Staburags.lv ARHĪVS

Vai sagaidīsim gaismu tuneļa galā?

Agita Grīnvalde-Iruka

2020. gada 3. novembris 09:57

147
Vai sagaidīsim gaismu tuneļa galā?

Pagājušajā nedēļā saņēmām ziņu, ka beidzot veikti nepieciešamie likuma grozījumi attiecībā uz pašvaldību informatīvajiem izdevumiem. Saeima pieņēmusi grozījumus likumā “Par pašvaldībām”, kas stājās spēkā vakar un paredz to, ka šie informatīvie izdevumi nedrīkst iznākt biežāk kā reizi mēnesī. Ierobežojums gan neattiecas uz informatīvajiem izdevumiem, kuros publicē tikai pašvaldības un tās institūciju pieņemtos tiesību aktus un to skaidrojumus.


Trešajam lasījumam atbalstīts arī ilgi muļļātais priekšlikums papildināt likumu “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” ar punktu, kas nosaka, ka pašvaldībām un to iestādēm nav tiesību dibināt un izdot masu informācijas līdzekļus.

Cilvēkiem, kas stāv tālu no šīs lietas, varbūt liksies — nu reiz likumdevējs ņēmis vērā reģionālās preses iebildumus un sakārtojis jautājumu ar pašvaldības informatīvajiem izdevumiem. Taču, no mūsu skatpunkta raugoties, patiesībā tas nemaina neko. Lielākā daļa šo izdevumu jau iznāk vienu reizi mēnesī un nav reģistrēti kā laikraksti, bet gan tiek pasniegti kā informatīvie izdevumi.

Taču ne viens, ne otrs likums nenovelk robežu, kur beidzas sabiedrisko attiecību speciālista darbs, informējot vietējo kopienu par pašvaldības darbu, un kur sākas žurnālista darbs, veidojot neatkarīgu laikrakstu un piedāvājot sabiedrībai daudzpusīgu informāciju. Šīs robežas mēģinām vilkt mēs paši, taču to izdarīt kļuvis principā neiespējami. Krāsains laikraksts, pilns informācijas, kas jau sen vairs tiešā veidā neattiecas uz pašvaldības darbu un tajā pieņemtajiem lēmumiem, ko reizi mēnesī bez maksas ieliek pastkastītē. Vieniem tas ir neierobežots budžets savu vēlmju piepildei, mums tas ir izdzīvošanas jautājums, jo nav lielas kabatas, kur pagrābties, ja gribas vairāk, lielāku, skaistāku un krāsaināku.

Cerību staru šajā jautājumā paver topošais Pašvaldību likums, kas paredz izveidot vienotu pašvaldību izdevumu formātu un noformējumu, kā tas ir Čehijā. Līdzīga un pēc vienotas pieejas strukturēta informācija visu pašvaldību teritorijās nodrošinātu objektīvu un saprotamu informācijas pieejamību visā sabiedrībā. Nosacījumus, kādi jāievēro, izdodot informatīvos izdevumus, proti, kādi ir iekļaujamās informācijas veidi un forma, noteiktu papildus izstrādāti Ministru kabineta noteikumi. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā uzskata, ka tam sekotu arī ekonomisks ieguvums — informācijas sagatavošana pēc vienota formāta ļautu ietaupīt finanšu līdzekļus sabiedrībai kopumā.

Jaunajam likumam būtu jāstājas spēkā līdz ar novadu reformas īstenošanu nākamā gada vasarā. Vai izdosies īstenot šo ieceri, tad jau redzēsim. Lai gan esmu optimiste, šajā jautājumā mani tomēr māc bažas, jo redzu, cik liels ir pašvaldību lobijs Saeimā, kuras noteikti ar zobiem un nagiem cīnīsies “par savām avīzītēm”, turpinot gadiem muļļāt šo jautājumu.