Aizkraukles pilsētas dīķa nedienas — grādīgo dziru cienītāji un baltmaize

2020. gada 1. novembris 06:37

Laikrakstam “Staburags” piezvanīja kāda Aizkraukles iedzīvotāja, lai pastāstītu savu stāstu. Viņas 81 gadu vecais tēvs saņēma aizrādījumu par pīļu barošanu pilsētas dīķī. Tajā pašā laikā ik dienu nākas būt aculieciniekiem alkohola lietošanai un citām neatļautām darbībām, kas pie pilsētas dīķa kļuvušas par ierastu lietu.

Aizkraukliete stāstīja, ka viņas tēvs, tāpat kā daudzi citi, viendien dīķmalā baroja pīles, līdz klāt pienāca policisti. “Ja uzraugošās iestādes nevēlas, ka pīles tiek barotas, var taču novietot informatīvu zīmi un problēma būs atrisināta. Tā vietā tiek satraukts sirmgalvis, nevis gādāts par kārtību! Pilsētnieki jau pieraduši pie dzērājiem, kas par savu pulcēšanās vietu izvēlējušies soliņus pie dīķa un autoostas. Šis kontingents atļaujas ne tikai lietot grādīgos dzērienus sabiedriskā vietā gaišā dienas laikā, bet regulāri atvieglojas tuvējos krūmos, nemaz nekautrējoties no garāmgājējiem,” stāsta sieviete, interesējoties par policistu prioritātēm.

Dace Kalniņa, Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes vecākā speciāliste, informē, ka pīļu barošana nav likumpārkāpums. “Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Aizkraukles iecirknī nav informācijas par to, ka kāds policists būtu aizrādījis par pīļu barošanu. Vasarā un siltās, saulainās dienās policisti patrulējot nereti konstatē, ka teritorijā pie Aizkraukles dīķa lieto alkoholu, par ko tiek sākti administratīvā pārkāpuma procesi. No iedzīvotājiem ļoti reti tiek saņemta informācija par vispārpieņemto uzvedības normu pārkāpšanu vai sabiedriskās kārtības traucēšanu šajā teritorijā,” skaidro Dace Kalniņa.

Ingūna Briežkalne-Jansone, Aizkraukles novada pašvaldības policijas inspektore, stāsta, ka, veicot apgaitu, nav gadījies sastapt kādu, kas barotu pīles. “Teritoriju ap dīķi apskatu pat vairākas reizes dienā. Gadās personas, kas lieto alkoholu, pēc aizrādījuma dodas prom. Varu noformēt administratīvo protokolu, bet šos cilvēkus tas nebiedē. Viņi atbild: “Varat sastādīt, ko vēlaties, man nekā nav, jūs neko nepiedzīsiet!” Sodīt šādus cilvēkus ir grūti, taču iespēju robežās kontrolēju situāciju. Esmu runājusi ar jaunajām māmiņām un senioriem, kam ir nepatīkami būt šajā teritorijā. Problēma pastāv, uzrunāju personas, kas uzvedas neadekvāti vai dara neatļautas lietas, aicinu doties prom vai rakstu protokolu. Alkoholu var lietot citur, tas nav jādara sabiedriskā vietā, vēl jo vairāk pie pilsētas dīķa, kas daudziem ir pastaigu vieta. Pirms kāda laika mani uzrunāja kungs, kurš saņēmis aizrādījumu no kādas sievietes par pīļu barošanu. Interesējos pašvaldībā, kā ir ar pīļu barošanu pilsētas dīķī. Putnu eksperti neiesaka pīles barot ar baltmaizi. Barot drīkst, tikai ne ar baltmaizi. Pašvaldībā konkrētu noteikumu šajā jautājumā nav,” skaidro Ingūna Briežkalne-Jansone.

Maizes gabalu mešana kanālos un dīķos sniedzas vēl tālāk par kaitējumu ūdensputniem. Šī šķietami nekaitīgā, organiskā viela — maize — patiesībā piesārņo ūdensceļus, stimulējot indīgu aļģu veidošanos un augšanu, skābekli iznīcinošu nogulsnējumu veidošanos un piesaista apkaimei arī parazītus un kaitēkļus, kam patīk inficēta, piesārņota vide.

Maize putniem ir kā “junk food” (ātrā uzkoda), un baltmaize ir pati sliktākā, izraisot daudzas problēmas, tajā skaitā paralizējošo “eņģeļspārna” slimību. Tā ir ļoti nepatīkama un mokoša situācija, kurā putna spārni sastingst, izplesti uz abām pusēm, tā vietā, lai būtu piekļauti pie ķermeņa, tādējādi padarot putnus lidotnespējīgus.

Ilgstoši barojot maizi putniem, tas, pirmkārt, liek tiem paļauties uz cilvēku kā barības avotu tā vietā, lai paļautos uz savu dabisko uzturu.

Aizkraukliete izteica aicinājumu pašvaldībai izvietot informatīvos stendus, kas izglītotu iedzīvotājus par pīļu pareizu barošanu.

Staburags.lv ARHĪVS

Aizkraukles pilsētas dīķa nedienas — grādīgo dziru cienītāji un baltmaize

Kategorijas