizes — desmitos bērniem un pusnaktī, kad iestājas jauns gads. Esam vieni no pirmajiem pasaulē, kas sagaida 2020. gadu! Satiekam kolēģus, pasēžam un parunājam, vēlāk vakaru turpinām divatā pie mūzikas un zvaigznēm.
Trīs stundas miega, un uz darbu! Lai arī diena nav grūta, bezmiegs, kāpiens un viss pārējais neliek justies pārāk moži. Bet, tā kā maksā pusotru stundas likmi, tad ikviens, kas tomēr pēc svinībām ieradies, nekur nesteidzas un atrod papildu darbiņus. Būs lielā alga! Arča tikmēr izguļas, lai pēcpusdienā mēs abi kopā varētu nesteidzīgi pavadīt laiku. Vēl mēnesis Taupo, un tad jau atkal ceļosim!
Ar ceturtdienu sākas ierastais darba ritms — Arča uz divām dienām dodas uz Hamiltonu, lai tur pārmaiņas pēc pastrādātu ar celtniekiem, kam trīs nedēļu ilgajās brīvdienās tomēr kāds darbiņš uzradies. Ārā neparasti skati. Sauli nevar saskatīt, jo tai priekšā milzīgs smoga slānis — izrādās, tas atnācis no Austrālijas. Vējš lielākos dūmus aizpūtis uz Dienvidu salu — tur ģimenes ar bērniem šodien ārā nevarēja iziet dūmu kārtas dēļ. Ļoti žēl šajā milzīgajā nelaimē cietušos. Žēl, ka situācija nākotnē neuzlabosies, ja cilvēks nesāks dzīvot nedaudz apzinīgāk, saprotot, ka ikkatrs solis atstāj ietekmi gan uz sevi, gan uz apkārtējiem un apkārtējo. Šajā gadā visiem vēlam atvērt vēl vienu apziņas apvārsni un paskatīties nedaudz ārpus tās pasaules, ko mūsu prātos ielikuši citi.
Sestdiena ir ļoti saspringta diena darbos, bet vakarā tiekamies ar Imelu — meiteni no Indonēzijas, kuru, šādi ceļojot, satiekam jau trešo reizi. Kā saka, nav nejaušu tikšanos. Savā ceļā esam satikuši daudz pārsteidzošu cilvēku. Bet tikai ar diviem mums izdevies saskrieties veselas trīs reizes dažādās pasaules malās. Viens ir mūsu dārgais poļu ceļotājs, kurš bija mūsu pirmā iedvesma, — viņš teica, ka ceļojot mēs attīstīsim šo iekšējo sajūtu, kas mums pateiks, kurp doties un ko darīt. Viņam bija taisnība. Džegošs ar autostopiem ir apceļojis visu pasauli, bijis vietās, kas mums vēl tikai sapņos rādās. Ar Džegošu tikāmies ASV (2015.), Japānā (2016.) un Ķīnā (2019.). Viņš nelieto sociālos tīklus, tā vienkārši bija tā iekšējā sajūta, kas mums lika uzsist otram ziņu, jautājot, kā iet, un tikai tad mēs visi atklājām, ka esam vienā valstī! Otrs cilvēks ir šī brīnišķīgā meitene Imela. Viņa mūs atrada caur “Couchsurfing” Latvijā (2017.), pēc tam mēs tikāmies ar Imelu viņas mājās Indonēzijā (2019.) un tagad saskrējāmies šeit, Jaunzēlandē (2020.). Laiks ir pagājis, mēs esam kļuvuši pieredzējušāki, taču ir kas tāds, kas vienmēr saved mūs kopā ar šiem apbrīnojamajiem cilvēkiem. Cik traki interesanta pasaule!
Taupo atkal piemeklējis aukstuma vilnis. Ārā ir vējains, dienā vien plus 15 grādi, kamēr naktī plus 6.
503. — 509. diena
Arča atgriežas izolācijas firmā, es turpinu iesākto.
Otrdien mums sarunāts tikties ar latviešu ģimeni, lai kopīgi dotos kalnā. Laiks gan nav patīkams, ir apmācies, naktī vien plus 5 grādi, bet saprotam, ka Taupo siltākas naktis īsti arī nekļūs. Jau agri sākam darba dienu un divos saņemam ziņu no ģimenes. Sakām, ka neesam pārliecināti — vai kalnā iet vai ne, jo nav jau jēgas, ja viss tīts mākoņos. Ģimene gan atbild, ka ļoti vēlas uzrāpties mūsu netālu esošā kalna virsotnē, tāpēc iesakām doties bez mums. Tā kā esam devuši ziņu, ka sešos varam tikties Taupo centrā uz pēdējo pastaigu, pēc darba dodamies turp. Pie ezera ir vējains, tomēr atsēžamies un baudām vakaru, gaidot ziņu no mūsu draugiem, kam jāmedī internets. Beigās nevienu nesagaidām un dodamies mājās, jo nākamajā rītā jau piecos jāceļas. Latviešu ģimenīte vien astoņos tikuši pie interneta, bet mums jau par vēlu atgriezties uz īso tikšanos, tāpēc novēlam labu ceļavēju. Noteikti vēl tiksimies — ja ne Jaunzēlandē, tad Latvijā.
Lēnām atvadāmies, un visi arvien saka, ka mūsu te pietrūks. Jauki, ka Jaunzēlandē mums jau ir trešās mājas — Taupo!
Strādājam desmit, vienpadsmit stundu garas darbadienas. Kā ir īsāka diena, mūsu laimīgā piektdiena, pēc darba mēģinām paspēt to, kas Taupo vēl jāizdara, piemēram, jāiekaro Tauhara kalna virsotne. Kalns atrodas 10 kilometrus no Taupo, bet mūsu namiņa saimniece turp mūs nogādā ar auto un atbrauc pakaļ. Kalns ir 1088 m v. j. l., bet sākums jau ir no 550 m v. j. l. Kopumā ceļš ir 2,5 km garš, un visi mums saukuši aptuveno gājiena ilgumu, kas variē no stundas un 15 minūtēm līdz divām stundām. Mēs ceļu pieveicam 55 minūtēs, un tas šķiet diezgan vienkāršs. Jūtamies lieliski un gatavi pieveikt it visu. Liekas, ja tagad atkal būtu jāsoļo 50 km, ko esam darījuši jau divas reizes, tas būtu nieks.
Pats kalns ir maoru svētvieta un brīnišķīga vieta pastaigām. Lai arī ne visi tūristi par to zina, ir daži kāpēji, sevišķi tie, kas steidz virsotnē vērot saulrietu. Mēs gan esam nedaudz agrāk un, uzrāpušies pašā kalna galā, baudām nepārspējamos skatus. Redzam pat ezera otru pusi! Skaidrs, kāpēc maori šo valsti nodēvējuši par “garā, baltā mākoņa zemi”. Jaunzēlandē ir visskaistākie debesu skati! Ikviena diena šeit ir pasakaina, tāpēc apsveram domu te atgriezties uz ilgāku laiku.
atkal ir pārpildīta, jo notiek džeza koncerts. Laiks ir lielisks, vien reizi uznāk spēcīga lietusgāze, bet tā ātri pāriet. Tomēr lielākā daļa gatavojas nākamajai nedēļas nogalei, kad Taupo ir Vasaras koncerts, uz kuru biļetes pārdotas pāris stundu laikā. Mēs sestdienu nostrādājam, un tad neliela atelpa līdz nākamajam skrējienam.
Šīs ir arī dienas, kad iezīmējas mūsu desmitais mēnesis Jaunzēlandē. Šis ir bijis aizraujošs laiks. Ja sākumā mūs biedēja, ka Jaunzēlandē būsim tikai melnstrādnieki, tagad saprotam — te taču var veidot savu karjeru! Ja ir angļu valodas zināšanas un spēja visu ātri apgūt, nav nemaz jāiet fermās strādāt! Bet kas par karjeru — esmu saņēmusi vīzu uz Pakistānu, Arča savējo vēl gaida. Tāpat kā mūs gaida nākamie piedzīvojumi! Mēs dzīvojam vienreiz, tāpēc ik dienu jāpaveic kas tāds, kas to padara īpašu!
(Turpmāk vēl.)

Staburags.lv ARHĪVS

Cauri Krievijai uz Ķīnu

Kategorijas