Staburags.lv ARHĪVS

Mežģīņu un brokāta maskas nepasargās

Imants Kaziļuns

2020. gada 3. novembris 15:47

300
Mežģīņu un brokāta maskas nepasargās

Sejas maska ir vai nav totāla aizsardzība no vīrusa? Latvijā vienas no lielākajām slimnīcām pārstāve Janita Veinberga teic, ka maska nav 100% drošības garants. “Komplektā” jābūt tīrām rokām un distances ievērošanai. Aizmirstam par 15 it kā drošajām minūtēm publiskā vietā. Joprojām cilvēki mēdz jautāt — kāpēc pavasarī maskas vietā varēja lietot šalli, lakatu vai mēteļa atloku. Pavasarī epidemiologi un citi speciālisti vēl nebija tik zinoši par vīrusa dabu, pieļāva variācijas, eksperimentēja. Tagad, rudenī, ir zināms, kā vīruss izplatās — ar pilieniem no izelpotā gaisa. Kāpēc nevar izmantot šalles un līdzīgus priekšmetus? Maska ir jāmazgā vai jāmaina, bet kurš katru dienu 90 grādu temperatūrā mazgās šalli vai vēl trakāk — mēteli?

Audums nedrīkst būt vienā kārtā
Kāpēc labas ir medicīniskās maskas? Tādas gadiem lieto ārsti, medicīnas māsas. Izgatavotas no sertificēta materiāla, zināms, kā tās darbojas. Savu funkciju — pilienu aizturi — veic arī auduma maskas. Svarīgākais par šīm maskām — audums nedrīkst būt vienā kārtā. Kā minimums, tai jāsastāv no divām kārtām, lieliski, ja audums likts trīs kārtās. Audums nedrīkst būt grezna mežģīne vai zīda gabaliņš, brokāts. Pērkot masku no lielāka ražotāja, precei līdzi dod instrukciju, kurā uzskaitīta lietošana, kopšana, glabāšana. Ja masku šuj cilvēks pats, pircis “no rokas” vai internetā, instrukcijas nav, tad vienkāršākā instrukcija ir mazgāt, minimums, 60 grādu karstā ūdenī. Lina auduma maskas var mazgāt arī 90 grādu temperaturā. Protams, ka tādu mazu auduma gabaliņu vienu veļasmašīnā neliks. Pietiek ar bļodu, tik, cik rokas var izturēt, karstu ūdeni un ziepēm. Izmazgā, izskalo un pēc tam vēl uzlej verdošu ūdeni. Patur, ņem ārā, žāvē. Svarīgi, lai maska ir izžuvusi, miklu nelieto. Tīro masku liek tīrā maisiņā.

Uzlikt un censties to neaiztikt
Kāpēc tīrīšanai neder gludināšana ar tvaiku? Sievietes pārsvarā lieto sejas kosmētiku — sejas krēmus, pūderi, lūpukrāsu, un tas viss atstāj nospiedumu maskas iekšpusē. Arī tiem, kas kosmētiku nelieto, maskas kļūst netīras no ādas izdalījumiem, sviedriem, atmirušās ādas. Maskai pilnībā jānosedz deguns un mute. Tai jāsākas no deguna vidusdaļas un jābūt tik lielai, lai to varētu pārvilkt pāri zodam. Maskai labi jāpieguļ pie sejas, lai neveidojas  spraugas, krokas.

Par lietošanu. Ejot publiskā vietā, masku uzliek ar tīrām rokām. Iespējams, ka pensionārs, kuram mierīgs dzīvesveids, ceļā no mājas uz veikalu nav pieskāries nez cik citiem rokturiem, un rokas viņam ir tīras. Ja nav pārliecības par roku tīrību — lieto dezinfekcijas šķidrumu vai mitrās salvetes. Masku uzliek un cenšas to vairs neaiztikt. Piemēram, braucot autobusā, cilvēki mēdz masku raustīt — novilkt zemāk, zem zoda, apēst kaut ko un uzlikt masku atpakaļ. Šādā veidā masku lietojot, cilvēks sevi apdraud. Masku noņem tikai ar tīrām rokām, esot ārā no veikala, autobusa vai citas sabiedriskas vietas. Izklausās sarežģīti, bet, biežāk vingrinoties, pieradums izveidosies ātri. Noņemtu masku liek plastmasas maisiņā, ideāli, ja tas ir aiztaisāms. No šī brīža varam uzskatīt, ka maska ir lietota un otrreiz to likt nevajadzētu. Tāda maska ir pieelpota, kļuvusi mikla no izelpas.

Auduma masku var lietot, maksimums, četras stundas. Attiecīgi katram cilvēkam nepieciešams, minimums, divas maskas. Janita Veinberga no savas ikdienas pieredzes sarēķinājusi, ka četras maskas ir optimālais skaits.

“No pieredzes varu ieteikt — nepirkt uzreiz daudz auduma masku no viena piegādātāja. Sākumā vienu, lai pārbaudītu, kā tā pielāgojas sejai, vai nespiež vai, pretēji, nekarājas, cik viegli caur to elpot. Cilvēkiem, kuri lieto brilles, paies kāds laiks, kamēr atradīs optimālo pozīciju, kad tās no izelpas neaizsvīst. Izdomas bagāti ir vīrieši ar garu bārdu, kuri maskas šuj individuāli ar lielu kā tūtiņu, kurā bārdu ieliek,” saka Janita Veinberga.

Kāpēc pavasarī aicināja lietot vienreizējos cimdus, bet rudenī šī prasība nav spēkā? Janita Veinberga stāsta, ka cilvēki cimdus lietoja nepareizi. Visbiežāk pieļautā kļūda — pirms iešanas veikalā cimdus uz­vilka, bet iznākot nenovilka. Tādā gadījumā no cimdu lietošanas nav jēgas. Turklāt cilvēkiem bija uzskats — ja lietoju cimdus, tad rokas nav jādezinficē.

Rinda aizvijas  pa durvīm

20201103-1646-undine-priekule.jpg

Undīne Prikule, uzņēmuma “Virši- A” komunikācijas speciāliste.

Degvielas uzpildes stacija ir kā pārtikas veikala, ēdināšanas vietas un pakalpojuma sniegšanas vietas apvienojums. Vieni klienti te mēdz uzturēties neilgu laiku, turpretī citi te pavada pat desmitiem minūšu. Uzņēmuma “Virši- A” komunikācijas speciāliste Undīne Priekule teic, ka Aizkraukles puses uzpildes stacijās teju visi klienti lieto sejas aizsargmaskas. Ir gadījumi, kad cilvēks masku aizmirsis, bet aiziet tai pakaļ uz mašīnu. Retos gadījumos klienti masku nelieto vispār. Visos DUS izvietoti informatīvie materiāli gan telpās, gan pie ieejas tajās. Tā kā DUS telpās ir atpūtas zona, tās darbinieki kontrolē, lai pie viena galda nebūtu vairāk kā četri cilvēki. Pēc pusnakts šajā vietā uzturēties nedrīkst. Atgādinājumi ievērot distanci un citi ar Covid saistīti paziņojumi skan arī iekšējā radio. Rīgas puses DUS bijušas situācijas, kad klientu ir daudz un distancēšanās dēļ rinda izveidojas par ārpus telpām.

Aizrāda ignorētājiem

20201103-1646-janis-beseris.jpg

Jānis Beseris, veikalu tīkla “Maxima” pārstāvis.

Lielveikalu tīkla runasvīrs Jānis Beseris atzīst, ka pēc pirmā šoka, kad pēc valdības paziņojuma jau otrajā dienā visiem vajadzēja lietot sejas aizsargus, divu nedēļu laikā pircēji ir apraduši ar jaunajiem noteikumiem, masku lietošana kļūst par normu, un lielākā daļa to ievēro.
Veikalu apsardzes darbinieki seko klientu plūsmai veikalā un nepieciešamības gadījumā palūdz uzvilkt masku vai iesaka to iegādāties turpat veikalā, lai turpinātu atbildīgu iepirkšanos. Kasierim, kā arī citiem veikala kolēģiem, kur darba vietu norobežo organiskais aizsargstikls, nav obligāti jāizmanto sejas aizsegs, tomēr, pametot darba vietu, sejas aizsegs (sejas maska vai vizieris) jāizmanto. Pircējus apkalpot neatsakās, tā vietā uzsvaru liek uz informācijas novadīšanu līdz viņiem — ar veikala radio starpniecību, norādēm un dažādām informatīvām kampaņām. Novērojumi rāda, ka tie pircēji, kuri maskas lieto, iesaistās diskusijās ar tiem, kuri to nedara. Veikalu tīklā brīvi pieejamo roku dezinfekcijas līdzekļu lietošanas mazināšanās neesot novērota, pieaudzis šo līdzekļu pārdošanas apjoms.

Rokas dezinficē retāk

20201103-1646-ilze-priedite2.jpg

Ilze Priedīte, veikalu tīkla “TOP!” pārstāvošā uzņēmuma SIA “Iepirkumu grupa” pārstāve.


Aizkrauklē ir divi veikali “TOP!”. To īpašniece ir SIA “Firma Madara 89”. Stājoties spēkā jaunajiem sejas masku lietošanas noteikumiem, par šī veikala stingro nostāju pilsētā paklīda runas, ka bez maskas veikalā vispār neielaižot. “TOP!” veikalu pārstāve Ilze Priedīte teic, ka veikalu darbiniekiem ir tiesības neapkalpot pircēju, ja viņam ir elpceļu saslimšanas pazīmes. Pazīmju konstatācija var būt gan objektīva, gan subjektīva. Ar dažādiem informatīvajiem materiāliem, veikala iekšējo radio, mediju starpniecību uzņēmums aicina lietot maskas. Veikalu darbiniekiem norādīts nenonākt konfliktā ar pircēju, arī gadījumos, kad viņš uzvedas agresīvi. Divu nedēļu laikā, kopš masku lietošanas noteikumi stājušies spēkā, pircēji kļuvuši apzinīgāki, un nereti novērots, ka masku lietotāji aizrāda prasības ignorētājiem.
“Top!” klienti tagad paku ar piecām maskām var saņemt, ienākot veikalā, lietot tās un norēķināties par tām, kad maksā par pārējām precēm. Ilze Priedīte piekrīt, ka līdz ar Covid otro vilni pircēji mazāk lieto roku dezinfekcijas līdzekļus. Pavasarī, sākoties ārkārtas situācijai valstī, visos “TOP!” veikalos Latvijā kopā iegādātie dezinfekcijas līdzekļi, aprīkojums, brīdinājuma zīmes un citas ar Covid saistītās preces izmaksāja pusmiljonu eiro.
Jau šobrīd “TOP!” veikali piedāvā preces iegādāties attālināti, internetā, un šo iespēju aicina izmantot arī svētku laikā, tajā skaitā Ziemassvētku un Jaungada periodā. Šajā laikā būs jānosaka limitēts apmeklētāju skaits. Pārtikas veikalā būtu grūti ievērot principu — katram pircējam iepirkuma ratiņi jālieto obligāti. Tirdzniecības zālē tādējādi veicinātu pircēju distancēšanos, bet problēma rastos pie ratiņu gaidīšanas, kur sāktos drūzmēšanās.