Aizkrauklē lētākais siltums valstī

2020. gada 6. novembris 00:00

265

Aizkraukles novadā šajā apkures sezonā ir lētākais siltums Lat-vijā — tas maksā 35,45 eiro par vienu megavatstundu. Tā kā šis tarifs stājās spēkā augustā, tad iedzīvotāji 21% lielo samazinājumu jau pamanījuši arī savos rēķinos.

Vienmēr par vienu eiro lētāk
Pagājušajā gadā šajā sarakstā bijām ar otro zemāko siltumtarifu valstī, lētāks siltums bija tikai Daugavpilī. Šogad, pateicoties noslēgtajam līgumam starp siltuma ražotāju “Seces koks” un siltuma piegādātāju “Aizkraukles siltums”, kas paredzēja piegādātā siltuma samazinājumu par aptuveni 30% un tarifa, pēc kura iedzīvotājiem aprēķina maksu par apkuri, samazinājumu par 21%, esam ierindojušies pirmajā vietā.

Zemākais tarifs valstī sasniegts, pateicoties sistemātiskai darbībai vairāku gadu garumā, — norāda Aizkraukles novada pašvaldības pārstāvji. “Jāatzīmē, ka viens no zemākajiem tas ir bijis jau ilgstoši. Veiksmīgi noslēgtais siltuma piegādes līgums starp pašvaldības SIA “Aizkraukles siltums” un no atjaunojamajiem energoresursiem ražotās siltumenerģijas piegādātāju “Seces koks”, ir daļa šī sasniegtā rezultāta. Līgumā paredzēts, ka siltuma piegādātājs nodrošinās cenu, kas būs par 1 eiro zemāka kā ar gāzi saražotās siltumenerģijas pašizmaksa,” informē Aizkraukles novada domes priekšsēdētāja vietnieks Einārs Zēbergs.

“Seces koka” līdzīpašnieks Aigars Kalniņš piebilst, ka līgums gan noslēgts tikai uz gadu, tāpēc maksas samazinājumu pagaidām var garantēt tikai šajā apkures sezonā. Uzņēmuma pārstāvji būtu gandarīti, ja līgumu varētu noslēgt ilgākam laikam, jo tas dotu stabilitāti un prognozējamību ilgtermiņā.

Siltuma zudumi tuvu ideālam
E. Zēbergs saka — pamats tam, ka Aizkrauklē ir zemākais siltumenerģijas tarifs valstī, ielikts jau 90. gadu beigās, kad sāka uzlabot pilsētas siltumapgādes sistēmu, atjaunoja siltumtrases, kas ļāva samazināt siltuma zudumus tīklos līdz 8%. Kā stāsta speciālisti, tad siltuma zudumi zem 10% ir tuvu ideālam. Nozīmīgs pasākums mērķa sasniegšanai bija arī katlumājas rekonstrukcija, kuras rezultātā tika sasniegts ļoti augsts siltuma ražošanas lietderības koeficients.

“Protams, iedzīvotāji izjutīs rēķina samazinājumu par siltumu, tomēr tas var nebūt tik pamanāms, jo vairumam dzīvojamo māju ir lieli siltuma zudumi. Izņēmums ir mājas, kas ir vismaz daļēji siltinātas un tām ir veikti uzlabojumi energoefektivitātes jomā. Principā esam situācijā, kur tālākais ir iedzīvotāju rokās, jo no pašvaldības un tās kapitālsabiedrības praktiski izdarīts viss iespējamais, lai šis tarifs būtu zemākais. Atliek vien iedzīvotājiem uzņemties iniciatīvu un piestrādāt pie energoefektivitātes uzlabošanas patērētāja pusē, kas, protams, ir sarežģīts, dārgs un laikietilpīgs process. Esam informēti, ka ir vairākas daudzdzīvokļu mājas, kas ir sākušas šo procesu, bet saskaras ar dažādiem šķēršļiem, kas pamatā saistīti ar finansēm. Šobrīd mēģinām gūt pieredzi un izstrādāt sistēmu, kas ļautu sniegt lielāku atbalstu no pašvaldības iedzīvotājiem, kas sper šādus soļus,” saka E. Zēbergs.

Var koriģēt atbilstoši izmaksām
“Ņemot vērā situāciju kurināmā tirgū, daudziem siltumenerģijas komersantiem šogad bijusi iespēja būtiski samazināt siltumenerģijas ražošanas izmaksas un līdz ar to arī tarifus iedzīvotājiem. Dabasgāzes vairumtirgus izmaksas salīdzinājumā ar pagājušo gadu samazinājušās teju uz pusi, savukārt šķeldas cenas — par 10—15%,” ziņo Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) Enerģētikas departamenta direktore Līga Kurevska. Tarifi šogad samazinājušies aptuveni 30% regulēto siltumenerģijas uzņēmumu, kas nodrošina vairāk nekā 75% no visas sabiedrisko pakalpojumu lietotājiem nodotās siltumenerģijas Latvijā. Piemēram, Rīgā tas samazināts par 23,4%, Daugavpilī — par 14,1% Valmierā — par 16,3%, Cēsīs — par 9,9%, Aizkrauklē — par 21%, Ķekavā — par 31%. Vidējais siltumenerģijas tarifs Latvijā samazinājies no 54,51 eiro par megavatstundu līdz 52,38 eiro, atsevišķās teritorijās sasniedzot pat 10 eiro samazinājumu. Vienīgā vieta Latvijā, kur tas šajā apkures sezonā palielinājies, ir Kuldīga.

Ievērojot tirgus tendences šogad aptuveni 20 jeb trešdaļa regulēto uzņēmumu iesnieguši tarifu projektus SPRK pārskatīšanai. No tiem 12 komersantiem ir piešķirta atļauja pašiem noteikt tarifus, ja mainās kurināmā vai iepirktās siltumenerģijas cena, tostarp arī “Aizkraukles siltumam”. Šāda SPRK pieeja tika ieviesta 2017. gadā līdz ar dabasgāzes tirgus atvēršanu, bet īpaša nozīme tam bijusi šogad. Tā nodrošina iespēju tarifus koriģēt pēc nepieciešamības, pat vairākas reizes gadā. Tendence izmantot atļaujas priekšrocības siltumapgādes komersantu vidū pakāpeniski pieaug, ko apliecina arī šogad papildus izsniegtās piecas atļaujas. ◆

Maksa par siltumu apkārtējos novados 2020./2021. gada apkures sezonā
◆ Aizkrauklē — 35,45 eiro/MWh
◆ Ogrē — 36,69 eiro/MWh
◆ Koknesē — 47,92 eiro/MWh
◆ Pļaviņās — 50,20 eiro/MWh
◆ Madonā — 50,68 eiro/MWh
◆ Bauskā — 53,33 eiro/MWh
◆ Jēkabpilī — 54,22 eiro/MWh
◆ Lielvārdē — 55,38 eiro/MWh
SPRK dati

Staburags.lv ARHĪVS

Aizkrauklē lētākais siltums valstī

Kategorijas